Cīņas ar svaru stieni

Pauerliftings jeb spēka trīscīņa ir smagatlētikas sporta veids, kurā ietilpst piesēdieni ar svara stieni uz muguras, spiešana guļus un stieņa vilkšana no zemes. Šīs trīs kustības smagatlētiem pazīstamas jau sen. Kā sporta veids tas sāka veidoties pagājušā gadsimta 60. — 70. gados. Tā 1965. gadā Amerikas atlētu savienība noorganizēja pirmo valsts čempionātu pauerliftingā. Dažos gados šis sporta veids iekaroja Eiropu. 1971. gadā tika izveidota Starptautiskā Pauerliftinga federācija (IPF). Šis sporta veids pašlaik pārstāvēts visos kontinentos. Latvijā tas parādījās pagājušā gadsimta 80. gados, kad Latvijas kultūrisma un bodibildinga federācija organizēja sacensības bodibildingā (kultūrismā), kur nācās izpildīt minētos trīs vingrinājumus. Tas nevienu neapmierināja, un 1986. gadā Edmunds Jansons nošķīrās no kultūristiem un pauerliftingu izveidoja par atsevišķu sporta veidu. Tagad tas Latvijā attīstījies starptautiskā līmenī un mūsu sportisti ar labiem panākumiem piedalās Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. Šogad jauniešu konkurencē svara kategorijā līdz 110 kg pasaules vicečempiona nosaukumu izcīnīja IMANTS SOKOLOVS, 18 gadus vecs Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12. klases skolnieks.

Kas tev pamudināja nodarboties ar šo sporta veidu?

Kad es meklēju sev piemērotu sporta veidu, izmēģināju vieglatlētiku un basketbolu, taču tie nebija manējie. Tēvs ieteica pamēģināt svaru zālē. Sākumā gan nebija doma par pauerliftingu, bet gribēju cilāt svarus. Aprunājoties ar savu fizkultūras skolotāju Pēteri Karlivānu, viņš ieteica kluba «Spēka pasaule» sporta zāli Valmieras 5. vidusskolā. Nopietnus treniņus sāku tikai pēc pusgada trenera Andreja Rožlapas vadībā. Lai gan ieteicamais vecums sākt nodarboties ar šo sporta veidu ir 14 gadu, es sāku ar 13, jo biju augumā ražīgs. Pēc gada jau piedalījos pirmās kluba organizētajās sacensībās Ziemassvētku kausā svara kategorijā līdz 67,5 kg. Sava vecuma pēc nevarēju piedalīties spēka trīscīņas visās disciplīnās, izpildīju tikai spiešanu guļus, paceļot nedaudz vairāk par pussimtu kilogramu, un izcīnīju 3. vietu. Vēlāk trīscīņas sacensībās jauniešu - junioru Latvijas čempionātā svaru kategorijā līdz 75 kg summā savācu ap 300 kg. Tagad sveru ap 100 kg un trīscīņā labākie rezultāti ir pietupienā 260 kg, spiešanā guļus 190 kg un vilkmē 252,5 kg. Sacensībās tik labus rezultātus nevaru uzrādīt, tur ir striktāki noteikumi — jāceļ svars ar rezervi, lai tiesneši piegājienu ieskaitītu.

Kā tev ir gājis sacensībās?

Esmu startējis dažādās svara kategorijās un ne vienmēr bijis pirmais. Šogad izdevās uzvarēt Latvijas čempionātā spiešanā guļus un jauniešu - junioru Latvijas čempionātā spēka trīscīņā. Labs sniegums neizpalika arī pasaules čempionātā. Par saviem sasniegumiem sportā esmu pateicīgs ģimenei, trenerim un kluba biedriem, kas ar savu nopietno attieksmi mani motivē. Klubā visi esam draugi.

Pastāsti par sacensībām!

Lai aizsargātu sportistu no traumām, atbilstoši noteikumiem drīkst lietot ekipējumu — kostīmu, siksnu saites, spiešanā guļus speciālu kreklu un speciālus apavus. Man pa šiem gadiem ir gadījies tikai muskuļa sastiepums. Ekipējums palīdz arī pacelt svaru, kas man nepatīk. Atlēts, kas var atļauties labāku ekipējumu, iespējams, vairāk arī pacels. Sacensībām katrs noskaņojas dažādi, kādam vajag uzsist pa muguru, citam palīdz bļaušana, matu plēšana, ožamais spirts utt. Es esmu izmēģinājies dažādi un sapratis, ka man labākais ir pašam sakoncentrēties.

Ko tu dari treniņā?

Cilvēka ķermenī ir daudz un dažādu muskuļu, tāpēc arī vingrojumi ir daudz un dažādi, bet visam pamatā ir trīs bāzes vingrojumi. Vienai muskuļu grupai vēlami vairāki vingrojumi. Katram ir savs nosaukums, piemēram, Hak pietupiens, frontālais pietupiens, spiešana guļus ar kluci, vilkme no bedres utt. Treniņā ir savi knifi, ko sportisti neizpauž citiem, jo pastāv konkurence. Vasarā trenējam izturību. Šajā sportā nekad nevar sasniegt maksimumu. Vienu mērķi sasniedz, izvirzi nākamo utt. Treneris uzraksta treniņprogrammu līdz trīs mēnešiem, un seko tests spēka trīscīņā. Pēc rezultātiem treneris zina, kādi vingrinājumi un svari jāiekļauj nākamajā programmā. Treniņos liela nozīme ir garastāvoklim.

Šis sporta veids nav mokošs?

Man nē. Tas ir mans hobijs. Sadzīvē tas var noderēt, piemēram, mājās pārnesot mēbeles vai paceļot draudzeni. Man patīk pilnveidot savu ķermeni, fiziskā forma, spēks utt. Kādam tas var šķist neinteresanti un pat garlaicīgi, jo daudz jāstrādā ar vienu vingrojumu. Es katru piegājienu pildu kā no jauna. Pirmie sanāk vieglāk, nākamie jau grūtāk, neviens nav vienāds. Mūsdienās ir daudz iespēju atrast sev interesējošu nodarbi. Es priecājos, ka laiku nepavadu mājās pie datora. Sports mani disciplinē, zūd vēlme darīt muļķības — smēķēt, lietot alkoholu vai pilsētā ko salauzt.

Kādas īpašības ir nepieciešamas šim sporta veidam?

Neatlaidība, gribasspēks, pacietība. Jābūt motivācijai. Man tā bija iegūt sportisku augumu, bet vēlāk pacelt arvien smagāku svaru un sacensībās izcīnīt augstāku vietu.

Kā tu to spēj apvienot ar mācībām?

Valmierieši Matīss Pēča un Jānis Šteļmahs sekmīgi beidza vidusskolu un ar izciliem panākumiem startējuši pauerliftingā. Es no rīta eju uz skolu, vakarā uz sporta zāli un pēc tās vēl pildu mājas darbus. Dažreiz pēc smaga treniņa vakaros ir grūti aizmigt, tad stundās reizēm nāk miegs. Kad biju uz pasaules čempionātu, nedēļu iekavēju mācības, tas jāatgūst. Mācībās esmu sekmīgs.

Kādi ir tavi plāni?

Pabeigt vidusskolu un studēt par inženieri. Nākamgad gribētu piedalīties amatieru spēkavīru sacensībās. Tas ir kārtīgs veču sporta veids, skarbs un prasa spēku un ātrumu. Veiksmīgi jau esmu piedalījies Mūrmuižas un Mazsalacas spēkavīru cīņās.