Hejs oficiāli paziņo par karjeras beigām

Hejs jau iepriekš sacīja, ka karjeru beigs pirms viņam apritēs 31 gads, tomēr pieļāva iespēju, ka varētu turpināt savu karjeru, ja viņam būs iespēja cīnīties pret kādu no brāļiem Kļičko. Šīs nedēļas sākumā viņš gan izsūtīja e pastu Britu Boksa padomei, informējot, ka nevēlas atjaunot savu boksera licenci, bet bez tās viņš ringā iziet nevar.

Britu Boksa padomes sekretārs Roberts Smits sarunā ar "BBC Radio 5" atklāja, ka padome saņēmusi Heja sūtītu e pastu, kurā viņš atzinis, ka nevēlas pagarināt savu boksera licenci. Jautāts par iespējamo Heja un Kļičko revanša cīņu, Smits sacīja: "Nav nozīmes tam, ko domāju es. Viss atkarīgs no Heja un Heja menedžera un trenera Ādama Būta. Viņa (Heja) pēdējā cīņa bija ļoti sarūgtinoša viņam pašam, taču, ja skatāmies uz karjeru kopumā, tā bijusi laba."

Hejs paziņo oficiāli!

Šodien Hejs preses konferencē oficiāli informēja par lēmumu pielikt punktu savai karjerai: "Vienmēr esmu teicis, ka necīnīšos savas dzīves 31.gadā. Es mīlu boksu, taču aiziešanai bija jānotiek agrāk vai vēlāk. Daudzi bokseri bijuši savainoti [tāpēc, ka turpinājuši boksēties] - es nekad neesmu vēlējies būt viens no viņiem."

"Es biju smagsvaru pasaules čempions un to neviens man vairs nevar atņemt," sacīja Deivids Hejs.

Deivida Heja karjeras biogrāfija

Boksam Hejs pievērsās pusaudža gados, ātri vien sasniedzot labus panākumus gan dzimtenē, gan starptautiskos jauniešu turnīros. Tiesa, savā pirmajā pieaugušo pasaules čempionātā 1999.gadā 18 gadu vecumā viņš jau pirmajā cīņā ar 2:8 zaudēja ASV čempionam un nākamajam pasaules čempionam Maiklam Simsam. Divus gadus vēlāk viņam izdevās aizcīnīties līdz finālam, kur viņš kapitulēja kubietim Odlanieram Solisam, izcīnot sudraba medaļu.

2002. gadā Hejs uzsāka profesionāļa karjeru, startējot pirmajā smagajā svarā. Pirmās desmit cīņas Deivids uzvarēja ar nokautu, turklāt astoņās no tām triumfēja ar nokautu jau pirmajos trijos raundos. Pirmo zaudējumu Hejs piedzīvoja 11. cīņā pret 40 gadus veco Karlu Tompsonu (Hejam tobrīd bija 23), kapitulējot ar tehnisko nokautu piektajā raundā. Karjeras pirmā neveiksme Heju psiholoģiski nesagrāva - brits atsāka pārliecinošu uzvaru sēriju. 2007.gadā viņš septītajā raundā ar tehnisko nokautu pieveica francūzi Žanu Marku Mormeku, izcīnot WBC un WBA čempiona titulus, bet 2008.gada martā viņš jau otrajā raundā iznīcināja savu tautieti Enco Makarinelli, pievienojot arī WBO čempiona titulu. Uzreiz pēc cīņas Hejs paziņoja par pāreju uz smagsvariem un par savu mērķi izvirzīja cīņu pret Kļičko.

Smagsvaros Hejs debitēja tā paša gada novembrī, kad piektajā raundā uzvarēja Monti Baretu, bet gadu vēlāk kļuva par WBA smagsvaru čempionu, pieveicot krievu milzi Nikolaju Valujevu. Jāpiebilst, ka tā gada jūnijā bija jānotiek Heja un Vladimira Kļičko cīņai, taču nepilnu mēnesi pirms cīņas brits savainoja muguru un cīņa tika atcelta. Vēlāk Hejs atteicās no cīņas ar Vitāliju Kļičko, sūdzoties par pārāk nepieņemamiem līguma noteikumiem. Pēc uzvaras pār Valujevu Deivids divreiz prata aizsargāt savu titulu, uzvarot Džonu Ruizu un Odliju Harisonu. Visbeidzot 2011.gada 2.jūlijā notika ilgi gaidītā Heja un Kļičko cīņa, taču tajā WBA čempions neparādīja gaidīto sniegumu, zaudējot pēc punktiem – 108:118, 109:117 un 110:116.