Izlases uzbrucējs Kovaļevskis: "Mērķis - spēlēšana Somijas augstākajā līgā"

-Roland, kā sākās Tavs ceļš florbolā? Kurš Tevi ievirzīja šajā sporta veidā?
-Viss sākās ar to, ka mācījos vienā klasē ar vairākiem florbolistiem. Tā bija otrā vai trešā klase. Tajā laikā es vēl trenējos futbolā. Agris Grandovskis, kurš bija mans pirmais florbola treneris, atnāca pie manis un teica, ka man vajadzētu izmēģināt spēkus florbolā. Sanāca diezgan labi. Agris karjeras sākumā ļoti daudz man iemācīja. Viņš arī man uzdāvināja pirmo florbola nūju. Sākumā trenējos, bet 11 vai 12 gadu vecumā aizvadīju pirmās sacensības Latvijas jauniešu čempionātā. Izvēle bija jāveic starp florbolu un futbolu. Tā kā futbola komanda tajā laikā Bauskā pajuka, tad izvēle bija skaidra.

-Kad saprati, ka tieši florbolā varētu tikt pie panākumiem?
-Laikam 15 vai 16 gados. Līdz tam to īsti nesapratu. Kad iekļuvu Bauskas pieaugušo komandā un piedalījāmies turnīrā "Czech Open", tad pa īstam sapratu, ka varu spēlēt un florbolā sasniegt ko patiešām ievērojamu.

-Vai ir kādreiz bijusi vēlme mest visu pie malas?
-Tā īsti laikam nē. Bija viena dīvaina situācija, kad 2018. gada pasaules čempionātā spēlējām pret Zviedrijas izlasi. Biju jau pavadījis uz laukuma aptuveni pusotru minūti. Īsti nejutu kājas, nebija spēka, bet es nedrīkstēju iet uz maiņu, situācija neatļāva… Bet es aizgāju nomainīties. Treneris smējās par mani, tad pienāca pie manis un teica: "Ej atpūties, Tev šodien pietiek spēlēt." Tā bija tāda situācija, kad man tiešām negribējās spēlēt, bet citas tādas situācijas īsti nav bijušas.

-Vai uzskati, ka esi profesionāls florbolists? Ko, tavuprāt, nozīmē šis vārdu salikums "profesionāls florbolists" Latvijas kontekstā?
-Latvijā florbolu nevarētu nosaukt par profesionālu sporta veidu. Es teiktu, ka tas ir pusprofesionāls. Jāatzīst gan, ka mums Ulbrokas komandā visu nodrošina. Spēlētājiem nav jādomā par ekipējumu. To visu nodrošina kubs. Tas viss varētu būt profesionālā līmenī. Tāpat es domāju, ka attieksmes ziņā visi Ulbrokas spēlētāji ir profesionāļi, it īpaši sezonai sākoties. Citās komandās tā noteikti nav. Šeit mēs nerunājam par naudas pelnīšanu. Tikai un vienīgi par attieksmi pret treniņiem, spēlēm un visu, kas ar to saistīts.

-ELVI florbola līgas regulārajā turnīrā "Latvijas Hioptēka/Oxdog Ulbroka" ieņēma otro vietu. Kas pietrūka, lai regulāro turnīru noslēgtu vietu augstāk?
-Domāju, ka pietrūka mērķtiecības. Mūsu komandai ir tāda mentalitāte/domāšana, ka izslēgšanas turnīrs ir svarīgākais sezonas posms. Zaudējām daudz punktu zemāk esošajām komandām. Arī pret "Lekringu" zaudējām abas regulārā turnīra spēles. Turnīra tabulā mūs šķīra seši punkti. Varētu teikt, ka nebijām pietiekami atbildīgi visās spēlēs un tāpēc palikām otrajā vietā.

-25 aizvadītajās spēlēs guvi 29 vārtus (piektais labākais līgā) un atdevi 18 rezultatīvas piespēles. Individuālais sniegums un statistika aizvadītajā sezonā Tevi apmierina?
-Laikam jau jāsaka, ka mani apmierina šīs sezonas statistika un sniegums. Godīgi sakot, es labāk gūstu divus vai trīs vārtus pret "Lekringu" nekā savācu 10 punktus pret Ogres "Vilkiem". Tas kā piemērs. Šī sezona bija diezgan laba gan man, gan komandai. Komandā bija vairāk spēlētāji, kuriem bija līdzīga punktu bagāža sezonas laikā. Varētu teikt, ka bija sabalansētākas maiņas. Salīdzinot ar pagājušo sezonu, šogad komandā bija vairāki līderi.

Rolanda Kovaļevska statistika aizvadītajās piecās Elvi florbola līgas sezonās

-Komandai "Latvijas Hipotēka/Oxdog Ulbroka", kuru Tu pārstāvi, sezona noslēdzās, iekļūstot Elvi florbola līgas pusfinālā. Ceturtdaļfinālā ar četrām uzvarām četros mačos tikāt galā ar "Kurši/Ekovalis" komandu. Vai šī uzvara sērijā nāca viegli?
-Nebija viegli, jo "Kurši/Ekovalis" komanda bija izvēlējusies dīvainu taktiku. Es nebiju neko tādu piedzīvojis, spēlējot florbolu. Tās spēli varētu salīdzināt ar Anglijas Premjerlīgas komandu "Chelsea", kas Žuzē Morinju vadīšanas laikā spēlēja no aizsardzības. Principā "nolika autobusu" un neko nedarīja. Mums bija liels pārsvars bumbiņas kontrolē, domāju, ka ap 80%. Manuprāt, regulārajā turnīrā "Kurši/Ekovalis" komanda bija daudz drosmīgāka. Man liekas, ka pret mūsu komandu, kurā ir seši vai septiņi Latvijas izlases spēlētāji, no kuriem pieci ir uzbrucēji, nevar cerēt uz veiksmi un uz to, ka mēs negūsim vārtus. Iespējams, ja viņi būtu "aizķērušies" pirmajās spēlēs, tad viņu pārliecība būtu citādāka sērijas turpinājumā, bet viņiem tas neizdevās. Mūsu mērķis bija tikai un vienīgi uzvara, un, braucot uz Liepāju, mums nebija domu par to, ka sērija varētu turpināties arī pēc ceturtā mača.

-Noteikti, ka arī šogad komandas mērķis bija čempiontituls. Kāda bija priekšnojauta par izslēgšanas turnīru? Vai bija pamatotas cerības, ka šogad varētu uzvarēt finālā?
-Protams! Varbūt pirms ceturtdaļfināla sērijas pret "Kurši/Ekovalis" tā ticība nebija tik liela, bet pēc uzvaras sērijā, pēc parādītā snieguma šajā sērijā, komandas noskaņojums un ticība saviem spēkiem bija citā līmenī. Liepājas brauciens mūs saliedēja, un komandai radās pārliecība, ka šogad mēs esam neuzvarami. Ažiotāža florbola aprindās par sezonas noslēgumu bija un joprojām ir liela. Lielākoties par to, kura komanda būtu uzvarējusi izslēgšanas turnīrā. Lai vai kā viss būtu beidzies – mūsu klubs tomēr bija vienīgais, kas iekļuva pusfinālā.

-Kura komanda, tavuprāt, bija lielākā konkurente uz uzvaru finālā? Varbūt ir kāda komanda pret kuru gribētu spēlēt finālā? Revanšēties "Lielvārde/FatPipe" finālā gan neizdotos, jo pret šo komandu nāktos spēlēt jau pusfinālā (Lielvārdes komanda ceturtdaļfinālā bija vadībā 3:1 pret "Talsu NSS/Krauzers")
-Gribētu teikt, ka "Lekrings", bet viņi ceturtdaļfinālā pret Valmieru nerādīja pārāk labu sniegumu (autors - sērijā rezultāts bija 2:2). Domāju, ka finālā no otra zara iekļūtu "Lekrings" vai "Rubene". Tas zars vispār liekas ļoti interesants, jo tur bija daudzas līdzīgas komandas.

-Nosauc trīs virslīgas spēlētājus, kuri Tevi šajā sezonā pārsteidza pozitīvi.
-Viens no tiem noteikti ir mans komandas biedrs Daniels Anis. Tāpat atzīstamu sniegumu līdz savainojuma gūšanai demonstrēja Edgars Puriņš, kurš pārstāv komandu "Pārgauja". Viņš bija Latvijas izlases kandidāts 2018. gadā. Atceros, ka toreiz viņš bija bailīgs, negribēja uzņemties atbildību. Mēs ar viņu toreiz spēlējām vienā pozīcijā un mums bija vienam otru jāmaina. Nākamajās nometnēs viņš rādīja pavisam citu sniegumu, un šokā biju ne tikai es. Kā trešo gribu minēt Kristapu Kozlovski no Irlavas komandas. Komanda "Irlava/Avant" ar Kristapu priekšgalā pārsteidza daudzus.

-No 4. līdz 12.decembrim paredzēts pasaules čempionāta finālturnīrs Somijā. Latvijas izlasei grupu turnīrā pretī stāsies Zviedrija, Somija un Dānija. Kā Tev šāda grupa? Vai Latvijas izlasei ir pa spēkam aizķerties vairāk kā vienā spēlē?
-Grupa nav slikta, jo tajā ir Dānijas izlase, bet no otras puses Zviedrija un Somija nav tās izlases pret kurām gribētos spēlēt grupu turnīrā. Lai vai kā, bet visi izlases spēlētāji arī pret Zviedriju un Somiju iziet ar domu par uzvaru un atdod visus spēkus. Protams, ka man kā izlases spēlētājam ir jāsaka, ka mēs darīsim visu, lai uzvarētu, bet ir arī jāsaprot tas, ka šīs abas izlases ir galvastiesu pārākas. Šādās spēlēs mēs varam gūt lielisku pieredzi, kas noderēs citās spēlēs.

Rolands Kovaļevskis debijas pasaules čempionātā, kas norisinājās 2016. gadā Rīgā. Foto: Elīna Gruncka Dulbe

Rolanda Kovaļevska statistika Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos

-Latvijas izlasi esi pārstāvējis divos pasaules čempionātos. Kura spēle Tev visvairāk palikusi atmiņā un kāpēc?
-Visvairāk palikusi atmiņā spēle pret Norvēģiju 2018. gada pasaules čempionātā. Mūsu komanda spēles sākumā nerādīja neko atzīstamu, mēs nerādījām savu labāko spēli. Norvēģi izvirzījās vadībā un visu laiku bija vadībā. Tajā spēlē mani ielika citā maiņā. Mani samainīja ar Tomu Akmeņlauku. Mūsu maiņa spēles turpinājumā nospēlēja ļoti labi, un pamatlaika pēdējā periodā tieši mūsu piecinieks nokārtoja trīs vārtus. Tas ļāva izraut papildlaiku. To spēli uzvarējām "bulīšos". Bija lieliskas emocijas.

-Kādi ir Tavi nākotnes plāni, runājot par florbolu? Vai ir varianti spēlēt ārzemēs? Vai pašam ir vēlme izmēģināt spēkus kādā no Eiropas florbola līgām un kļūt par leģionāru?
-Protams, ka gribētos spēlēt ārzemēs. Šobrīd varētu teikt, ka mans brālis ir mans aģents. Viņš ir tas, kas komunicē ar citām komandām, to pārstāvjiem. Mēs izskatām dažādus piedāvājumus. Šobrīd gan es vēl studēju Latvijas Universitātē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vēl neesmu aizbraucis spēlēt uz ārzemēm. Šobrīd varu atklāt, ka ir arī piedāvājumi no ārzemju klubiem, bet augstskola ir prioritāte. Man vēl viens gads jāstudē augstskolā.

-Ja nav noslēpums, no kurām līgām ir piedāvājumi?
-Ir varianti spēlēt Somijas pēc spēka otrajā līgā, kā arī Šveices pēc spēka otrajā līgā. Ja tu man jautā, kurā līgā gribētos spēlēt vairāk, tad grūti pateikt. Šveicē spēlēt būtu forši, jo varētu izbaudīt tās kultūru, dabu un daudz ko citu. Florbola līmenis Šveices otrajā līgā ir nedaudz zemāks nekā Latvijas augstākajā līgā. Somija būtu labāks variants tieši florbola līmeņa ziņā. Jāmin, ka mēs jau paši neko vēl neesam meklējuši. Šie visi piedāvājumi ir parādījušies ne mūsu iniciatīvas dēļ. Domāju, ja mēs vairāk pameklētu, rastos vēl vairāk variantu.

-Cik pelna florbolisti labākajās līgās?
-Ja godīgi, tad nezinu. Esmu skatījies kaut kādas spēlētāju pāreju summas, bet par algām tiešām neesmu neko redzējis.

-2018./2019. gada virslīgas sezonas finālā, kurā zaudējāt Lielvārdei ar 4:6, guvi skaistus vārtus. Pastāsti nedaudz par šiem gūtajiem vārtiem. Vari pakomentēt arī spēles iznākumu.
-Runājot par spēli – mēs to spēli zaudējām jau pirms uzkāpām uz laukuma. Tas varētu būt tādēļ, ka ļoti daudziem komandas spēlētājiem tas bija jau ceturtais fināls pēc kārtas. Pietrūka emociju. Lielvārdes komanda gribēja uzvarēt vairāk nekā mēs. Viņi "kapājās" vairāk un spēli paņēma ar "gaļu".

-Par vārtu guvumu – daļa no šīs izspēles bija atstrādāta. Mēs samainījām pozīcijas laukumā, un Lielvārdes aizsargi apjuka šajā situācijā. Viņi atstāja mani pavisam vienu pie vārtiem. Varbūt mana pozīcija taktiski nebija pārāk laba, bet beidzās viss ļoti labi. Par momenta noslēgumu – nekad nebiju guvis tādus vārtus. Man galvā bija doma, ka bumbiņa pēc iespējas ātrāk jānogādā vārtu virzienā. Tas sanāca dabiski.

-Kā ar šiem gūtajiem vārtiem? Jābūt lielai meistarībai?

-Ja nebūtu florbola, ar kuru sporta veidu nodarbotos? Vai vispār nodarbotos ar sportu tik nopietnā līmenī?
-Ja es nespēlētu florbolu, tad noteikti, ka nodarbotos ar kādu citu sporta veidu. Ļoti iespējams, ka tas būtu futbols. Sportu novārtā noteikti, ka neatstātu.

-Noteikti, ka ir daudzi jaunie florbolisti, kuri grib Tev līdzināties. Ko Tu viņiem ieteiktu, lai sasniegumi, spēlējot florbolu, neizpaliktu?
-Runājot par to, ka jaunie grib līdzināties, bija viena tāda interesanta situācija. Paralēli mācībām es palīdzēju "FS Masters" trenerim treniņprocesā. Kaut ko pamācīju mazajiem florbolistiem un tā. Vienreiz mani aizsūtīja kā treneri ar U11 un U12 komandām uz vienu čempionāta posmu. Es ievēroju, ka trīs jaunajiem džekiem nūju ieliekums ir tieši tāds, kādu es taisu savai nūjai. Es biju pārsteigts, jo iepriekš nevienam tādu nebiju redzējis. Piegāju pie viņiem, lai noskaidrotu, kā viņiem radās tāda ideja. Viņi atbildēja, ka šo ideju smēlās no manis. Tas bija forši!

-Runājot par to, kas ir jādara, lai sasniegtu ko ievērojamu, tad īsti tādas vienas atbildes laikam nav. Noteikti, ka nepietiek tikai ar trenēšanos. Ir jādomā līdzi, jāmācās no labākajiem spēlētājiem. Florbolā ir jāmācās ne tikai iemest vārtus, bet arī spēlēt ar galvu. Svarīga ir arī komandas izvēle un attieksme. Ja mamma vai tētis gribēs, lai bērns kaut ko sasniedz, tad ar to nepietiks. Ir jāgrib pašam kaut ko sasniegt.

-Ar ko nodarbojies kamēr nav florbola treniņi? Klīst runas, ka esi pievērsies Esportam un uzvarējis "Ghetto Games" rīkotajā FIFA20 turnīrā. Pastāsti vairāk par šo laika pavadīšanas veidu.
-Nav tā, ka florbola vispār nav. Tāpat ir fiziskie treniņi, kurus izplānojis ir komandas fiziskās sagatavotības treneris. Tur ir dažādi individuālie treniņi. Jāskrien krosi, jāvingro un jāliek akcents uz dziļo muskulatūru un muguru. Bija daži komandas treniņi, bet šī brīža ierobežojumi neko daudz neļauj darīt. Jūlija sāksies komandas fiziskie treniņi.

-"Ghetto Games" rīkotais FIFA turnīrs nedaudz nepatika, bet toreiz kaut kā sanāca uzvarēt. Godīgi sakot, tikai trīs džeki mācēja spēlēt, bet pārējie likās, ka pirmo reizi paņēmuši pulti rokās. FIFA ir tāda sporta spēle, kas vienmēr patikusi un, iespējams, ka tieši tāpēc sanāca uzvarēt, jo uz spēļu konsoles spēlēju to diezgan bieži.

-Vai Latvijas izlasei tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā ir iespēja noslēgt pasaules čempionātu starp četrām labākajām komandām?
-Ņemot vērā, ka Latvijai ar katru gadu arvien vairāk spēlētāju spēlē ārzemēs, uzskatu, ka tā ir reāla iespēja. Tas, ka spēlētāji dodas uz ārzemēm paceļ kopējo Latvijas izlases līmeni.

-Nobeigumā nedaudz pafantazēsim. Iedomāsimies, ka pagājuši pieci gadi. Es ieeju Google un ierakstu meklētājā vārdu salikumu Rolands Kovaļevskis. Ko es tur redzu?
-Es ceru, ka parādīsies ziņas par to, ka es spēlēju Somijas augstākajā līgā. Es ticu, ka es varu tur spēlēt, neskatoties uz to, ka tajā līgā ir ļoti augsts līmenis. Domāju, ka es spētu adaptēties. Tur lielu lomu spēlē tehnika un meistarība. Nav tik liels akcents uz fizisko spēli. Tas arī ir mans galvenais mērķis šobrīd. Varbūt arī lasīsi, ka atkal esmu uzvarējis kādā Esporta turnīrā (smejas).