Skaidrojam: Eiropas spēles un to vieta sporta pasākumu kartē

Šobrīd Polijā, Krakovā un citās Malopolskas provinces pilsētās, no 21. jūnija līdz 2. jūlijam risinās trešās Eiropas spēles. Tās notiek reizi četros gados. Pirmās spēles 2015. gadā uzņēma Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku, bet 2019. gadā šis sporta forums risinājās Minskā. Pēc līdzīga principa šādi sporta forumi tiek rīkoti arī pārējās pasaules daļās – Āzijas spēles, Panamerikas spēles [ZA un DA], Āfrikas spēles un Klusā okeāna spēles [Okeānija]. Eiropas spēles gan aizsāktas rīkot kā pēdējās no šīm, līdz ar to – nav ar tik dziļām tradīcijām, bagātu stāstu un vēsturi.

Eiropas spēļu norisē iespējams vilkt zināmas paralēles ar olimpiskajām spēlēm, taču jaukt tās nevajadzētu – arī 2012. gadā, kad Eiropas Olimpisko komiteju (EOK) organizācija paziņoja par spēļu tradīcijas aizsākšanu, tā norādīja, ka Eiropas spēles nekādā gadījumā necentīsies kopēt vai aizstāt olimpiskās spēles, vienlaikus pastāvot ar mērķi popularizēt olimpisko kustību. EOK dalībnieces ir 50 Eiropas reģiona valstu olimpiskās komitejas - arī Latvijas Olimpiskā komiteja. EOK rīko gan Eiropas spēles, gan Eiropas Jaunatnes olimpisko festivālu (EYOF), gan Eiropas Mazo valstu spēles.

Eiropas spēlēs sportisti sacenšas gan dažādos vasaras olimpiskajos sporta veidos, gan arī tādos, kas olimpiskajā programmā nav iekļauti – tiesa, ne motoru sporta veidos, līdzīgi kā olimpiādē. Spēļu programma līdz šim allaž mainījusies. Šogad trešo Eiropas spēļu programmā iekļauti 29 sporta veidi, sadalot 254 medaļu komplektus. Līdzās klasiskākiem olimpiskajiem sporta veidiem kā vieglatlētikai, šaušanai, airēšanai un badmintonam, atrodami arī tādi jauninājumi kā pludmales handbols, tekbols [teqball], breiks [breakdancing] un padel teniss [padel tennis].

Tāpat jāatzīmē, ka atsevišķos sporta veidos Eiropas spēles kalpo par atlases sacensībām 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm, izpildot konkrētajā sporta veidā noteiktos kritērijus vai krājot kvalifikācijas punktus.

Sporta veidi 2023. gada Eiropas spēlēs

Nosaukums “Eiropas spēles” mudina likt automātisku vienādības zīmi ar Eiropas čempionātu, tomēr tas būtu jādara tikai atsevišķu sporta veidu gadījumos, kurus uzraugošās federācijas nozīmējušas EČ aizvadīt tieši Eiropas spēļu ietvaros. Piemēram, pēc Latvijas 3x3 basketbola izlases izcīnītās Eiropas spēļu zelta medaļas 25. jūnijā komandu savā “Twitter” kontā sveica arī premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš latviešu kvartetu – Kārli Apsīti, Kristapu Gludīti, Franci Lāci un Zigmāru Raimo – uzrunāja kā Eiropas čempionus. Tomēr jāatzīmē, ka FIBA oficiālais Eiropas kausa [šajā gadījumā – ekvivalents Eiropas čempionātam] turnīrs šogad risināsies septembrī Izraēlā.

Prieks par mūsu 3x3 basketbola Eiropas čempioniem - paldies par piemēru cīņassparam! LEPOJAMIES!🇱🇻🇱🇻🇱🇻

— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) June 25, 2023

No 29 sporta veidiem Eiropas spēļu ietvaros Eiropas čempionāta ieskaite tiek rīkota sinhronajā peldēšanā, badmintonā, airēšanas slalomā, daiļlēkšanā, modernajā pieccīņā, BMX frīstailā un MTB riteņbraukšanā, savukārt džudo, paukošanā un vieglatlētikā Eiropas spēļu programmā iekļauti komandu Eiropas čempionāti.

Vieglatlētikas sacensībās valstu izlases startēja trīs divīzijās pēc spēka, un komandu EČ vērtējumā medaļas saņēma tikai pirmās divīzijas labāko trijnieks. Savukārt Eiropas spēļu godalgas tika piešķirtas arī labāko rezultātu īpašniekiem katrā disciplīnā individuāli, skaitot visās trīs divīzijās startējušo vieglatlētu rezultātus kopā. Latvijas komanda saglabāja vietu otrajā divīzijā, tajā ieņemot 13. vietu, bet individuāli zelta medaļas Eiropas spēlēs izcīnīja šķēpmetēja Līna Mūze (62,38 m) un 5000 metru skrējēja Agate Caune (15:15.21).

Sportiskais līmenis dalībnieku sastāva ziņā Eiropas spēlēs lielā mērā atkarīgs arī no katras disciplīnas un tās specifikas tieši Eiropas spēļu formātā – piemēram, vai tajā nosaka arī Eiropas čempionāta ieskaiti, vai arī notiek atlase uz olimpiskajām spēlēm.

Piemēram, vieglatlētikā, sacensībām noritot komandu čempionāta formātā, savu valsti katrā disciplīnā pārstāv tikai viens sportists, līdz ar to citi spēcīgi atlēti no vienas valsts, gribot negribot, paliek ārpus dalībnieku loka.

Dāmu šķēpmešanas sektorā gan uz starta devās pat septiņas no desmit labāko sezonas rezultātu īpašniecēm Eiropā – tostarp sezonas līderes, norvēģiete Sigrida Borge (66,50 m) un austriete Viktorija Hudsone (64,05 m), kuras gan Polijā notiekošajās sacīkstēs palika aiz sezonas piektā tālākā metiena īpašnieces Eiropā (62,47 m) – Līnas Mūzes. Hudsonei ar 60,27 Eiropas spēļu bronza, bet Borge nepārsniedza 55 metru robežu un palika tālu aiz pjedestāla.

5000 metru skrējienā sievietēm, kur uzvarētājai Agatei Caunei šosezon desmitais labākais rezultāts Eiropā (15:12.94), Eiropas spēlēs startēja vēl trīs skrējējas no sezonas top 10. Nestartēja gan vadošās Lielbritānijas un Vācijas skrējējas, kuras šajā desmitniekā aizņem vairākas vietas.

Bronzas medaļu 200 metru smaiļošanas distancē Latvijai izcīnīja Tokijas olimpisko spēļu dalībnieks un pērnā gada Eiropas čempionāta sudraba laureāts Roberts Akmens. Eiropas spēļu latvietim līdzās ūdeņus šķēla vēl divi no deviņiem pērnā EČ finālistiem. Jāatzīmē, ka tieši Akmens kopā ar taekvondo cīkstoni Inesi Tarvidu nesa Latvijas karogu spēļu atklāšanas ceremonijā.

3x3 basketbola turnīrā vīriešiem divas no labāko četrinieka komandām uz Poliju atveda tos pašus sastāvus, kas savas valsts krāsas aizstāvēja arī mēneša sākumā notikušajā FIBA 3x3 Pasaules kausa turnīrā – gan Eiropas spēļu bronzas medaļniece Polija, gan arī Beļģija, kuru Latvijas izlase apspēlēja finālā, savukārt ceturtajā vietā palikušie vācieši Eiropas spēlēs piedalījās ar trim basketbolistiem no PK izlases. Pasaules meistarsacīkstēs šīs komandas ieņēma attiecīgi piekto, devīto un 11. vietu starp Eiropas komandām. Latvijas kvartetu gan Pasaules kausā Austrijā, gan Eiropas spēlēs pārstāvēja Francis Lācis, savukārt pasaules čempionvienība Serbija tās labāko spēlētāju prombūtnē Eiropas spēlēs nepārvarēja grupu turnīru.

Tāpat jāņem vērā, ka Eiropas spēles nav komercsacensības, un arī valstu likumdošana var neparedzēt prēmiju piešķiršanu par augstiem sasniegumiem – arī Latvijas gadījum Ministru kabineta noteikumu Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” trešajā punktā Eiropas spēles nav uzskaitītas starp sacensībām, kurās piešķir valsts naudas balvas. Interesanti, ka Latvija ir arī viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas nav iegādājusies spēļu televīzijas pārraides tiesības.

Latviešu sportistu medaļu ražu Eiropas spēlēs ar sudraba godalgām papildinājuši arī 2016. gada Rio olimpietis, šāvējs Dainis Upelnieks un Edvards Gruzītis kāpšanas sportā, savukārt bronzas medaļa taekvondo cīkstonei Jolantai Tarvidai. Kopumā trešajās Eiropas spēlēs Latvijas komanda pulcējusi 92 sportistu kuplu sastāvu 16 sporta veidos – tās ritēs līdz 2. jūlijam, un vairākiem Latvijas sportistiem vēl priekšā starti kanoe slalomā, paukošanā, modernajā pieccīņā, badmintonā un triatlonā.

Latvijas sportisti Eiropas spēlēs

Kopējā medaļu ieskaitē raksta publicēšanas brīdī ar 63 medaļām, tajā skaitā 19 – zelta, vadībā ir Itālija, no kuras par 20 godalgām atpaliek Spānija. Spāņu rēķinā arī 18 zelta medaļas, bet par vienu mazāk Ukrainas sportistiem – kopējā medaļu skaita ziņā ukraiņi ar 34 gan ir ceturtie, bet Francijas sportistiem no 36 medaļām augstākā kaluma bijušas astoņas, kas dod sesto vietu. Latvija, pateicoties trim zelta godalgām, ierindojas 18. pozīcijā, bet kopējā medaļu skaitā (7) ieņem 23. vietu.

Medaļu kopvērtējums Eiropas spēlēs

Pirmajās divās Eiropas spēlēs medaļu kopvērtējumā uzvarēja Krievija, bet otro vietu katrās no tām ieņēma mājinieku valsts - attiecīgi Azerbaidžāna (2015.) un Baltkrievija (2019.). Tiesa, 2016. un 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šīs abas valstis krietni atpalika no lielākās daļas Eiropas valstu. Azerbaidžānā un Baltkrievijā notikušās spēles atklāja abu valstu autoritārie līderi – Ilhams Alijevs un Aleksandrs Lukašenko. Šogad Polijā Eiropas spēles notiek bez Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalības – arī ne neitrālā statusā. Taču abas agresorvalstis EOK mājaslapā arvien atrodamas tās biedru sarakstā.

2015. gada spēlēs Latvijai zelta medaļas pludmales volejbolā izcīnīja Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, bet bronzas godalgas – brīvās cīņas cīkstone Anastasija Grigorjeva un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs. Četrus gadus vēlāk jau tika gūtas septiņas medaļas – zelts Grigorjevai un karatistam Kalvim Kalniņam, sudrabs – sambo cīkstonim Viktoram Reško, Laurim Strautmanim un Agatei Rašmanei komandu sacensībās šaušanā un vīriešu 3x3 basketbola izlasei (Armands Seņkāns, Armands Ginters, Mārtiņš Šteinbergs un Roberts Pāže), bet uz trešā augstākā goda pjedestāla pakāpiena kāpa Lauris Strautmanis individuālajās sacensībās šaušanā, kā arī šķēpmetēja Madara Palameika.

Izmantotie resursi:
https://www.european-games.org/
https://www.eurolympic.org/
https://www.eurolympic.org/eoc-laun...
https://likumi.lv/ta/id/242466-note...
https://results.european-games.org/...