Revanšs pēc 17 gadiem: Džonss pret Hopkinsu

Rojs Džonss juniors / "Juniors" (54-6, 40KO). Startējot amatieros Džonss izcīnīja 121 uzvaru un piedzīvoja 13 zaudējumus, turklāt ieguva sudraba medaļu Seulas (Dienvidkoreja) olimpiskajās spēlēs 1988. gadā. Olimpiādes finālā viņš dīvaini zaudēja mājiniekam Parkam Si Hunam, lai gan dominēja šajā cīņā, tāpat kā visās iepriekšējās. Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka tiesneši tika piekukuļoti. Starp citu, Si Huns vēlāk atvainojās Džonsam par neizprotamo tiesnešu lēmumu. Viens no tiesnešiem pēc kāda laika atzina, ka šāds lēmums bijis kļūda. Gan viņš, gan viņa kolēģi tika diskvalificēti.

Profesionālajā boksā Džonss debitēja 1989. gadā, uzvarēja 35 cīņās pēc kārtas, pirmajās 17 cīņās pretiniekus nokautēja, bet pirmais zaudējums sanāca pagalam muļķīgs. 9. raundā pēc punktiem atrodoties vadībā pret Montelu Grifinu, Džonss vairākkārt pretiniekam iesita, tad, kad tas jau bija nokritis uz ceļiem. Tiesnešu lēmums bija loģisks – diskvalifikācija. Tiesa, piecus mēnešus vēlāk abi bokseri tikās vēlreiz un Rojs Džons pārliecinoši pierādīja, ka ir labāks, nokautējot Grifinu jau pirmajā raundā un atgūstot WBC pasaules čempiona titulu svara kategorijā līdz 79.4 kilogramiem.

Pēc tam sekoja vēl 14 uzvaras, aizstāvot jau esošo čempiona jostu un izcīnot IBO, IBF, WBA, WBF un IBA versiju čempiona titulus, kuri arī sekmīgi tika aizstāvēti. 2004. un 2005. gads Džonsa karjerā bija visneveiksmīgākais laiks. Vēl 2003. gada nogalē amerikānis uzvarēja savu tautieti Antonio Tarveru, bet tad sekoja trīs zaudējumi pēc kārtas, divi no tiem – jau pieminētajam Tarveram. Otrajā Džonsa juniora un Tarvera cīņā (2004.g.), Tarvers pretinieku nokautēja otrajā raundā un boksa izdevums "Ring Magazine" to nosauca par "Gada nokautu". Viņš bijis pasaules čempions četrās svara kategorijās, arī supersmagajā svarā (WBA versijā) – 2003. gada 1. martā viņš aizvadīja vienīgo cīņu šajā svarā, pēc punktiem uzvarot Džonu Ruizu, kurš, starp citu, šonakt, centīsies atgūt WBA titulu cīņā pret Deividu Heju.

Pēdējos divos gados nevarētu teikt, ka Džonsam būtu labi veicies. 2008. gadā viņš pēc punktiem zaudēja velsietim Džo Kalzagem, lai gan pirmajā raundā bija nosūtījis savu pretinieku nokdaunā, bet pērnā gada beigās Džonsu apstrādāja austrālietis Denijs Grīns, sagādājot amerikānim zaudējumu ar tehnisko nokautu jau pirmajā raundā.

Bernards Hopkinss / "Bende" (50-5-1, 32KO). Profesionāļa karjeru sāka 1988. gada 11. oktobrī, kad savā pirmajā cīņā pēc punktiem piekāpās Klintonam Mičelam. Tiesa, neveiksme debijā neliedza viņam vēlāk kļūt par izcilu bokseri. Nākamo cīņu Hopkinss aizvadīja pusotru gadu vēlāk, tiekot arī pie pirmā panākuma (pret Gregu Peidžu). Tā arī sākās amerikāņa ceļš pretī virsotnēm.

Uzvarai pār Peidžu sekoja vēl 20 uzvaras (pārsvarā ar nokautu), līdz Bernards tika līdz savam pirmajam titulam – 1992. gada 4. decembrī uzvarot Veinu Pauelu, Hopkinss ieguva Savienoto Valstu Boksa asociācijas (USBA) čempiona titulu. Jau pusgadu vēlāk amerikānim, kura rēķinā tobrīd bija jau 22 uzvaras pēc kārtas, bija iespēja tikt pie prestižās Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) pasaules čempiona jostas, taču spraigā cīņā pēc punktiem nācās piekāpties savam tautietim un citai topošajai boksa leģendai Rojam Džonsam junioram. Džonss juniors tika pie sava pirmā titula, bet Hopkinsam līdz zvaigžņu stundai nācās pagaidīt. Nākamos 12 gadus "Bende" vairs nezaudēja...

1995. gadā Hopkinss kļuva par IBF pasaules čempionu un turpināja nostiprināt savu reputāciju, sakaujot daudzus perspektīvus vai jau atzītus bokserus. Maksimālu triumfu Hopkinss piedzīvoja 39 gadu vecumā, kad 2004. gadā 9. raundā nokautējot slaveno Oskaru De La Hoiju kļuva par absolūto vidējā svara pasaules čempionu un ieguva savā īpašumā visu četru prestižāko versiju (WBA, WBC, WBO, IBF) čempiona jostas. Nepilnu gadu vēlāk "Bendes" uzvaru sērija pārtrūka un visas jostas nonāca jaunā Žermēna Teilora rokās. Arī revanša cīņā Hopkinss zaudēja. Un aizgāja no boksa... Taču tikai uz pusgadu – no vidējā svara (72.6kg) Hopkinss pārgāja uz pussmago (79.4kg) un 2006. gadā uzvarēja Antonio Tarveru, bet pēc tam arī Ronaldu Raitu. Pēdējo divu gadu laikā Hopkinss aizvadījis tikai trīs cīņas, divās no tām izcīnot uzvaras. 2008. gada aprīlī Bernards, tiesnešu domām daloties pēc punktiem piekāpās Džo Kalzagem (112:115, 114:113, 111:116). Pēc tam sekoja divi panākumi pār Kelliju Pavliku un Enriki Ornelasu.

Karjeras laikā Hopkinss 20 reizes aizstāvējis čempiona jostu un pārspējis desmit pasaules čempionus.

Vēsturiskā nozīme. Jau minēts, ka Džonss un Hopkinss pirmo reizi cīnījās pirms 17 gadiem, kad spraigā cīņā uzvarēja Džonss. Tagad par cīņas favorītu tiek uzskatīts Hopkinss, kurš 45 gadu vecumā (Džonss ir četrus gadus jaunāks) joprojām ir lieliskā formā.

"Es negrasos ļaut Rojam Džonsam reanimēt savu karjeru un kļūt par varoni, uzvarot mani," cīņas nozīmi uzsvēra Hopkinss. "Tas dotu viņam iespēju atkal ieinteresēt ļaudis. Taču esmu pārāk lepns, lai zaudētu viņam vai jebkuram citam pretiniekam. Džonss ir līdzīgs ievainotam dzīvniekam, bet tādiem ir īpaši bīstami tuvoties. Zinu, ka tas ir bīstami man, jo Rojam nav ko zaudēt – šajā cīņā viņš var tikai iegūt. Viņa panākumu sarakstā ir uzvara pār mani, kam ir ļoti liela nozīme. Uzvarot viņu šoreiz es pierādīšu, ka esmu kļuvis labāks. "

Savukārt Džonss aicina nenorakstīt viņu pēc pērnā zaudējuma Grīnam: "Viņš [Hopkinss] domā, ka es esmu pagalam. Nē, es esmu atguvies. Manī ir apņēmība sakaut viņu, es garantēju apturēt viņu. Aizsūtīšu viņu miegā ar nokautu. Lai ko viņš darītu, viņš neuzvarēs."

Hopkinss solījis pielikt punktu Džonsa karjerai, uzsverot: "Es viņam palīdzētu uzsākt viņa triumfa gājienu karjerā [piekāpjoties viņam], es arī palīdzēšu viņam karjerai pielikt punktu [sakaujot viņu]."

Roja Džonsa juniora un Bernarda Hopkinsa cīņu internetā varēs vērot šeit

Sportacentrs.com prognoze: Bernards Hopkinss uzvarēs pēc punktiem vai ar tehnisko nokautu kādā no pēdējiem cīņas raundiem.