Kad solīts makā nekrīt jeb slikti sarunāts cīņas iznākums Latvijas boksā

21 gadu vecais Francis Rozentāls bija uzvarējis savās pirmajās septiņās cīņās profesionālajā boksā, kura atšķirība no amatieru boksa šajā stāstā ir izcili novērojama. Iepriekš Brieža-Manna cīņas vakarā Rozentāls bija četros raundos pieveicis Topiasu Lepo, zema līmeņa somu bokseri, turklāt no tehniskās puses Rozentālam viss nebija sanācis ideāli.

Viņa treneris Sandis Kleins un viņa promouteri "LNK Boxing" nolēma, ka nepieciešams nopietnāks pārbaudījums. Uz cīņu tika aicināts krievu bokseris Mihails Kozletinovs, kura bilance profesionāļos (2-2) ir blāva un īsti neko neizsakoša, taču viņam ir liela pieredze amatieru boksā. Tā ka Rozentālam šis vairāk bija iecerēts kā tests, tad tika veikts piedāvājums Kozletinova pārstāvjiem, ka cīņa tieši tāda arī būs, proti, neoficiāla.

Latvijas Profesionālā boksa federācijas (LPBF) prezidents Andrejs Ahmedovs, kura vadītajai organizācijai formāli jāsankcionē Latvijā aizvadītās cīņas, neiebilda, ka tiek darīts šādi, un viņš apsolīja ar krievu pusi visu sarunāt, kas arī tika izdarīts, un abas puses Rīgā paspieda rokas. Aizvadīt cīņu, par kuru abas puses piekrīt to nefiksēt statistikā, šāda līmeņa boksā nav īpašs retums. Šeit jāpaskaidro, ka profesionālā boksa statistika tiek apkopota "BoxRec" datubāzē, un LPBF pēc cīņu šova beigām iesniedz aizvadīto cīņu protokolus, un, ja visas puses piekrīt, ka viena cīņa no vakara netiek aizsūtīta uz "BoxRec", tad tā arī notiek.

Tad nu šāda vienošanās starp bokseru menedžeriem tika panākta, taču pašam Rozentālam tas nemaz īpaši netika stāstīts, sak, nav viņam jāzina, bet gan jāboksē uz uzvaru. Un, ja reiz cīņa nebūs oficiāla, tad svēršanās ceremonijā var arī nesatraukties par to, kāds svars uzrādās Kozletinovam. Ceremonijā skaļi tika nosaukts svars 76.0kg, tieši zem svara limita (76.2kg), lai gan uz svariem bijis lasāms kas cits.

Ja reiz cīņa nebūs oficiāla, tad arī lielas vajadzības noskaidrot uzvarētāju nemaz nav. Protams, arī par šo Rozentāls pats nemaz nenojauta, taču tiesnešiem doma bija skaidra un tika nolemts piešķirt neizšķirtu, lai pēc tam nesanāk, ka uzvarētājs tomēr pieprasa cīņas ierakstīšanu oficiāli. Arī tas nav nekāds retums boksā, piemēram, par to, ka lielu ažiotāžu piesaistījušajā Maika Taisona un Roja Džounsa paraugcīņā 2020. gadā tiks fiksēts neizšķirts, puslīdz droši varēja teikt jau sen pirms cīņas sākuma, un tā arī notika. Pēc definīcijas tā ir cīņas sarunāšana, taču federācija un tiesneši bija droši, ka cīņa nemaz nebūs oficiāla.

"Tu brīnies, kā cīņā var tā sarunāt punktus? Taču vienkārši – pirmie trīs raundi vienam, otrie trīs raundi otram. Punktus nosauks, un rezultātu lapiņas jau neviens nekur neredzēs. Abi būs nocīnījušies, Rozentālam būs bijis kārtīgs tests, un neviens nebūs uzvarējis un nevienam nebūs iebildumu," teica viena cīņu šovam pietuvinātā persona.

Sestdienas vakarā Rozentāls un Kozletinovs devās ringā, un Francis patiešām tika pārbaudīts. Kozletinovs bija daudz vecāks, pieredzējušāks un sīkstāks, turklāt gāja uz uzvaru arī ar nesportiskiem paņēmieniem, veicot slēptus sitienus zem jostasvietas un sitot arī pēc tiesneša signāla. Viņš to izdarīja vienreiz par daudz, un ringa tiesnesis viņam piešķīra soda punktu, kas principā radīja problēmas loģiska neizšķirta piešķiršanai.

Profesionālajā boksā punktus piešķir trīs tiesneši par katru raundu atsevišķi. Uzvara raundā tiek novērtēta ar 10:9, kamēr ļoti pārliecinoša uzvara raundā vai pretinieka nosūtīšana nokdaunā sniedz rezultātu 10:8. Noteikumi pieļauj arī 10:10 rezultātu par raundu, bet tas novērojams ļoti reti. Tiesnešu vērtējumi bieži vien ir strīdīgi, bieži vien vērsti par labu mājiniekam un/vai čempionam, taču arī subjektīvi un grūti apstrīdami. Šo rindu autoram no malas vērtējums bija, ka Francis droši uzvarēja pirmajos divos raundos un arī pēdējā, kur bija ļoti tuvu nokautam, kā arī varētu pastrīdēties par trešo raundu.

Taču pēc gonga tika nosaukti rezultāti 58:57, 57:57 un grūti izprotamais 55:58, turklāt vēl jau bija jāņem vērā, ka šeit visur vērā ņemts soda punkts Kozletinovam, bez kura teorētiski Rozentālam būtu zaudējums. Taču praksē abu bokseru pārstāvji tiesnešu nosauktos rezultātus sagaidīja jau ar priekšzināšanām un bez īpašām emocijām, nekādus dramatiskos protestus par neizšķirtu neveicot.

Pēc cīņas Rozentāls intervijā bija vīlies par rezultātu, taču pie tiesnešu lamāšanas neķērās, pieņemot iznākumu un pat pasmaidot, sak, vai tad nebiju zinājis, kā boksā mēdz notiesāt. "Tagad labi zināšu, ka tādas cīņas vajag piebeigt līdz galam ringā, nevis atstāt tiesnešiem," sacīja Francis. Viņa treneris Sandis Kleins pēccīņas intervijā saskaitītajiem punktiem lielu uzmanību nepievērsa, koncentrējoties uz iegūto pieredzi un mācību, taču jāuzsver, ka sestdienas vakarā neviens publikai neteica, ka šīs cīņas rezultātu nav plānots ieskaitīt.

Tas kļuva skaidrs otrdien, kad "BoxRec" tika publicēts "LNK Fight Night 19" cīņu saraksts, un Rozentāla cīņas tajā nebija, attiecīgi saglabājot viņam bilanci 7-0. Ar to arī šim stāstam vajadzēja beigties un palikt nezināmam. Taču tas nebeidzās, jo viss mainījās.

Trešdien Kleins jau sašutis zvanīja Ahmedovam un prasīja paskaidrojumus, Ahmedovs cirta pretim un novēla vainu citur. Kas tad par problēmu? Tikmēr "LNK Boxing" vadītājs Jevgeņijs Saproņenko dusmīgi skatījās "BoxRec" datubāzē, kur Rozentāla perfektais 7-0 bija pārvērties par 7-0-1.

Lieta tāda, ka Krievijas boksera menedžeris nedēļas vidū bija vērsies pie LPBF ar sūdzību, ka Kozletinova cīņa nav tikusi ierakstīta protokolā. Federācija gan atgādināja, ka viņiem bijusi vienošanās, taču Kozletinova menedžeris uzstājis, ka neviens nekā nevar pierādīt un, ja federācija cīņu nefiksēs, tad viņi gatavi sūdzēties pie starptautiskajām organizācijām, rakstīt vēstules un vēl tik ko ne. Nekāda parakstīta līguma vai vienošanās Rozentāla pārstāvjiem par to, ka cīņa nebūs oficiāla, patiešām nebija, un federācija dienas laikā piekāpās, par ko LNK bosi gluži sajūsmā nebija. Ar mutisku vienošanos šoreiz izrādījās par maz, un Kleins varēja tikai dusmoties, ka federācija iepriekš nav nekā teikusi par rakstiska pamatojuma nepieciešamību, taču reizē arī nācās dusmoties pašiem uz sevi, ka nebija iedomājušies, ka šāda līmeņa cīņā pēkšņi būs juridisks strīds.

Federācijas vadība pārējiem taisnojās, ka nekas traks jau nav noticis, tas neizšķirts īsti neko boksera bilancē nemaina un "BoxRec" punkti viņam arī palikuši apmēram tādi paši. Federācija solīja, ka pamatīgāk pastrādās ar saviem tiesnešiem un tuvākajās dienās tur pabārsies pēc vajadzības, kā arī nolasīja lekciju, ka tādās reizēs taču vajag vismaz kaut kādu parakstītu papīru.

Principā jau šeit var piekrist, ka nekas traks patiešām nav noticis, ja vien neskaita netaisnību, ka Rozentālam statistikā ierakstīta cīņa, kuras vērtējums bijis sarunāts. Vai to var kaut kā apstrīdēt? Teorētiski jā, bet praktiski nē. Par piemēru varam ņemt kaut vai Brieža-Glovacka cīņu, kur polim bija visiem labi redzams arguments, ka tiesnesis ļāva cīņai turpināties vēl ilgi pēc gonga signāla, taču pat tāda liela mēroga notikumā Glovackis ar protestiem un apelācijām nepanāca neko citu, kā vien to, ka WBO lika Briedim aizvadīt revanšu. Nu, un Briedis turklāt šo aicinājumu mierīgi noignorēja (tādēļ gan atvadoties no WBO čempiona jostas). Savukārt mūsu vietējā līmenī nekad netiktu pat tik tālu, un te jāsamierinās, ka Rozentāla bilance vairs nav perfekta, taču – beigās sanāca iegūta vēl lielāka mācība un pieredze par profesionālā boksa vilku bara likumiem nekā sākumā cerēts.