Kristaps Zīle pirms cīņas par KOK čempiona jostu: "Tas ir kā spēlēties ar uguni"

35 gadus vecā liepājnieka pretinieks cīņā būs polis Mihals Valčaks. "Olybet" sporta bārā dienu pirms sportistu došanās ringā tika aizvadīts cīkstoņu "face off" pasākums, kad katras cīņas dalībnieki pēc oficālās svēršanās procedūras satiekas aci pret aci kameru priekšā. Pēc pasākuma ar latviešu kikbokseri aprunājās portāls Sportacentrs.com.

- Nupat aci pret aci satikies ar pretinieku. Kādas šādā brīdī ir sajūtas, asini uzsit?
Protams. Zini, ka tev rīt jāiet ar viņu cīnīties. Mēs esam cilvēcīgas būtnes, un tas ir normāli, tā ir psiholoģija. Bet esmu gana pieredzējis, zinu, kā ar to strādāt, un tas mani baigi neietekmē.

- Ar kādu domu ej uz face off? Vari vairāk novērtēt pretinieku pēc skata, kā viņš reaģē, varbūt nolasīt acu skatienu, ķermeņa valodu?
Jā, bet viss beigās tāpat parādās cīņā, un tev ir jābūt gatavam. Tas ir kā spēlēties ar uguni – tu vari ar to apdedzināties, bet vari arī izmantot savā labā. Ar nervozitāti un uztraukumu pirms cīņām ir tāpat – vari sadegt psiholoģiski, vai arī tieši otrādi – iedot sev vēl papildus uzrāvienu, sasniegt tos 110% procentus un vari vairāk izdarīt.

- Kristaps Zutis no sēdvietām uzsauca, ka šis ir garš džeks un būs jātiek viņam klāt. Kā tev līdz šim ir veicies ar augumā garākiem pretiniekiem?
Nav ērti. Ar garajiem vienkārši ir visu laiku jāiet klāt, jātiek tuvāk un uzreiz mainās stratēģija – nevar turēt distanci. Arī iepriekšējā KOK cīņa man bija pret galvastiesu garāku pretinieku, un bija grūti, jo nācās mainīt taktiku, vairāk iet klāt. Es pats citās cīņās esmu pieradis kā garākais turēt distanci un strādāt tā, bet šoreiz tas būs jāpamaina. Lasīju, ka viņš ir metrs deviņdesmit divi, bet izskatās garāks par mani, uz kādu 1,95. Bet tas nekas.

- Tev kā īsākam cīkstonim vairāk jākustas, ir priekšrocības kāju darbībā?
Cīņā tu skaties, kas strādā. Izpildi dažādus sitienus un skaties uz refleksiem. Cīņā ir jāizmanto viņa mīnusi un vājās puses – vai viņš nebloķē kājas, nebloķē augšu, korpusu. Tādas lietas visu laiku ir jāčeko, un viņš jāapspēlē. Abi cīkstoņi ir formā, un tad ir jautājums, kurš kuru apspēlēs, taktiskā daļa. Cīņas sportā arī jāpakustina smadzeņu šūnas, nepārtraukti jākoncentrējas. Ir jāapspēlē pretinieks – ne vienmēr uzvar stiprākais. Var uzvarēt arī gudrākais. Tur ir daudz aspektu, tāpēc visu laiku ir jākoncentrējas un jāsaprot, ko tu dari.

- Vēl diena līdz cīņai. Ir sajūta, ka beidzot šis brīdis ir pienācis, grūtais treniņu darbs aiz muguras un var “ķerties pie lietas”?
Tieši tā, gaidīju šo ar nepacietību. Treniņu process ir tas visgarākais – mēnešiem, visilgākais process. Kā citā intervijā jau teicu – cīņa ir trīs raundi, trīs minūtes. It kā nav nekas – deviņas, desmit minūtes, kas tā - hops - paiet, bet cik ilgs jāiegulda tas laiks. Cīņa jau paskrien ātri, bet treniņi – pusotru stundu divreiz dienā, tad tas, tad tas. Pati cīņa ir tikai kā finišs, kas jānofinišē. Bet savu mājasdarbu es esmu izpildījis, esmu gatavojies un formā. Arī svaru pat īpaši nenācās mest nost, vienkārši neēdu vienu dienu, un bija 91. Negāju pat pirtī, saunā, nedarīju neko tādu. Iepriekšējā cīņā pret Milanu [Volkovu] bija 95. Esmu nokrities svarā, bet tas ir labāk – esmu izturīgāks, ātrāks. It kā tie ir mazi kilogrami, bet spēlē lielu lomu.

- Pretinieku arī esi pētījis, meklējis informāciju, vai vairāk koncentrējies uz savu sniegumu?
Kaut ko redzēju, bet ir diezgan maz [informācijas] par viņu. Bet uzreiz [ievēroju] – gara auguma - ahā, skaidrs. Uzreiz saproti, kā gara auguma cīkstoņi strādā. Protams, ka viņš vienmēr tur distanci, un tas ir pavisam skaidrs. Tad tev ir jāsaprot, kā strādāt ar garākiem cilvēkiem. Visgrūtāk ir taiboksā, jo klinčā viņš var vairākus sitienus izdarīt ar celi, bet šeit [kikboksā] – tikai vienu. Man ir bijusi pieredze ar garākiem cīkstoņiem, tā kā es domāju, ka tas nebūs nekāds pārsteigums. Bet ir grūtāk, jā – nav parocīgi, un neesmu pie tā pieradis.

- Šajā cīņā cīnīsies par KOK Eiropas čempiona jostu. Droši vien par tālāko mērķi nav jāprasa – pieņemu, ka pasaules čempiontituls arī ir tavā “radarā”.
[Iepauzē]. Zini kā – jāizdara šis solis, un tad domāsim par tālāko. Vienā dienā arī nekļūstam par pasaules čempioniem, ejam soli pa solim. Šis ir liels solis uz to. Es ar nepacietību gaidu cīņu, gribu nocīnīties un atpūsties. Jau no vasaras gatavojos uz Milana cīņu, tad vēl šī – visu laiku esmu trīs mēnešu režīmā bez lielas atpūtas. Citiem vajag lielu atpūtu, bet es sapratu – ja esmu savu formu uzdzinis, tad jāiet līdz galam. Man arī no boksa bija jāpārslēdzas uz kikboksu [iepriekšējo cīņu augustā Zīle aizvadīja boksā - jau minēto dueli pret Milanu Volkovu], kas ir vēl sarežģītāks. Cīņas stils ir pavisam savādāks – kikboksā tu nekad nefintosi pa leju, stāvi ar rokām augšā, jo tev var trāpīt ar celi, ar kāju iespert. Ātri jāmāk pārslēgties no divām disciplīnām. Bet pieredze man ir, zinu, kā to izdarīt, tā kā, domāju, viss būs kārtībā.

Materiāls tapis sadarbībā ar "Olybet" sporta bāru.