Kaspars Urbāns: "Uz mazajiem laukumiem nav garlaicīgi"

Latvijas čempionāta 1. līgas turnīrs beidzās ar "Apelsīna/Talsu" uzvaru, kas zelta spēlē ar 5:4 pārspēja Kaspara Urbāna pārstāvēto "Rubeni-1". Nepilnas sešas minūtes pirms finālspēles beigām Urbāns tika pārspēts piekto reizi. To paveica talsenieku florbolists Daneks Balodis. "Rubeni-1" no neveiksmes neglāba arī vārtsarga nomaiņa pret sesto laukuma spēlētāju. Sausā statistika liecina, ka 28 gadus vecais "Rubenes-1" vārtsargs Urbāns šajā spēlē atvairīja 35 no 40 sāncenšu metieniem.

"Jau ar spēles pirmajām minūtēm neizdevās sasniegt maksimālu koncentrāciju cīņai, jo trijās epizodēs pats nenospēlēju maksimālu labi, ielaižot vārtus," paškritisks ir "Rubenes-1" vārtsargs Kaspars Urbāns, atceroties finālspēles sākumu, kad jau sestajā minūtē Talsu klubs izvirzījās vadībā ar 3:0. "Līdzjutēji no izšķirošās spēles vienmēr sagaida aizraujošu florbolu, taču arī šajā reizē komandas daudz vairāk domāja par rezultātu un sāncenšu ieceru izjaukšanu. Spēle bija lēna, daudz kļūdu, taču "Apelsīns/Talsi" bija pārāki. Šajā sezonā abas reizes zaudējām savstarpējos mačos, tādēļ atliek vien apsveikt Talsu klubu ar iekļūšanu augstākajā līgā."

Pamatturnīra 18 spēlēs "Rubene-1" vidēji ielaida 4,1 vārtus. Šajā statistikas rādītājā labāks bija vienīgi "Apelsīns/Talsi", kas vidēji 20 mačos ielaida tikai 3,8 vārtus.

"Vienmēr ir viegli būt labas komandas vārtsargam. Ja ir pietiekoši spēcīgi aizsargi, tad vārtsargam vienmēr ir drošāk darboties. Nav lieku satraukumu. Arī sezonā kopumā bijusi pārliecība par savu komandu. To vairoja arī fakts, ka "Rubenes-1" vārtos spēles laiku dalām ar Matīsu Pēču. Vienīgi pirms zelta spēles pret Apelsīnu/Talsiem" bija pielavījies satraukums,” stāsta Urbāns. "Vārtsargam visa spēle aizrit nepārtrauktā kontaktā ar aizsargiem, ar izsaucieniem palīdzot viņiem labāk veidot aizsardzību. Esmu pamanījis, ka arī ārpus laukuma man kā vārtsargam vieglāk būt tieši aizsargu kompānijā."

Šajā sezonā 1. līgā startēja 11 komandas, kuras sākotnēji bija sadalītas divās grupās. Nākamie finālisti uzvarēja savās grupās, kā arī sekmīgi aizvadīja izslēgšanas turnīru. "Rubene-1" ceturtdaļfinālā ar 2:1 (2:4, 7:3, 6:5) pārspēja SK "Babīte", bet pusfinālā ar 2:0 (8:7 un 9:2) tika uzveikts "Jelgavas novads".

"Pirmā līga ir interesanta tieši ar komandu raibumu, jo tās ir ļoti atšķirīgas gan pēc spēles stila, gan pēc sapulcētajiem spēlētājiem. Tikpat dažādi ir arī florbola laukumi, kuros notiek mači, jo tie ir gan ļoti mazi, gan arī ar koka segumu. No pirmās līgas sāncenšiem īpaši varētu izcelt "Rēzekni/Dinaburgu", ar kuru vienmēr bijuši ļoti interesanti mači, saspringta cīņa un liels azarts. Lai gūtu šīs emocijas, tad arī dodos laukumā. Iespējams, kādreiz Latgales puišiem emocijas uzsit parāk augstu vilni, taču arī tā ir neatņemama florbola daļa," uzsver "Rubenes-1" vārtsargs.

Ar katru gadu arvien vairāk kļūst sporta zāles, kurās ieklāts florbolam tik vēlamais mākslīgais segums.

"Lai arī florbolam kopumā noteikti labākā ir kvalitatīva Gerflor seguma grīda, taču man pašam ļoti patīk arī koka grīda ar jaunu un gludu lakojumu. Vātsargam jau svarīgākais ir tas, lai ceļi slīd, bet apavi – nē. Tad ir iespējams daudz labāk kontrolēt savas kustības, ātrāk nokļūt vēlamā vietā vārtos. Man patīk vienmēr būt spēlē, regulāri pieskarties bumbiņai. Šādu iespēju nodrošina, piemēram, maziņais "Jelgavas novada" spēļu laukums Svētē. Arī statistika apliecina, ka uz mazākiem laukumiem vārtus sasniegušo metienu skaits ir lielāks. Skaidrs, ka atšķirīgs ir arī spēlētāju blīvums laukumā. Lai izprastu šos specifiskos apstākļus, piemēram, pirms braukšanas uz Svēti mūsu treniņzālē Kocēnos apzināti salikām šaurāk apmales," treniņmetodes atklāj Kaspars.

1. līgā startē gan virslīgas klubu dublieru komandas kā, piemēram, "Rubene-1" un "Lekrings-1", gan arī neatkarīgas vienības, kuras tad arī cīnās par ceļazīmēm uz Virslīgu.

"Rubenes pirmās līgas komandai vienmēr svarīgākais mērķis ir bijis potenciālo virslīgas spēlētāju sagatavošana nokļūšanai kluba pirmajā komandā. Skaidrs, ka uz virslīgu dodas mūsu labākie spēlētāji, tādēļ bieži vien mums nākas palikt bez atslēgas spēlētājiem, tādejādi netiekot pie kādas iecerētās uzvaras 1. līgā. Tādos brīžos der atcerēties iemeslus florbola spēlēšanai – izjust azartu un sportisku sāncensību, kur mums kā fārmklubam ne vienmēr primārais varētu būt uzvara par katru cenu," fārmkluba specifiku skaidro Urbāns. "Nebūtu jau arī labi aizkavēt talantīgāko spēlētāju aiziešanu uz Virslīgu, jo tad jau "Rubene-1" kļūtu pārāk spēcīga!"

2011./2012. gada sezonā "Rubenes" sastāvā Urbāns Virslīgā aizvadīja 23 spēles. Šajā sezonā tikai vienu reizi Kaspars tika saukts palīgā uz Virslīgas komandu.

"Sportiskās ambīcijas it kā mudina skatīties Virslīgas virzienā, taču šogad man piedzima meita, tādēļ 1. līgas treniņu un spēļu ritms tomēr būtu labāks, lai pietiekami daudz būtu kopā ar ģimeni. Šajā sezonā jau vienā mačā izpalīdzēju Virslīgas klubam mačā ar "Madonu", taču tas bija tikai izņēmums, jo "Rubenes" sastāvā ir un būs arī nākamsezon divi labi vārtsargi," izvērtē Urbāns.

2008./2009. gada sezonā Urbāns pārstāvēja "Valmiera-2" komandu Latvijas čempionāta 2. līgā, taču Kaspars uzreiz kategoriski atsakās no izteiktās idejas par spēlēšanu Virslīgā, piemēram, FBK "Valmiera/ViA" rindās.

"Mans klubs ir "Rubene". Spēlēšana Virslīgā noteikti nav pašmērķis, tādēļ arī esmu absolūts "Rubenes" patriots. Man patīk būt ikdienā šā kluba sastāvdaļai," nešaubīgi paziņo Urbāns.

Par "Sporta Punkts" mēneša labāko spēlētāju Kaspars Urbāns tika atzīts par demonstrēto sniegumu 2013. gada decembrī.

Sporta Punkts

Intervēja:
Renārs Buivids
floorball.lv