Piezīmes par Kotdivuāras izlasi

• Treneris Svens Jorans Eriksons tika apstiprināts par izlases treneri nieka divarpus mēnešus pirms PK2010 sākuma. Sākumā Kotdivuāras Futbola federācija centās vienoties ar Gūsu Hidinku, taču tas neizdevās, pēdējam kļūstot par Turcijas izlases treneri.

• Eriksons kā spēlētājs aizvadīja neizteiksmīgu karjeru, spēlējot tikai Zviedrijas pēc spēka 4. līgā kā malējais aizsargs.

• Veiksmīgi un ātri izsitās kā treneris Zviedrijā, 1982. gadā ar „Goteburg” pamanoties izcīnīt pat UEFA kausu (tobrīd tikai 34 gadus vecs). 1983. gadā, vadot „Benfica”, kļuva par Portugāles čempionu un tai pašā UEFA kausā zaudēja tikai finālā. Vēlāk trenēja daudzus citus klubus, 2000. gadā ar „Lazio” uzvarēja A Sērijā. 2001. gadā kļuva par Anglijas izlases treneri (pirmais ārzemnieks, kurš izpelnījās šādu godu; otrais šobrīd ir itālis Fabio Kapello), kvalifikācijas turnīrā gūstot neaizmirstamu uzvaru Vācijā ar 5:1. 2002. gada PK aizcīnījās līdz 1/4 finālam, kur ar 1:2 tika zaudēts nākamajai čempionei Brazīlijai. Tai pašā stadijā tika zaudēts arī „Euro2004” – pēcspēles 11 metru sitienos Eriksona Angliju pārspēja Portugāle. Un arī trešajā lielajā turnīrā ar Angliju Eriksons zaudēja 1/4, pie tam atkal Portugālei un atkal 11 metru sitienu sērijā – šoreiz tas notika PK2006 Vācijā. Kas pats interesantākais – visos trīs gadījumos pie pretinieku izlases stūres bija Luišs Felipe Skolari. Lai nu kā – Eriksona periodā (2002.-2006.) Anglija bija viena no retajām Eiropas izlasēm, kas tika visos trīs lielo turnīru fināla stadijā.

• Likteņa ironija – PK2010 Eriksons ar Kotdivuāru grupā sacentīsies gan ar Brazīliju, gan ar Portugāli, kuras nodarīja minētās trīs sāpes, Eriksonam vadot Anglijas izlasi. Atriebties būs grūti, zinot izlašu spēku samērus... Eriksons gan ne par kādu atriebību nerunā, pie tam augstu vērtē potenciālās pastarītes Ziemeļkorejas izredzes: „Brazīlija ir grupas favorīte, bet 2. vietu uz papīra būtu jāieņem Portugālei vai Ziemeļkorejai. Bet tas ir tikai uz papīra. Mums ļoti svarīga būs pirmā spēle pret Portugāli. Par atriebību nav vērts runāt – šoreiz 11 metru sitienu sērija nebūs iespējama.” Neskatoties uz augsto pretinieku novērtējumu un Nāves grupas statusu, Eriksons atzīst, ka Kotdivuāras mērķis ir aizcīnīties līdz 1/4 finālam.

• Pēc Anglijas trenēšanas Eriksons paspējis vadīt arī „Manchester City” un Meksikas izlasi. Ar meksikāņiem Eriksonam galīgi neveicās un pēc (oficiālos mačos) vienas uzvaras septiņās spēlēs tika atlaists. Tad vēl kādu brīdi zviedru speciālists vadīja Anglijas 4. līgas klubu „Notts County”, līdz beidzot kļuva par Kotdivuāras izlases treneri. Eriksons nomainīja bosniešu speciālistu Vahidu Halihodžiču, kura vadībā Kotdivuāra divu gadu laikā zaudēja tikai vienreiz! Šī vienīgā reize gan bija sāpīga, priekšlaicīgi izstājoties no ĀNK izcīņas.

• Halihodžičs pēc atlaišanas februārī neslēpa savas dusmas: „Tas ir briesmīgi, jūtos riebīgi! Es zaudēju vienu spēli no 24 un tagad esmu upurēts. Tas ir politisks lēmums.” Šim trenerim par atlaišanu tika paziņots ar faksa palīdzību... Toreiz februārī Kotdivuāras Futbola federācija vēstīja, ka paziņos jauno treneri 10 dienu laikā (cerēja, ka veikli vienosies ar Gūsu Hidinku), tomēr Eriksonu par jauno treneri pasludināja tikai pēc mēneša.

• Interesanti, ka pēc neveiksmēm 2010. gada ĀNK treneri nomainījušas divas Āfrikas izlases un abas vietā izvēlējušās zviedru – Nigērija ņēmusi talkā Larsu Lāgerbeku.

• DĀR izlases uzbrucējs Benijs Makartijs par Kotdivuāras izlasi: „Uz papīra tā ir visspēcīgākā Āfrikas izlase, taču allaž īstākajā rādītājā, Āfrikas Nāciju kausa izcīņā, tā nesasniedz savus mērķus. Šīs komandas futbolisti ir pārāk lieli individuālisti.”

• Eriksons: „Šai izlasei ir tehnika, ātrums un daudzi no spēlētājiem ir neticami spēcīgi fiziskā ziņā. Ļoti interesanta komanda. Nekad savā karjerā neesmu sastapis tādu prasmju kombināciju buķeti.”

• „Sevilla” pussargs Romariks šosezon nomocījās ar savainojumiem „Sagaidām no Eriksona, ka viņš mūs iemācīs pareizi spēlēt taktiski. Mums ir milzīgas problēmas ar pozīciju izvēli. Nevar būt tā, kā bija Āfrikas Nāciju kausa izcīņā, kad starp aizsargiem un uzbrucējiem bija 70 metru atstatums. Nebijām pietiekami kompakti. Ja to labosim, varam daudz sasniegt. Ir arī citas problēmas – slikti piespēlējam, slikti meklējam brīvas pozīcijas, kas apgrūtina dzīvi futbolistam ar bumbu. Tāpat mums jāpārstāj pasniegt pretiniekiem dāvanas – tās ir spēles, nevis treniņi. Centra aizsargi nedrīkst mēģināt apspēlēt pretiniekus. Jutu lielas dusmas un vilšanos pēc zaudējuma Alžīrijai Āfrikas Nāciju kausa izcīņā. Kad spēlējam izlasē, jāaizmirst personīgās ambīcijas un nesaskaņas.”

• Lielākā Kotdivuāras zvaigzne ir Didjē Drogbā: „Tur nav nekādu šaubu, ka Svenam [Eriksonam] labi sekmēsies. Viņš ir cilvēks, kas saprot futbolu. Esmu drošs, ka viņa vadībā varam pat pārsniegt Kotdivuāras Futbola federācijas uzstādītos mērķus. Izejot no tā, ko esmu lasījis, dzirdējis un redzējis par Svenu Anglijā, uzskatu, ka viņš ir atnācis īstajā laikā. Mēs visu laiku uztraucāmies, ka mums nav trenera, bet tagad pamostoties nav jādomā, kurš trenēs manis pārstāvēto izlasi. Tagad viss būs kārtībā. Eriksons zina, kā pārsteigt brīdī, kad citi to vismazāk gaida. Bez tam puse problēmu viņam atkrīt tāpēc vien, ka mūsu komanda pati par sevi ir spēcīga. Vienīgās viņa grūtības varētu būt izvēlēties starta vienpadsmitnieku no mūsu lielās talantu gūzmas. Mēs dosimies uz DĀR, lai izcīnītu ko lielu. To nesaku tikai es – parunājiet ar citiem mūsu izlases puišiem un jūs jutīsiet tādu pašu noskaņojumu.

• Drogbā nav vienīgā superzvaigzne. Tādas statusam noteikti atbilst brāļi Jaja un Kolo Turē (attiecīgi „Barcelona” un „Manchester City”), kā arī Salomons Kalū („Chelsea”) un patiesībā... daudzi citi. No 20 laukuma spēlētājiem 14 pārstāv spēcīgos Anglijas, Spānijas, Vācijas un Francijas čempionātus. Anglijā („Portsmouth”) šosezon spēlēja arī Aruna Dindane, kurš gan pēc sezonas noslēguma pārgājis uz Kataras klubu.

• Viens no retajiem, kurš nespēlē minētajos čempionātos, ir raženais centra aizsargs Sols Bamba, kurš ĀNK laukumā pavadīja ik minūti un kurš ikdienā spēlē skotu klubā „Hibernian”. Viņš saka: „Nevarētu teikt, ka izstāšanās ĀNK atņēmusi mums pārliecību. Esam pārliecināti par sevi un tādi arī dosimies uz finālturnīru. Tas, kas notika ĀNK Angolā, vienkārši pamodināja mūs. Visi runāja, ka uzvarēsim to un uzvarēsim šito, un kādā brīdī paši tam noticējām un pēkšņa izstāšanās parādījusi ikvienam, ka tas nav nemaz tik viegli. Dabūjām mācību, ka allaž jācīnās līdz pat pēdējai sekundei. Esmu pārliecināts, ka varam izcīnīt Pasaules kausu. Mums ir spēlētāji, kas ikdienā pārstāv Eiropas TOP klubus, tāpēc kādēļ gan mēs to nevarētu paveikt? Mums vienkārši jāspēlē kā komandai. Mums nav jādomā „Urā, mums ir Drogbā un Kalū!”, bet gan katram jāuzņemas atbildība, jādomā par aizsardzību. Ja tas izdosies, mums ir visas iespējas. Jā, mums ir smaga grupa, bet tāpat bija arī PK2006 [Nīderlande, Argentīna, Serbija un Melnkalne], taču tagad esam kļuvusi vairāk pieredzējuši un arī spēlētāji mums tagad, manuprāt, ir labāki. Es? Par sevi man nepatīk runāt, bet pašam šķiet, ka labi sanāk saprasties ar Kolo Turē. Kvalifikācijas ciklā visu laiku spēlējām kopā, un viss bija labi. Man tas ir gods, jo viņš spēlē fantastiski, pie tam Kolo arī neskopojas ar padomiem pēc spēlēm.”

• Cits aizsargs Gijs Demēls („Hamburger”): „Mums ir smaga grupa, bet kas var būt labāks, kā sevi pārbaudīt uz tāda fona? Katrā ziņā Brazīlijai un Portugālei pret mums nepatiks spēlēt, jo mums nav, ko zaudēt. Ja izkļūsim no šādas grupas, tad mūsu pārliecība pieaugs, un tad jau viss būs iespējams. Vai esam spēcīgākā izlase Āfrikā? Nē, spēcīgākā ir Ēģipte – tā ir uzvarējusi ĀNK trīs reizes pēc kārtas. Mēs, Kotdivuāra, esam viena no labākajām izlasēm, bet ne labākā. Runājot par futbola popularitāti Āfrikā, atbalsts mums ir milzīgs. Ekonomiskā ziņā pārdzīvojam grūtus laikus, un futbols mūsu valstij ir kas vairāk nekā tikai spēle.”

• Līdz PK izcīņai Kotdivuāras izlase aizvadīs vēl vienu spēli, 4. jūnijā tiekoties ar Japānu. Pirmais mačs PK izcīņā Kotdivuārai būs 15. jūnijā pret Portugāli.

Slavas mirklis

Kotdivuāra savu īsto slavas mirkli cer sagaidīt DĀR, bet pagaidām PK finālturnīru vēsturē jāsamierinās ar vienu vienīgu uzvaru, kas patiesībā neko daudz nedeva. Savā debijas reizē pirms četriem gadiem Vācijā Kotdivuāra bija spēcīgā grupā un zaudēja cerības tikt 1/8 finālā jau pēc divām kārtām, kad tika zaudēts Argentīnai (1:2) un Nīderlandei (1:2). Tas pats notika ar Serbiju un Melnkalni, un abas šīs izlases noslēdzošajā kārtā cīnījās par goda uzvaru. Skaistā stilā to izcīnīja Kotdivuāra – 3:2! Āfriku pārstāvošā vienība pēc 20 minūtēm atradās iedzinējos ar 0:2, tad divus vārtus 37. un 67. minūtē atspēlēja Dindane, bet uzvaru 86. minūtē ar 11 metru soda sitienu izrāva Kalū.