Rozenvalds: "Jārada ilgtermiņa stratēģija, lai cerētu uz augsta līmeņa badmintonistiem Latvijā"

Diskusiju uzņēmās rīkot Latvijas Badmintona federācijas (LBF) ģenerālsekretārs Kristians Rozenvalds un Valmieras badmintona treneris Andis Bērziņš, kuri kopā ar citu Eiropas federāciju vadītājiem un galvenajiem treneriem iepriekš Dānijā piedalījās “World Academy of Sport” rīkotājā seminārā “BWF Player Pathway Course”. Šis semināra uzdevums bija pamudināt Eiropas badmintona federācijas izstrādāt savas ilgtermiņa stratēģijas augstu sasniegumu sportam.

Latvijas tiešsaistes diskusijā Zoom platformā piedalījās arī LBF Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kažemaks, LBF Valdes priekšsēdētāja vietnieks un Tienešu komisijas vadītājs Gunārs Lūsveris, Baložu badmintona kluba vadītājs, kā arī LBF valdes loceklis un LBF Atlētu komisijas vadītājs Viesturs Bajārs, vairākkārtējs Latvijas čempions badmintonā Niks Podosinoviks, Siguldas sporta skolas direktors Aivars Fridrihsons, Talsu novada sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš un Talsu badmintona treneris Edgars Kviesis, Rīgas badmintona treneri Arnis Šefers, Kristīne Šefere, Pauls Gureckis un Salvis Lozda, Uģa Brieža badmintona skolas vadītājs un treneris Uģis Briedis, kā arī badmintona spēlētāji un badmintona inventāra tirgotāji Reinis Šefers un Toms Preinbergs.

Kristians Rozenvalds, uzsākot diskusiju norādīja, ka ir divu veidu iespējamās stratēģijas. “Viens variants ir darīt tāpat kā līdz šim, bet tas ir kā loterija, cerot, ka nez no kurienes un pats no sevis uzradīsies pasaules līmeņa talants, kuru pāris gados noslīpējot, varētu cerēt uz augstiem sasniegumiem. Taču šis variants, iespējams, derētu sporta veidos, kur nav liela masveidība, taču ne badmintonā, kurš pasaulē ir vispopulārākais individuālais sporta spēļu veids. Vairāk nekā 200 miljoni reģistrētu spēlētāju! Konkurence ir milzīga, ne tikai Āzijā, bet arī Dānijā, Francijā, Lielbritānijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ukrainā un citās Eiropas valstīs,” skaidro Kristians Rozenvalds.

“Tāpēc mums ir jādomā nevis par loterijas tipa stratēģiju, bet jārada ilgtermiņa stratēģija, kas mērķtiecīgi veicinātu to, ka ne tūlīt, bet jau pēc 10 gadiem mums būtu Eiropas un pasaules mēroga badmintonisti. Tāpēc mēs jau priekšlaicīgi diskusijas nosaukumā akcentējām, ka runa ir nevis par Tokijas, un pat ne par Parīzes Olimpiskajām spēlēm, bet par tām, kuras notiks 2028. un 2032.gadā,” informē Kristians Rozenvalds.

Latvijas badmintona augsto sasniegu stratēģijas pamatā ir specializēta vidusskolas klase, kurā jaunieši apvienotu mācības ar treniņiem vismaz divas reizes dienā. “Tā tas ir visās citās Eiropas valstīs, kuras šobrīd dominē badmintonā. Mēs nevaram konkurēt ar vienaudžiem, kuri no vidusskolas vecuma trenējas no 2-3 dienā, kamēr mūsu jaunieši trenējāmies 4-5 reizes nedēļā. Tas ir tieši divas reizes mazāk,” stāsta Kristians Rozenvalds, piebilstot, ka pēc tam līdzīgi būtu veidojams arī Latvijas badmintona ekselences centrs sadarbībā ar kādu no Latvijas augstskolām.

“Šādas vidusskolas klases izveidošana nav lielāka problēma. Jā, tas prasa savstarpēju sadarbību pašvaldību, skolu, sporta skolu un vietējo badmintona klubu. Šādas klases var rīkot arī kopā ar citiem sporta veidiem. Jau esam skatījušies variantus Valmierā, Siguldā, Talsos, Jelgavā un Rīgā,” informē Kristians Rozenvalds.

Lielākā problēma esot jauniešu atlasē un motivācijā. Šobrīd būtu grūti “rekrutēt” vienā vecumā 8 jauniešus, jo pietrūkst piemērota līmeņa kandidātu, bet tiem, kas atbilstu sportiskajiem kritērijiem, pietrūkst motivācijas pamest esošo skolu, iespējams arī dzīvesvietu, lai upurētos augstu sasniegumu sportam badmintonā.

“Tāpēc mūsu piedāvātajā stratēģijā kā galvenie punkti ir veicināt masveidību, lai ir vēl vairāk treniņu vietas, lai lielākas grupas, lai vēl vairāk kandidātu ar augstu sasniegumu sporta ambīcijām, kā arī veicināt badmintonu publicitāti, tai skaitā vairot mediju un attiecīgi arī sponsoru interesi, tādējādi motivējot spēlētājus un vecākus vēl vairāk ieguldīties badmintonā. Un kā trešais bloks ir infrastruktūras jautājumi, tai skaitā privātu badmintona klubu attīstība, klubu komandu un augstskolu līgas, lai klubi un augstskolas būtu ieinteresētas piesaistīt labākos spēlētājus un nodrošināt spēlētājiem labākos treniņu apstākļus, kā arī radītu apstākļus, lai labākie spēlētājiem būtu iespēja pēcāk realizēties badmintona klubos kā treneriem un sparinga partneriem,” skaidro Kristians Rozenvalds.

“Šī stratēģija, saprotams, negarantē, ka pēc 12 gadiem mums būs savs olimpiskais medaļnieks, jo arī daudzās citās Eiropas valstīs ir savas stratēģijas. Taču, svarīgākais, lai mums ir mērķis un mums ir apzināts ceļš, kā uz šo mērķi tiekties. Tas motivē uz jēgpilnu rīcību. Un piepildīties var tikai tādi mērķi, kas iepriekš ir izplānoti,” rezumē Kristians Rozenvalds.

Izmantotie resursi:
Badminton.lv