Spānija: Eiropas čempione pasaules ūdeņos

Vēsture

Pašreizējo Eiropas čempioni šovasar sagaida tās 13. PK finālturnīrs. Spāņi gan ar īpaši augstiem panākumiem nevar lepoties, un labākais rezultāts, proti, ceturtā vieta, sasniegts tālajā 1950. gadā Brazīlijā. Toreiz četras labākās izlases savā starpā izspēlēja viena apļa turnīru. Spānija cīnījās neizšķirti 2:2 ar topošo čempioni Urugvaju, taču pēcāk cieta divus sāpīgus zaudējumus (1:6 pret Brazīliju un 1:3 pret Zviedriju), paliekot bez medaļām. Kopš tā laika trīs reizes sasniegts 1/4 fināls, kas allaž izrādījies liktenīgs. Spāņi noteikti nelabprāt atceras notikumus 2002. gadā Japānā un Dienvidkorejā, kad ceļu pretim pusfinālam aizšķērsoja fenomenālā Dienvidkoreja ar Gūsu Hidinku priekšgalā. Pamatlaikā un papildlaikā vienības cīnījās bez vārtu guvumiem, bet pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, kļūdoties zibenīgajam pussargam Hoakinam („Valencia”), ar 5:3 pārāki bija korejieši, sagādājot vēl vienu pārsteigumu.

Pirms četriem gadiem Vācijā spāņi apstājās 1/8 finālā, kad tiem ceļu aizšķērsoja Francija un Zinedins Zidāns. No apakšgrupas Spānija izkļuva itin pārliecinoši, izcīnot trīs uzvaras: 4:0 pār Ukrainu (Vilja 2, Toress, Alonso), 3:1 pār Tunisiju (Toress 2, Rauls) un 1:0 pār Saūda Arābiju (Huanito). Veiksmīgs turpinājums tam gan nesekoja, un francūžu šķietami pārvaramā barjera tomēr izrādījās pārāk augsta. Mača 28. minūtē Davids Vilja izvirzīja spāņus vadībā, taču līdz cīņas beigām francūži guva trīs bezatbildes vārtus un turpināja ceļu pretī finālam – 1:3.

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

Eiropas zonas kvalifikācijas turnīrā Spānija tika ielozēta vienā apakšgrupā kopā ar Turciju, Bosniju un Hercegovinu, Beļģiju, Armēniju un mūsu kaimiņvalsti Igauniju, divu apļu turnīrā sasniedzot šādu statistiku - 10 spēlēs 10 uzvaras, 28 gūti, bet tikai pieci zaudēti vārti. Vairāk nekā pārliecinoši, ne? Tiesa gan, vairākkārt spāņi uzvaru nodrošināja sīvā un spraigā cīņā, uzvaras vārtus gūstot spēles pašā izskaņā. Tā, piemēram, trīs punkti tika izcīnīti Beļģijā (2:1; Vilja 88’) un Turcijā (2:1; Riera 90+2’). Lai nu kā, spāņi kopumā bija acīmredzami pārāki pār saviem konkurentiem, un nebija šaubu, ka Eiropas čempioniem grupā jāieņem pirmā pozīcija. Septiņi vārti šajā ciklā Davida Viljas kontā, bet pa trīs rezultatīviem sitieniem Manuelam Matam, Herardam Pikē un Davidam Silvam.

Grupa un izredzes

Futbola ekspertu un bukmeikeru vērtējumā spāņi ir ne tikai izteikti favorīti savā H apakšgrupā, bet gan arī galvenie pretendenti, kas 11. jūlijā Johanesburgā virs savām galvām varētu pacelt Pasaules kausu. Piemēram, bukmeikeru kantoris betsafe.com Spānijas izredzes šovasar triumfēt Dienvidāfrikā un pirmo reizi kļūt par pasaules čempioni vērtē ar koeficentu 5.10 (salīdzinot: Brazīlijai 6.05, Argentīnai 6.90, Anglijai 7.24).

Runājot par apakšgrupu, izloze spāņus savedusi kopā ar Čīli, Šveici un Hondurasu. Ko par Spānijas izredzēm izkļūt no grupas domā bukmeikeri? Koeficents 1.04 – tātad jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai Eiropas čempioni nebūtu atrodami starp 1/8 fināla dalībniecēm. Domājams, ka teju ikviens, kas pietiekami nopietni seko izlašu futbolam, domā to pašu. Ar grupas pastarīti Hondurasu spāņi starptautiskos mačos spēkiem mērojušies tikai vienreiz, un tas notika 1982. gadā PK finālturnīrā Spānijā. Toreiz Hondurasa pirmā guva vārtus, pārsvaru gan nenosargāja, taču spēja sagādāt vērā ņemamu pārsteigumu – neizšķirts 1:1 pret mājiniekiem. Krietni vairāk spēlēts pret Čīli un Šveici, un statistika vēsta, ka spāņi vienmēr palikuši nepārspēti. Pret šveiciešiem 18 dueļos 15 uzvaras un trīs neizšķirti (vārtu attiecība 45:15). Pēdējo reizi gan spēlēts diezgan pasen, proti, 1994. gadā PK finālturnīra 1/8 finālā Vašingtonā (3:0). Savukārt Čīle septiņos savstarpējos mačos pārspēta sešas reizes, bet vienreiz slēgts mierizlīgums. Svaigākajā no dueļiem 2008. gada novembrī „Villarreal” mājvietā spāņi uzvarēja ar 3:0.

Treneris un spēlētāji

Pēc spāņu triumfa 2008. gada Eiropas čempionātā Luisu Aragonesu pie vadības stūres nomainīja pazīstamais Visente del Boske (59), kurš pirms tam vienu sezonu vadīja Turcijas "Besiktas”. Savulaik pats aizvadījis atzīstamu futbolista karjeru, kā pussargs veselu dekādi pārstāvot spāņu grandu Madrides "Real" un aizvadot arī 18 spēles Spānijas izlasē (viens vārtu guvums), del Boske pēc futbola buču kāršanas uz nagliņas palicis uzticīgs futbolam un aizvada vēl veiksmīgāku trenera karjeru. Laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam del Boske teicami vadīja Madrides karalisko klubu, ar madridiešiem divas reizes izcīnot Spānijas čempionu titulu un divreiz triumfējot UEFA Čempionu līgā. Kopš ar del Boski neizprotami netika pagarināts līgums, neviens treneris pie "Real” stūres nav noturējies ilgāk par vienu pilnu sezonu ...

Nedrīkst nepieminēt, ka del Boskes vadībā Spānijas izlase turpināja savu lielisko bezzaudējumu sēriju, kas sākās 2007. gada februārī ar uzvaru pār Angliju un noslēdzās 2009. gada jūnijā ar negaidītu zaudējumu ASV izlasei Konfederāciju kausa pusfinālā. Zaudējuma rūgtā garša netika piedzīvota 35(!) oficiālajās spēlēs pēc kārtas (32 uzvaras, trīs neizšķirti), kas ir atkārtots rekords, ko aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados iespēja brazīļi.

Par izlases sastāvu nav ko daudz runāt – tas ir ļoti spēcīgs un sabalansēts. Visi 23 futbolisti ikdienā pārstāv divus spēcīgākos čempionātus pasaulē: 20 vīri iztiku pelna Spānijas "La Liga", bet trīs – Anglijas Premjerlīgā. Birtu salās Liverpūlē pie Rafas Benitesa spēlē vārtsargs Pepe Reina un uzbrucējs Fernando Toress, savukārt Londonā pie Arsēna Vengera zināšanas smeļ Sesks Fabregass. Protams, vairāk nekā puse sastāva, proti, 13 vīri, pārstāv vienu no diviem spāņu milžiem - "Barcelona" (astoņi) vai Madrides "Real" (pieci).

Beidzot uz izlasi ticis izsaukts Spānijas čempiones "Barcelona" vārtsargs Viktors Valdess, kurš aizvadīja teicamu sezonu „La Liga”, taču viņam, tāpat kā ne mazāk atzīstamu sniegumu demonstrējušajam Reinam, ir vien simboliska vieta sastāvā, jo pamatvārtsarga statuss jau vairākus gadus rezervēts izlases kapteinim Ikeram Kasiljasam. Madrides karaliskā kluba vārtu vīrs savos 29 gados pamanījies izlasē aizvadīt jau 102 spēles. Aizsardzības līnija ir tāda, kādai tai jābūt – ir gan Karless Pujols, gan Serhio Ramoss, Karloss Marčena u.c. Bez pārsteigumiem. Arī vidējā līnijā, kas spāņiem ir īpaši spēcīga, viss ir savās vietās - saspēli diriģēs Čavi Ernandess, Sesks Fabregass, Šabi Alonso. Pārsteigums gan ir "Athletic Bilbao" jaunā futbolista Havi Martinesa iekļaušana sastāvā. Talantīgais pussargs savu debiju izlasē vēl nav pieredzējis, taču jāatzīst, ka aizvadītajā sezonā „La Liga” demonstrēja nobrieduša vīra sniegumu. Aiz borta palika tādi pussargi kā Santi Kasorla, Markoss Senna (abi "Villarreal") un Alberts Riera ("Liverpool"). Tikmēr uzbrukumā spāņus pretī panākumiem vedīs draudīgais duets – Davids Vilja un Fernando Toress -, kurus vajadzības gadījumā aizstās Fernando Jorente un Pedro Rodrigess. Del Boske, izvēloties ceturto nominālo uzbrucēju, Alvaro Negredo ("Sevilla") un Daniela Gvizas ("Fenerbahce") vietā izvēlējās tieši Pedro, kas aizvadītajā sezonā spīdēja "Barcelona” rindās.

Sastāvs

Izmantotie resursi:
fifa.com