Blogs: Ko man izstāstīja Naf-Nafs? 3. daļa.

Mana identitāte.

Jautāsi – kāds sakars ir identitātei ar panākumiem sportā? Tūlīt redzēsi!

Helmuts Rodke: Naf-Naf, cik svarīgi ir sportistam apzināties sevi, izprast sevi, novērtēt sevi un savu lomu pasaulē? Varbūt vienkārša koncentrēšanās uz rezultātu ir pietiekami, lai to sasniegtu?
Naf-Nafs: Ātrā atbilde – tas, ar ko sportists sevi identificē vistiešākā mērā ietekmē KATRA treniņa, spēles un sacensību iznākumu! Ar uzvarētāja identitāti tu vienmēr labāk sagatavosies sniegumam, labāk izpildīsi katru piegājienu ar smagu svaru stieni vai labāk nokoncentrēsies uz tehnisko izpildījumu!

Piekrītu, ka visiem spēkiem tiekties uz rezultātu vajag. Taču bez mentāla atbalsta to ir grūti izdarīt. Šis atbalsts ir sevis uztveršana apkārtējā vidē. Ne tikai, ka tu esi cilvēks ar vārdu un uzvārdu, bet tas, uz ko tu esi spējīgs.

Un tātad – vai tu sevi identificē ar cilvēku, kurš spēj daudz? Katru dienu tev ir ieplānotas dažādas lietas. Starp tām ir arī treniņš, sacensības, spēle, vai gatavošanās tam visam. Nu lūk – cik lietas no šī sarakstiņa tu izdari maksimāli labi? Tā lai tu pats ar sevi lepotos? Cik tu vienkārši spēj izdarīt pietiekami labi par spīti negribēšanai, tāpēc, ka vajag?

Ja tu dzīvē un sportā sevi uzskati par spējīgu personu, par potenciālu uzvarētāju, tad arī tava rīcība būs mērķtiecīgāka un rezultatīvāka. Savu varoša cilvēka identitāti tu izveidosi ikdienā iespringstot izdarīt to, kas nepieciešams. Šis process notiek vienlaicīgi ar tādas psiholoģiskas iezīmes kā panākumu nepieciešamība rašanos. Labi attīstīta panākumu nepieciešamība ļauj cilvēkiem ar skaidrāku prātu izvērtēt riskus, ļauj optimāli dozēt treniņu slodzes sportā un pareizāk izvēlēties vingrinājumus. Tāpat tā arī novērš plānotā darba neizdarīšanu. Teikšu tā – šī rakstura iezīme ir īpaši vērtīga, un ir lielā mērā atkarīga no identitātes un disciplīnas.

Tātad, lai izveidotu čempiona cienīgu identitāti, ir sevi jādisciplinē ikdienā iespringt un pārvarēt grūtības. Lai kļūtu spēcīgāks ir jāpārvar muskuļu un cīpslu sāpīgas sajūtas. Cita ceļa nav. Kāpēc tas ir tik grūti un sāpīgi? Tāpēc, ka tas ir veids, kā atsijāt nemotivētos ar vāju gribasspēku un ar viduvējības identitāti. Vājie šajā pasaulē neatstāj ievērības cienīgus nospiedumus. Viduvējības, jeb kā man skarbi teica viens treneris „Five-Star” basketbola nometnē – lūzera identitāte nozīmē apzināti paveikt slikti to, ko tu esi spējīgs izdarīt labi. Tas konkrēti attiecas uz tevis izvēlēto sporta veidu. Pat ja tu esi ģenētiski neapdāvināts, ja ko izvēlējies – dari no sirds, un priecājies kaut vai par uzvarētāja attieksmi. Dzīvē noderēs!

Vai vari sevi piespiest ievērot sportisko režīmu? Vai tu sevi spēj identificēt ar sportistu, kurš katru rītu uzliek smaidu un uzlādē sevi ar spēcīgu mentālo enerģiju? Tēvs man savulaik dzina iekšā pašdisciplīnu. Viņš teica: Ar ko tu, Naf-Naf, būsi labāks par tūkstošiem citu melno basketbolistu? Tikai ar pašdisciplīnu, kas Tev dos sporta un dzīves VEIKSMINIEKA identitāti un panākumus! Bija laiks, kas es pretojos, taču tagad saku lielu paldies! Tagad es esmu miljonārs. Tu varbūt jautāsi – un kā tad ar personisko brīvību? Es gribu taču dzīvot kā ES gribu, darīt, ko ES gribu!

Labi, paskatīsimies, kas tad ir ar brīvību. Ja tev ir ambīcijas, un tu esi iesaistījies kādā nopietnā pasākumā, tavā gadījumā sportā, tad tev arī jāievēro visas mazās blakus lietas, kas tomēr ietekmē tavu sportu. Tās ir – režīms, kvalitatīvi atjaunošanās pasākumi, dienas bioritmi, medicīniskās pārbaudes, veselības sakārtošana, stājas koriģēšana, uzturs, atbilstošs ekipējums, it īpaši apavi, u.c. Bez tam pastāv arī daudzas citas lietas dzīvē. Un tu nevari tās nedarīt, aizbildinoties ar pārlieku nogurumu. Varbūt tavi treniņi tad ir par smagu? Varbūt tu neproti atjaunoties? Ja tu kaut ko neizdari, kā nākas, jeb vienkārši neizdari, tas velkas tev līdzi kā slogs, un bremzē. Visu laiku bremzē attīstībā. Ja tu nespēj lepoties pats ar sevi, ja tu visu laiku nedaudz padodies sīku grūtību priekšā, tu NEESI brīvs. Brīvību tu iegūsi izdarot lietas tajā ikdienas plānā, ko esi sev radījis. Vienam padošanās šķiet kā brīvība, citam brīvība ir izdarīt lietas pat labāk, nekā no viņa sagaida. Pie tam ir liela atšķirība, vai tu lietas izdari spiediena ietekmē, kad tev to liek, nepārtraukti atgādina un kontrolē ( jo tu esi atstājis iespaidu, ka citādi neizdarīsi), bet gan savu ambīciju, savas iniciatīvas un savas piespiešanās iedvesmots. Ja tu neiemācīsies būt pats sev pavēlnieks, tu visu dzīvi būsi lūzers, kas grūtību priekšā padodas, jo nebūsi pieradis sevi disciplinēt. Toties būsi iemācījies „būt brīvs” savā izvēlē – „darīt, ko ES gribu”, tas ir, izvairīties no grūtībām un labāk drusciņ atpūsties,” labāk citu reizi”.

Tikai radot spēcīgu uzvarētāja identitāti, tu piedzīvosi daudzas interesantas lietas, atklāsi pilnīgi jaunu sevi, tev radīsies jaunas intereses, izklaide kļūs kvalitatīvāka un sevis cienīšana stiprāka. Tu iegūsi tādu brīvības pakāpi, ka ne tikai izdarīsi visu dzīvē un sportā nepieciešamo, tu ne tikai izdarīsi to pat labāk nekā vakar, bet tu apzināti meklēsi jaunus izaicinājumus un grūtības, lai augtu kā personība. Kad tu priecājies, ka vari atļauties aiz savas iniciatīvas izdarīt vairāk, nekā no tevis gaida (un pat tu pats gaidīji no sevis), tā ir īstā brīvība! Kur rast spēku un laiku tam visam? Identificējot sevi ar čempionu, tu kļūsi nedaudz līdzīgs supervaronim, kurš spēj ātrāk un vieglāk paveikt visu, kurš prot efektīgi samenedžēt vajadzīgos pasākumus, kuru netraucē dažādi sīkumi, kas raksturojami, kā laika zagļi vai novirzes no plāna. Jā, intensitāte pieaug, bet tu taču neesi tik vārgs, lai nevarētu to izturēt! Pieradīsi, viss nāks vieglāk, kļūs par normu un tava komforta zona būs daudz, daudz plašāka. Jā, un vēl, ar laiku tev kļūs garlaicīgi, kad nebūs neviena izaicinājuma, kad nebūs, ko darīt.

Kā radīt sevī šo uzvarētāja identitāti? Starta posms varētu būt kādas 40 dienas, kad tu cīnies pats ar sevi un centies disciplinēt sevi. Tev ies kā pa amerikāņu kalniņiem. Nepadodies! Pamazām ievērosi, ka disciplinēt sevi kļūs par patīkamu paradumu, un nepadarītais arvien vairāk „grauzīs” tevi. Kolīdz identificēsi sevi ar veiksminieku, tu automātiski darīsi visu labāk, un tas būs daudz vieglāk, nekā ar spiedienu no malas. Tev jau būs kauns pašam savās acīs, kad kaut ko neizdarīsi, kā nākas. Kas ir visgrūtākais? Izkustēties no vietas. Ar ko sākt? Ar mazākām un vieglākām lietām, un ar parādu nokārtošanu, jo nekas tā neierobežo brīvību, kā jebkura veida parādi!

Tad, kad tu nemanot būsi kļuvis par atbildīgu un iniciatīvas pilnu cilvēku (un tas tiešām ir izdarāms pusgada laikā), ļoti iesaku – iemācies plānot arī savu atpūtu. Tāpēc, ka darot lietas ar 110% atdevi, pavisam viegli ir uzkrāt tādu stresa līmeni, kas tevi „sadedzinās” no iekšienes. Bet – sāc tomēr ar savas identitātes radīšanu ar darbu, nevis ar atpūtu.

Cik īsti atpūsties ir nepieciešams? Sportā tas atkarīgs no treniņu un sacensību slodzes. Papildus mentāla atpūta no pienākumiem un ikdienas spriedzes varētu būt viena priekšpusdiena un viena pēcpusdiena dažādās nedēļas dienās. Gadā noteikti nepieciešams vismaz viens divu nedēļu atvaļinājums no pienākumiem. Ideālā variantā kāds ceļojums prom no ikdienas vides un pierastās sabiedrības. Tā teikt bagātināšanās nolūkā.

Un tagad – ko saka tava identitāte? Kā tu sevi uztver? Ar ko tu sevi un citus šodien pārsteigsi? Tieši šodien un tūlīt, nevis citu dienu! Pamēģini.