"Ogre United" triumfs Nākotnes līgā, stadiona problēma, budžets un gatavība Virslīgai

Sapnis par Virslīgu
"Pēc spēles bija liels vieglums, ka viss ir izdarīts," teica 29 gadus vecais Kārkliņš. "Gāja grūti, īpaši galotnē, bet svarīgākais bija uzvarēt pašiem – tālāk jau, ja zvaigznes sakritīs, lieliski, ja nesakritīs, tad nesakritīs. Sākumā otrai spēlei arī īpaši nekoncentrējāmies, neviens nevienam neko nejautāja, galvenais bija pašiem iesist vismaz vienus un aizsardzību noturēt uz nulles." Deviņu uzvaru sērijai oktobrī sekoja trīs neuzvarētas spēles pēc kārtas un līderpozīcijas zaudēšana, tomēr sezona tika noslēgta ar divām uzvarām. "Fiziski mēs sezonas izšķirošajam posmam bijām gatavi, bet psiholoģiski gan ne – nākamreiz zināsim, ka jāpiesaista arī psihologi," iesmējās ogrēniešu de facto galvenais treneris Skābardis.

"Ar ko bijām labāki par citiem? Domāju, ka mūsu spēlētāju profili bija labāki – labāki, vecāki, pieredzējušāki. Tas spēlēja lielu lomu. Taču sezonas sākumā bija grūti iespēlēties kā komandai, jo praktiski katrā pozīcijā bija jauni spēlētāji. Tad vēl ļoti agri notraumējās Kristers un transfēru tirgū atkal bija jāmeklē jauni centra aizsargi, kas visu drusku pamaisīja," teica Skābardis. "Vasarā, tiekot līdz Ogres stadionam, tad gan beidzot spēle aizgāja un reāli sākās punktu krāšana. Tad sastāvu vairs nemainījām, visu laiku spēlējām ar vienu, kas arī bija diezgan nozīmīgs pluss."

"Budžetu ir ļoti grūti saskaitīt, jo ir gan infrastruktūras daļa, gan arī nosacīti ietaupītie līdzekļi administrācijā, jo ļoti daudz cilvēku strādāja brīvprātīgā kārtā uz emociju, entuziasma pamata," sacīja Latkovskis. "Tas droši vien nav ilgtermiņa risinājums, bet tieši šogad daudzi strādāja tikai par sapni ievest komandu un pilsētu Virslīgā, upurējot brīvo laiku, ģimenes, darbu – šo budžeta neredzamo daļu varētu saukt par mūsu lielāko resursu. Daudzi domā, ka mums bija kosmisks budžets, bet domāju, ka stabili iekļāvāmies zem 200 tūkstošiem eiro. Atkarībā, kā skaita, taču domāju, ka mums nebija lielākā budžeta līgā – drīzāk tikai trešais."

Aizsardzības izmaiņas, sausā sērija un konkurentu audzēknis
Traumu, pozīcijas maiņu un vasaras jaunpienācēju dēļ aizsardzības četriniekā no sezonas sākuma palicis vien japānis Kaito Kumakura – kopš vasaras kreisajā malā bija japāņu tandēms Kumakura un Koki Hajaši, kurš pagājušajā gadā ar Ivanu Patrikejevu kļuva par Igaunijas vicečempionu, bet labajā malā spēlēja liepājnieks Rūdolfs Ziemelis un arī Liepājā ļoti labi zināmais Kārkliņš, kurš sezonu sāka kā centra pussargs. "Ogre United" izdevās aizvadīt astoņas sausās spēles pēc kārtas, un aizsardzību Kārkliņš izcēla kā vienu no sezonas atslēgām: "Pēc Kristera traumas sakārtojām aizsardzību, labi papildinājāmies un atradām savu spēli, ka varam labi spēlēt ar pretuzbrukumiem un ka pret mūsu stilu pārējiem bija diezgan grūti."

Ja aizsardzība sezonas gaitā daudz mainījās, tad pirmais vārtsargs jau kopš sezonas sākuma bija 18 gadus vecais Kristers Bisčuhis,no JDFS "Alberts", kurš aizvadīja pirmo pilnvērtīgo sezonu Nākotnes līgā. "[JDFS "Alberts" vārtsargu treneris] Kristers Putniņš man ir ļoti labs draugs – kopā ar viņu "Metta" sastāvā 2011. gadā uzvarējām 1. līgā. Pilnīgi nejauši satikāmies veikalā, un izstāstīju viņam mūsu mazo problēmiņu," par Biščuha piesaisti stāstīja Skābardis. Ja nesen valde pieņēma būtiskas izmaiņas, nākotnē liedzot īres līgumā iekļaut punktus par nespēlēšanu pret mātes klubu, tad šogad Biščuhis pret tiešo konkurenti nespēlēja – vārtos stājas Endijs Pērkons, kurš arī agrāk bijis oranži melno organizācijā. "JDFS "Alberts" rīkojās ļoti džentlmeniski, ka vasarā Biščuhi nesavāca atpakaļ, jo varēja to izdarīt jebkurā brīdī," teica Skābardis. Zīmīgi, ka Biščuhis beigās finišēja augstāk par JDFS "Alberts", bet zemāk par ogrēniešiem finišēja uzbrūkošais pussargs Ričards Penka, kurš vasarā "Ogre United" nomainīja pret JDFS "Alberts".

Kur un kura vadībā spēlēs?
Rekonstrukcijas šogad bija plānotas pat abās spēļu vietās, tādēļ Ogrē titulgadā tika aizvadītas tikai četras no trīspadsmit mājas spēlēm – pārējās "Ogre United" uzņēma 16 kilometrus attālajā Salaspilī. Ārpus lielā stadiona ar dabīgā seguma laukumu ceļu darbi risinās jau ilgus mēnešus, taču pašā stadionā rekonstrukcija bija īslaicīga, vasaras beigās nomainot vieglatlētikas skrejceļu. Lielajā stadionā "Ogre United" plāno spēlēt arī nākamvasar. "Noteikti! Atgriezties lielajā stadionā bija ļoti forši, riktīgi pasakaini, un tā vispār arī komandai iedeva ļoti labu motivāciju, jo Salaspilī bieži vien nācās trenēties tikai uz puslaukuma, ļoti vēlos vakaros vai agri pa dienu," bilda Skābardis.

Sarežģītāka situācija ir ar mākslīgā seguma laukumu pie Ogres Centra pamatskolas, par kā nomaiņu tika runāts vēl pavasarī, taču sen nokalpojušais segums beidzot noņemts vien rudenī – šajā laukumā turpināja spēlēt 3. līga, bet ne 1. līga. Jau šobrīd praktiski skaidrs, ka arī nākamo sezonu Ogrē sākt neizdosies. "Viss projekts jau ir apstiprināts, tagad tas ir jārealizē," sacīja Latkovskis. "Ja būtu jānomaina tikai segums, tas droši vien būtu izdarīts jau šogad, taču ir stipri jāmaina arī pamatne, kas oriģināli bija uztaisīta kļūdaini, drenāža [pēc lietavām viena no laukuma malām mēdz applūst uz ilgu laiku – A.S.]. Pamatni sagatavos šogad – ja nemaldos, būvniekam termiņš ir līdz novembra beigām. Laukumu nākamgad liksim, tiklīdz būs tāda iespēja, taču pēc ražotāju rekomendācijām ir vajadzīgas vismaz septiņas dienas pēc kārtas ar +10 grādiem. Jāskatās, kāds būs pavasaris, kādi būs laika apstākļi, bet tas droši vien varētu būt marts vai aprīlis. Salaspils varētu būt viens no variantiem, bet šobrīd nevaru pateikt, vai tas būtu labākais, - tur bija diezgan liela noslodze, kaut arī Rīgā, protams, ir liela noslodze." Arī apgaismojumu plānots uzlabot Virslīgas prasībām.

Ar treneriem "Ogre United" ir līdzīga situācija kā Latvijas kausa ieguvējā "Audā", kur oficiālais galvenais treneris ir Mihails Koņevs, bet reāli komandu vada francūzis Didjē Dzaneti. Ogrēniešu galvenā trenera statusā ir UEFA A licences īpašnieks un Ogres vadošais jauniešu treneris Raivis Rubīns, kurš pats agrāk komandā arī spēlēja un kura audzēkņi Virslīgā ir vārtsargs Raivo Stūriņš, kausa finālspēles galvenais tiesnesis Kristaps Ratnieks un arī "Audas" administrators Artūrs Smetanovs, tomēr de facto galvenais treneris ir Juris Skābardis, kuram drīzumā vajadzētu iegūt UEFA B licenci. Virslīgas galvenajam trenerim gan ir vajadzīga UEFA Pro licence, tādēļ līdzšinējais scenārijs vairs nebūs iespējams un būs jāmeklē jauns treneris. "Idejas šobrīd jau ir – latviešu virziens, bet uzvārdus vēl nesaukšu," teica Skābardis. Nākotnes līgas sezonas pieteikumā Skābardis un Latkovskis norādīti kā direktori, un dibinātāju statusa, līdzīgā sfēru sadalījuma un abu lielās saistības ar "Metta" dēļ neviļus rodas salīdzinājums ar Andri Rihertu un Ģirtu Mihelsonu. "Arī paši bieži iesmejamies par šo tēmu - ja nebūtu "Metta", nebūtu arī mūsu ar Emīlu, jo Emīls lielajā futbolā iegāja tieši "Metta" dēļ un arī es tad vairāk pavilkos uz futbolu," teica Skābardis, kurš zaļibalto rindās bija uzbrūkošs malējais aizsargs.

Sastāvs būs jāpastiprina
Spēkā esoši līgumi uz nākamo sezonu ir tikai centra uzbrucējiem Haraldam Silagailim un Markam Pačepko, un skaidrs, ka, lai konkurētu augstākajā līgā, sastāvs būs jāpastiprina. "Ar šādu sastāvu būtu ļoti, ļoti smagi, bet tamdēļ ir starpsezona un četri mēneši, kuros vēl var daudz ko pagūt izdarīt," teica Kārkliņš, kurš pats futbolu nolicis nedaudz zemākā plauktiņā un ikdienā strādā "HGK Scuderia", taču "nē" Virslīgas domai neteica un palikšanu neizslēdz – ja no vadības puses būs interese un ja arī pašam saliksies visi vajadzīgie apstākļi. Virslīgā labprāt atgrieztos arī Gulbis, kurš tajā ir spēlējis "Liepājas" un "Metta" rindās. Atguvies pēc smagas traumas, viņš jau ir atsācis skriet un gatavojas pavasarim.

Latkovskis izcēla atšķirību starp līgām: "Daudzi iepriekš teica, lai nenokaram galvas, jo arī pārspēlēs vēl varētu tikt uz Virslīgu, bet uzskatu, ka atšķirība starp līgām ir ļoti liela, pat milzīga. Realitāte ir tāda, ka mēs šogad spēlējām pret "Olaini" un "Augšdaugavu", kamēr Virslīgas apakšgala komandas spēlēja pret "Riga" un RFS. Futbols sākas ar 0:0 un sezonas beigās var būt visādi, bet domāju, ka caur pārspēlēm ieiet Virslīgā ir ļoti grūti. Mēs, kā komanda, tieši šajā brīdī vēl esam tālu no tā, lai būtu konkurētspējīgi tajā līmenī. Tagad ir dažas nedēļas laika padomāt un salikt plānu, un tad būs daži mēneši laika rūpīgi pastrādāt, lai pavasarī gan būtu gatavi."

Sezonu "Ogre United" sāka ar bilanci 6-1-0, taču 10. maija uzvarā pār "Riga Mariners" (3:2) jau spēles sākumā kapteinis un aizsardzības balsts Gulbis iedzīvojās smagā traumā. Tieši pēc šā mača sekoja zaudējums Smiltenē (1:3) un bilance 1-1-3, un nereti bija labi dzirdama bļaušana no tehniskās zonas un konfliktsituacijas pat laukumā. "Tā arī bija – katrs vilka nost zeķes un staigāja pa oglēm, bet caur šādām uzvarām un šādām grūtībām kolektīvs arī rodas. Vasaras sākumā [maijā un jūnijā] mums bija slikts spēļu periods – tobrīd mierīgi varēja pusi komandas mest ārā. Viss pamazām norimās, sākām uzvarēt, sākām aizķerties, un, redz, beigās esam čempioni," noslēdza Kārkliņš.

"Ogre United" izcīnīja ceļazīmi uz Virslīgu, JDFS "Alberts" aizvadīs pārspēles pret Virslīgas 9. vietu, bet uz 2. līgu no Nākotnes līgas izkrita "Augšdaugavas NSS" un AFA "Olaine" – pārspēļu par palikšanu Nākotnes līgā no šā gada vairs nav. 2. līgā pie ceļazīmēm uz augšu tika "Valmiera" un "Super Nova-2", kuras nākotne gan ir atkarīga arī no galvenās komandas sekmēm sezonas izskaņā.