Facebook
GoogleKristīna Musļimova: "Ceļš līdz olimpiskajām spēlēm ir ļoti garš"
@JanisCelmins
Portāls eSports.lv piedāvā interviju ar vienu no šā brīža Latvijas talantīgākajām un perspektīvākajām šāvējām – Kristīnu Musļīmovu. Meitene stāsta par to kā nokļuva šajā sporta veidā, par saviem lielākajiem sasniegumiem un, protams, nākotnes plāniem – grūto ceļu uz olimpiskajām spēlēm.
Mani sauc Kristīna Musļimova un esmu 18 gadu veca. Mācos vidusskolā divpadsmitajā klasē, jau trīs gadus nodarbojos ar šaušanu.
Kā nonāci līdz, meitenei tik neraksturīgam sporta veidam kā šaušana?
Tas notika pavisam nejauši, draudzene ieraudzīja sludinājumu skolā un pierunāja aiziet uz pirmo treniņu kopā ar viņu. Godīgi sakot, es pat sākumā negribēju iet. Mēs aizgājam lielā meiteņu pulkā un pēc kāda laika no viņām paliku tikai es. Kaut kā ievilka mani šīs sporta veids. Runājot par meitenēm neraksturīgo sporta veidu, mūsu treniņu grupā ir vienāds skaits puišu un meiteņu. Tas, manuprāt, par kaut ko liecina.
Varbūt pirms šaušanas bija arī kāds cits sporta veids?
Protams. Kopš bērnības, aptuveni septiņus gadus nodarbojos ar galda tenisu. Biju domājusi, ka nekad mūžā nenodarbošos ne ar ko citu, pavadīju sporta zālē daudz laika, man patika galda teniss, un panākumi bija labi. Bet tā sagadījās, ka man vajadzēja no tā atteikties. Tas bija patiešām ļoti grūts lēmums, jo biju ieguldījusi šajā sporta veidā ļoti daudz laika un pūļu. Savukārt tagad nodarbojoties ar šaušanu, es sapratu, ka tā pieredze, ko es ieguvu agrāk man ļoti noderēja, jo es jau zināju, kas ir lielais sports un cik daudz ir jātrenējas, lai gūtu labus rezultatus. Protams, ir jābūt arī fiziski stiprai, jo lai cik tas jocīgi neliktos arī šaušanā ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība.
Kādam rakstura īpašībām jāpiemīt labam šāvējam?
Galvenais, manuprāt, ir spēja valdīt pār savām emocijām, ir jāmāk nepārdzīvot par sliktiem šāvieniem un cīnīties tālāk, un pretēji, nevajag pārāk priecāties ja iet labi, jo emociju dēļ viss var kļūt glūži otrādi. Savaldība - tas ir galvenais šāviena brīdī. Protams, tādas rakstura īpašības kā stabilitāte, mērķtiecīgums un drosme nebūt nav lieki.
Šobrīd Tu tiec uzskatīta par vienu no talantīgākajām un perspektīvākajām jaunajām šāvējām Latvijā. Vai līdz šim esi apmierināta ar saviem sasniegumiem?
Katram sportistam ir savi mērķi, tos sasniedzot, viņš uzstāda sev citus, vēl augstākus, kurus atkal un atkal cenšas sasniegt. Man bija uzdevumi, kurus es jau izpildīju, un tas nebūt nav slikti, bet vēl vairāk ir priekšā, tātad ir vērts pilnveidoties un turpināt strādāt.
Kuru no saviem sasniegumiem sportā tu uzskati par svarīgāko?
Manuprāt, svarīgākais sasniegums sportā ir personīgo rekordu uzstādīšana, tas pagaidām ir galvenais. Uzskatu, ka mani lielākie sasniegumi joprojām ir priekšā.
Varbūt vari pastāstīt nedaudz par saviem nākotnes plāniem un mērķiem. Var būt, kaut kad nākotnē, esi izvirzījusi sev mērķi aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm?
Par saviem nākotnes plāniem un mērķiem pastāstīšu, pēc to realizācijas. Runājot par olimpiskajām spēlēm, ir ļoti daudz jāstrādā, lai tur nokļūtu. Ceļš līdz olimpiskajām spēlēm ir ļoti garš, un, pagaidām, es esmu tā ceļa pašā sākumā, bet es cenšos virzīties uz priekšu, lai beidzot nokļūt līdz galam.
Pastāsti, lūdzu, nedaudz kur un pie kā trenējies? Kā notiek treniņi un cik bieži trenējies?
Trenējos pie trenera Gabranova, Daugavas Sporta namā. Treniņi notiek Daugavas Sporta nama šautuvē. Tie vienmēr ir ļoti daudzveidīgi, tāpēc arī ir interesanti trenēties. Piemēram, ziemas laikā pēc treniņa ejam uz peldēšanu tur pat sporta nama baseinā. Tur pildām speciālus vingrinājumus. Vasarā ejam uz stadionu un spēlējam volejbolu, basketbolu. Treniņi notiek atkarība no tā, kādas sacensības ir priekšā. Ir brīži, kad ir jātrenējas septiņas dienas nedēļā, divas reizes dienā un pēc tam vakarā jāiet uz baseinu. Bet pārsvarā treniņi notiek sešas reizes nedēļā. Agrāk nevarēju pierast, ka jātrenējas katru dienu, bet tagad, ja kāds no treniņiem izkrīt, jūtos tā it kā kaut kas pietrūktu. Pat ja pietrūkst spēku vienalga, pēc skolas eju uz treniņu. Jā arī netrenējos, tad vismaz iedzeru tēju un aprunājos ar treneri un draugiem.
Šaušana tomēr nav tas sporta veids ar, kuru var pelnīt lielu naudu. Cik saprotu arī tu šaušanu uzskati tikai kā hobiju?
Jebkurā sporta veidā var nopelnīt lielu naudu, tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no tevis. Par hobiju to var uzskatīt tad, ja tu ej un reiz mēnesi pašaudies atrakcijās ar ieroci, un tev tas patīk. Ja tu trenējies no dienas dienā, piedalies sacensības, ne tikai savā sporta kluba līmenī, tad šaušana ir tava diagnoze, tad vairs par hobiju to nenosauksi.
Cik zinu, joprojām, turpini mācības vidusskolā. Vai nav grūti apvienot šaušanu ar mācībām?
Nenoliegšu, ka dažreiz tā patiešam ir - aizbraucot uz sacensībām un pirms tām vēl divas nedēļas trenējoties no rīta līdz vakaram ir pagrūti apgūt materiālu. Bet manā skolā ir saprotoši skolotāji, kuri vienmēr nāk pretī. Godīgi sakot, ar mācībām man nekad nav bijušas problēmas, mācīties vienmēr ir paticis.
Ko vari teikt par savu treneri? Vai viņš ir pietiekami stingrs un prasīgs?
Treneris man ir kļuvis ļoti tuvs, ar viņu es varu parunāt ne tikai pār šaušanu, bet gan arī par visām lietām kas mani nomāc, viņš vienmēr dos labu padomu un atbalstīs grūtā brīdī. Tajā pašā laikā viņš ir ļoti prasīgs un neatlaidīgs, bet domāju, ka tādā sportā veidā ir jāmāk organizēt cilvēkus uz darbu un iemācīt katram atbildības sajūtu, jo visu laiku mēs strādājam ar ieročiem un tās nav joks. Domāju, ka visiem treneriem ir jābūt tādiem kā viņš no vienas puses lieliskais treneris, no otras - labs draugs.
Tu esi piedalījusies arī starptautiskās sacensībās, Eiropas un Pasaules čempionātos. Kas vislabāk palicies atmiņā no šīm vērienīgajām sacensībām?
Es atceros visas sacensības no sākuma līdz beigām, katru izdarīto šāvienu, jo pēc katram sacensībām notiek rūpīga analīze. Katras sacensības dod ļoti lielu pieredzi turpmākajiem startiem. Vislabāk atmiņā paliek izdarītie pirmie šāvieni pašā ieskaitē, jo, manuprāt, tie ir visgrūtākie un saņemties nemaz nav tik viegli.
Varbūt treniņos vai sacensībās ir gadījies kāds kuriozs vai kāds smieklīgs atgadījums?
Bija viens kuriozs, īsti nezinu kā to nosaukt, bet atcerēšos to vēl ilgi. Tas bija kad, mēs braucām mājās no sacensībām Minhenē. Visi bija ļoti noguruši no ilgā un grūtā ceļa ar mikroautobusu. Man, tad vēl bija nepilsoņa pase un pie valstu robežām bija jāstāv stundām ilgi, jāgaida, kad robežsargs ieliks zīmogu pasē un varēs turpināt ceļu. Uz Vācijas- Polijas robežas mums atdeva pases, neieliekot zīmogus. Mēs bijām ļoti priecīgi, ka nebija jāgaida un vārējam doties ceļā ātrāk. Bet kad piebraucām pie Lietuvas - Polijas robežas, un kad līdz mājām atlika tikai sešas, septiņas stundas Polijas robežsargs pēkšņi mani vienu sūta atpakaļ pēc tā zīmoga, kuru man pasē neiespieda iepriekš. Treneris nezināja kā rīkotie tālāk. Galu galā robežsargi apžēlojās un palaida mūs tālāk. Tas bija liels pārdzīvojums.
Šaušana tomēr ir diezgan dārgs sporta veids. Kas tevi atbalsta finansiāli? Varbūt vēlies kādam pateikt īpašu paldies?
Jā, tiešām tā ir. Ja nebūtu tādu cilvēku kā mans treneris, Daugavas sporta nama direktors Jānis Misa un, protams, Latvijas Šaušanas federācijas pārstāvji, nebūtu nekā. Tie arī ir tie cilvēki, kuri palīdz un atbalsta mani finansiāli. Liels paldies viņiem.
Vai tev šaušanas sportā, Latvijā vai Pasaulē, ir arī kāds elks, kuram gribi līdzināties?
Nē. Godīgi sakot, pār to nedomāju. Varbūt šaušana nav tāds sporta veids lai varētu līdzināties kādam, bet ir jāpaļaujas tikai uz sevi un uz saviem spēkiem.
Oktobra beigās Dobelē notiks Latvijas jaunatnes čempionāts ložu šaušanā jauniešiem. Kādus mērķus sev esi izvirzījusi šajā čempionātā?
Mērķi ir tie paši, kas bijuši pirms visām sacensībām - uzlabot savu personīgo rekordu, nekas nemainās. Ja būs personīgie rekordi būs arī uzvaras.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Piemēram, pirms pāris nedēļām "Dienā" bija garš raksts par Latvijas sieviešu loka šāvēju komandu, kura plāno pat piedalīties Pekinas OS.
Paldies eSportam par interviju!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
P.S. Паучок вицепочтичемпион Латвии по стрельбе из пневматического пистолета...Хех
[+] [-]
[+] [-]
vinja tiesham iet shuashana..un vinjai ir shausmiigi leili panakumi...viss ko vinja saka ir patiesiiba..
tie kas netic pashi vainiigi..
ja kads netic...lai google.lv sameklee kristina muslimova....vinjsh paraadiis eiropas un pasaules chempionu rezultatus paskatieites un tad redzesiet!!!
[+] [-]
Citāts:
Publicējis snaiperiite
nu vispar pazistu to meiteni...
vinja tiesham iet shuashana..un vinjai ir shausmiigi leili panakumi...viss ko vinja saka ir patiesiiba..
tie kas netic pashi vainiigi..
ja kads netic...lai google.lv sameklee kristina muslimova....vinjsh paraadiis eiropas un pasaules chempionu rezultatus paskatieites un tad redzesiet!!!
Kursh tad netic?:d
[+] [-]
[+] [-]