Briedis: "Biju labākais Kļičko sparinga partneris"

Sportacentrs.com jau iepriekš ziņoja, ka augusta vidū Mairis devās uz Kļičko treniņnometni, lai aizvadītu sparinga treniņus ar ukraiņu bokseri. Briedis tika izvēlēts kā viens no četriem Kļičko sparinga partneriem un nometnē sevi labi parādīja. Tagad latvietis jau atgriezies dzimtenē, kur turpina treniņus vieglākā režīmā. Ar Mairi, kurš ikdienā strādā iekšlietu sistēmā un ar sievu audzina divarpus gadus veco dēlu, tikāmies šī nedēļas vidū – trīs diena pirms sestdien gaidāmās Vitālija Kļičko cīņas pret poli Tomašu Adameku.

-Kādi ir pirmie iespaidi pēc atgriešanās no treniņnometnes?
-Super! Vienkārši super. Biju ļoti apmierināts ar sparingiem, atmosfēru un savu sniegumu nometnē. Patiesībā pozitīvu lietu bija daudz – laba viesnīca, cilvēki. Sākumā diezgan nepierasti bija tas, ka uz sparingiem nāca ļoti daudz cilvēku, gluži kā uz sacensībām. Pirms sparingiem Vitālijs vienmēr stādīja priekšā savus sparinga partnerus, pastāstīja kā viņš gatavojas un tamlīdzīgi. Pēc katra raunda cilvēki aplaudēja, kas bija ļoti patīkami.

-Kā tevi novērtēja Kļičko komanda? Saņēmi kādus atzinīgus vārdus no viņu puses?
-Pats Vitālijs mani atzina par labāko sparinga partneri. Treneris [Fricis Zduneks] uzsvēra manu ātrumu, daudzveidību, kā arī pozitīvi novērtēja manas prasmes boksēties Adameka stilā, imitēt to. Pirms katra sparinga skatījāmies [Adameka] cīņas, analizējām tās un pēc tam strādājām ringā.

-Kāds ir tavs kopējais iespaids par Zduneku?
-Viņam ir ļoti liela nozīme ne tikai Vitālija sagatavošanās posmā, bet vispār. Ļoti labs treneris. Cik olimpisko čempionu viņš ir izaudzinājis amatieros, cik pasaules čempionus profesionāļos... Kā cilvēks viņš arī atstāja labu iespaidu. Vitālijs man stāstīja gadījumu, kad viņš bija nopietni bija savainojis ceļgala saites, bet bija gaidāma cīņa, kas dotu 10 miljonu dolāru ienākumus viņam un divus miljonus trenerim. Visi [menedžeri, promouteri] viņam teica, ka jāboksējas, arī pats bija gatavs cīnīties, taču treneris pateica: "Nē, tu neboksēsies". Tiklīdz kā ceļgals aizgāja sānis, Vitālijs sparingos vairs neturējās kājās un krita, taču vienalga gribēja cīnīties. Zduneks pateica, ka, ja Kļičko dosies ringā, viņa blakus nebūs. "Tu esi čempions un neboksējies, lai tāpat vien zaudētu. Negribu, lai tu zaudētu. Tas nav tā vērts," – aptuveni tā toreiz teica Zduneks. Visiem vajadzīgs kāposts, taču trenerim svarīgākas bija citas lietas.

-Tas, ka Adameks savulaik startēja svara kategorijā, kurā tagad esi Tu (līdz 91.72kg), droši vien bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiki izvēlēts par Kļičko sparinga partneri?
-Jā, bet domāju, ka lielu lomu nospēlēja vēl trīs faktori – pirmais bija tas, ka Adameks ir aptuveni mana auguma, otrais – mūsu līdzīgie stili, bet trešais – ātruma īpašības.

-Dzirdētas skeptiskas piezīmes par to, ka Briedis pie Kļičko aizbrauca dabūt pa galvu... Ko vari teikt skeptiķiem?
Lai cik tu labs nebūtu, vienmēr būs kāds, kas tevi kritizēs. Atceros, ka savulaik skatījos "Rokiju" un nolēmu – es arī būšu čempions. Kad pirmajos treniņos dabūju pa galvu, domāju – viņam taču sita vēl stiprāk, turklāt bija aizpampušas acis (smejas). No malas jau mēs daudz ko varam gudri runāt. Skeptiķiem nav ko pievērst uzmanību, vienkārši jāvirzās pretī saviem mērķiem.

-Bildēs un video reportāžās no Austrijas varēja redzēt, ka Vitālijam zem acs ir zilums. Tas bija tavs roku darbs?
-(smejas) Negribu sevi lielīt, taču tā arī bija – vispirms es uzsitu zilumu Vitālijam, tiesa, pēc tam viņš atbildēja man ar to pašu – trāpīja man pa aci ar cimda īkšķa daļu. Tāds ir bokss – dabūt zilumu ir diezgan vienkārši. Taču noteikti nebraucu tur dabūt pa galvu. Sākumā es biju diezgan satraucies par to, kā būs, jo zināju, ka citiem bokseriem pie Vitālija klājies ļoti grūti. Pirms braucu uz nometni, biju nopietni gatavojies, zināju, kā apmēram darboties. Jāatzīst gan, ka no mājās atstrādātajām kombinācijām tikai viena bija ļoti efektīva, jo Vitālijs, atšķirībā no sava jaunākā brāļa, ir nestandarta bokseris. Ja Vladimirs ir tīrs bokseris, tad Vitālijs ir neprognozējamāks. Piemēram, kreisā roka viņam visu laiku ir nolaista un tu nezini, kā viņš tev ar to sitīs – no sāna, taisnajā, no apakšas vai korpusā. Pirmā nedēļa mums bija diezgan viegla, taču turpmākajās sparingi jau bija pavisam nopietni, boksējāmies uz pilnu klapi.

-Cik bieži Austrijā notika sparinga treniņi?
-Sparingi bija piecas dienas nedēļā. Pēdējā nometnes dienā bija iespēja paboksēties ar [bijušo pagaidu WBO pirmā smagā svara čempionu] Olu Afolabi, kura sparinga partneris biju iepriekš un kuram turpat Polijā būs cīņa pret poli Lukašu Ruseviču. Ja savulaik, kad sparingoju ar Afolabi, mums gāja līdzīgi, tad tagad sadauzīju viņu jau kā kartupeļu maisu. Izaugsme ir liela. Viens kazahu bokseris, kas bija nometnē, teica, ka sasitu Afolabi kā stāvošu maisu, tiesa, galva viņam ir cieta kā tējkanna (smejas). Ja labi trāpīju, tad grīļojās, bet nekrita.

-Kā tu vari raksturot sparingus pret Vitāliju?
-Tiklīdz kā ringā kļuvu mazāk aktīvs, viņš to izmantoja, trāpīja pāris mērķtiecīgus sitienus, kas man bija diezgan smagi. Parasti pēc šiem sitieniem pats aktivizējos, kas Vitālijam ļoti nepatika. Ja aktīvi gāju uzbrukumā, Vitālijs vairāk domāja par aizsardzību, zināmā mērā apjuka. Nokdaunu šajos sparingos nebija. Brāļu Kļičko pavārs Deivids man stāstīja, ka tad, kad Vladimirs gatavojās cīņai ar Heju, tad aptuveni četri sparinga partneri tika nokautēti (smejas).

Vitālijs vispār ir atraktīvs čalis - divreiz nedēļā lēca ar izpletni, ķēra adrenalīnu. Protams, to viņš darīja ļoti pieredzējuša instruktora vadībā, kam ir ap 20 000 lēcienu. Lēca no piecu kilometru augstuma, brīvais kritiens bija kādas 40 sekundes. Pēdējā nedēļā viņš piedāvāja lēkt arī man, taču biju nedaudz saaukstējies, tāpēc atteicos, lai gan ļoti gribēju.

-WBC smagsvaru čempions tātad ir ļoti atvērts un pozitīvs cilvēks...
-Jā, brīvā atmosfērā ar viņu varēja viegli parunāt. Ja apkārt bija daudz cilvēku, tad gan Vitālijā varēja just sasprindzinājumu. Vakaros viņš ar mums kopā nevakariņoja, jo tad parasti bija daudz cilvēku, kas nāca lūgt autogrāfus, gribēja fotografēties. Brokastīs viņš nereti ar pilnu muti rakstīja autogrāfus (smejas). Protams, tas bija nogurdinoši. Vitālijs gan nedzīvoja ar mums viesnīcā, bet kalnos nedaudz augstāk atsevišķā mājiņā.

-Šis tev bija labs ieguvums ne tikai pieredzes un meistarības ziņā, bet droši vien arī finansiāli...
-Honorārs par sparingiem ar Kļičko bija aptuveni divas reizes augstāks nekā pie citiem bokseriem, ar kuriem ārvalstīs esmu sparingojis. Viss līmenis arī kopumā bija augstāks – tikām izmitināti TOP viesnīcā pasaulē. Bija forši, taču beigās vienalga gribējās mājās. Kā smējāmies savā starpā – "какой рай бы небыл, он все ровно превращается в ад" (lai kāda paradīze nebūtu, tā vienalga pārvēršas par elli – tulkojumā no krievu val. – aut).

-Pašam nākamā cīņa būs tikai decembrī turnīra "Bigger's Better" fināla ietvaros?
-Jā, tā izskatās, bet varbūt varētu būt arī nedaudz ātrāk. "Bigger's Better" vēl paredzēts pēdējie divi posmi, bet pirms paša finālturnīra būs izloze, kurā arī uzzināšu savu pretinieku. Diezgan spēcīgi pretinieki savākušies, lai gan arī pirmajā turnīrā, par kura uzvarētāju kļuvu es, bija nopietna konkurence. Būs ko pasvīst, jāgatavojas. Ja patiešām tur boksēšos, tad jāuzņem kādi pieci kilogrami klāt (turnīrs notiks smagsvaru kategorijā jeb virs 91.7 kilogramiem – aut.), lai neaizpūš (smejas).

-Kādi šobrīd ir tavi treniņi, pēc atgriešanās no nometnes?
-Šobrīd ir nedaudz vieglāki, vienkāršāki. Nav īpaši uz ko rauties, divreiz, trīsreiz dienā trenēties, jo jāzina, uz ko gatavoties. Tad arī sāksies nopietni treniņi, kuros liela nozīme ir arī uztura bagātinātājiem. Mani atbalsta "Fitshop", kas mani atrada caur treneri Vladimiru Korovinu. "Fitshop" izstrādā speciālu programmu tieši man. Ja cilvēks par šī lietām daudz nezina, viņš var lietot kaut ko no tā, kas tajā treniņu posmā nemaz nav nepieciešams. Tiklīdz sāku lietot uztura bagātinātājus, uzlabojās arī dažādi rādītāji, profesionālajā sportā bez vitamīniem un uztura bagātinātājiem ir grūti. Burkānus un augļus jau tik daudz neapēdīsi, cik nepieciešams pie tām treniņu slodzēm, kas ir man (smejas).

Arī nometnē Austrijā daudz ko jaunu iemācījos par uzturu. Kļičko pavārs man stāstīja, ko un kādās kombinācijās ēst ir slikti. Sapratu, ka ēdu diezgan nepareizi, kas kaut kādā mērā ietekmē arī visu pārējo, jo viss jau ir saistīts.

-Treniņi, darbs un ģimene. Cik viegli ir to visu savienot?
-Nav tik traki. Varu pirms darba agrāk piecelties, paskriet krosu, tad doties uz darbu, pēc tam – treniņš. Darbs jau nav katru dienu. Ģimene? Kamēr dēls bija maziņš, bija vieglāk, bet tagad prasa daudz uzmanības, grib spēlēties (smaida). Turklāt abi ar sievu mācāmies, man palicis pēdējais gads LSPA (pabeidzot studijas Briedis būs sporta skolotājs un boksa treneris – aut.), tāpēc puiku laikam būs jāņem uz treniņiem, jo nav kas paliek ar viņu.

-Vitālijs Kļičko pret Tomašu Adameku 10.septembrī. Kāda izvērtīsies šī cīņa?
-Adameks mērķtiecīgi mēģinās tikt klāt Kļičko, trāpīt. Adameks ir cīnītājs ar lielu sirdi. Daudzi saka, ka Vitālijs ir vecs, taču domāju, ka viņu pat ar kuvaldu nedabūs gar zemi. Viennozīmīgi uzvarēs Kļičko. Viņš ir gudrs un viltīgs, zina, ka pretinieki mēģinās tikt klāt viņam, izmantojot to, ka viņam bieži ir nolaista kreisā roka, taču viņš labi jūt distanci, ir gara auguma un, kā jau minēju, ir nestandarta bokseris.