Ko domā Latvijas klubu treneri?
Lūdzām sešu Latvijas basketbola klubu trenerus novērtēt Latvijas tiesnešu profesionalitāti un objektivitāti pēc desmit ballu sistēmas!
Ainārs Bagatskis, "Valmieras" galvenais treneris
- Tiesnešus nemaz nevar novērtēt profesionāli, jo mūsu tiesneši nemaz nav profesionāļi, jo visiem ir papildus darbi, kuri vienlaikus ir pamatdarbi. Tāpēc kopējo profesionalitātes līmeni novērtēju ar septiņi vai astoņi. Objektivitāti novērtēju ar tām pašām atzīmēm.
- Par profesionalitāti, domāju, var ielikt apmēram septītnieku. Par objektivitāti? Hmm... Viņi ir objektīvi - nav nekādi laupītāji, kas tev kaut ko cenšas nozagt. Nu, varbūt dažreiz gadās... Taču kopumā - var likt to pašu septītnieku. Nedaudz virs vidējā. Taču gribētos ieteikt tiesnešiem gatavoties katrai spēlei kā to dara visi pārējie spēles dalībnieki - treneri, spēlētāji. Viņi strādā ar profesionāļiem, un, ja tādi vēlas būt arī paši, tas ir jādara. Nevar vienkārši atnākt un nosvilpt. Jānoskatās savu spēļu ieraksti, jāanalizē kļūdas. Un vēl viens ieteikums BBL. ULEB kausā ir kārtība, ka abu komandu treneri pēc katras spēles ieliek tiesnešiem atzīmes, un šis anonīmas vērtējums tiek nosūtīts uz centrālo mītni. Un sezonas beigās kā uz delnas ir kopējā aina - kas ir kas. Domāju, ka šādas sistēmas ieviešana arī BBL palīdzētu ievērojami uzlabot komunikāciju, ar ko šobrīd ir problēmas.
Ramūns Butauts, Rīgas ASK galvenais treneris
- Es sākšu ar to, ka visas savas trenera karjeras laikā intervijās nekad neesmu apspriedis tiesnešu darbību, jo uzskatu, ka katram ir jādara savs darbs. Trenerim jātrenē, spēlētājam jāspēlē, līdzjutējiem - jāfano, bet tiesnešiem - jātiesā. Kļūdas gadās katram no viņiem - ir reizes, kad no groza apakšas aizmet garām spēlētājs, gadās, kad izšķirošas kļūdas pieļauj treneris, un tieši tāpat gadās arī tiesnešiem. Arī viņi taču ir tikai cilvēki. Tieši tāpēc nekad šos jautājumus neakcentēju, un nemēģinu tajā saskatīt tendenciozitāti. Ja man jautā par latviešu tiesnešu profesionalitāti - neesmu pamanījis nekādu lielo starpību ar to, kā tiesā Eiropā. Arī Eiropā pietiekami bieži ir gadījumi, kad treneri un spēlētāji ir neapmierināti ar tiesnešu darbu. Teikšu, ka neredzu, ka būtu kāda liela plaisa profesionalitātē. Atzīmes es nelikšu - jau paskaidroju, kādēļ. Pēc piedzīvotiem zaudējumiem es vispirms meklēju iemeslus sevī, nevis apkārtējos.
Kārlis Muižnieks, "Barons/LMT" galvenais treneris
- Par profesionalitāti lieku septītnieku. Tāpēc, ka pēdējos gados klubi sākuši spēlēt augstākā līmenī, spēlētāji kļuvuši spēcīgāki un līdz ar to arī tiesneši aug mums līdzi. Šajā ziņā situācija uzlabojas. Arī par objektivitāti lieku septiņi, jo šaubos, vai kāds tiesnesis speciāli kādam pietiesā par labu, vai speciāli kādu gremdē. Mēs tomēr esam maza valsts un tāpēc tiesneši un ne tikai, bieži vien ietekmējas no ārējiem apstākļiem - no spēlētājiem, no komandām, no dažādām intrigām. Kāds kādam ir lielāks vai mazāks draugs, kāda komanda iet uz urrrā un tad it kā rodas iespaids, ka tai tiek palīdzēts. Arī tiesneši ir tikai cilvēki, un gan jau arī viņiem zemapziņā nosēžas kaut kādas antipātijas pret vienu vai otru spēlētāju vai treneri.
Valdis Valters, VEF galvenais treneris
- Ar tiesnešu profesionalitāti un objektivitāti ir tāpat, kas pirms desmit gadiem. Ja basketbola līmenis ir tālu no Lietuvas un esam tālu priekšā Igaunijai, tad ar tiesnešiem ir tas pats. Ar objektivitāti ir tā - kļūdas ir uz abām pusēm. Ja mūsu tiesnešiem tiktu dota pavēle pietiesāt, viņi nemaz to nemācētu... Daudzajos gados esmu nācis pie secinājuma, ka mūsu tiesneši tiesā tā, kā viņi tiesā, un mums pie tā ir jāpierod. Un diemžēl, visus gadus ir bijis tā, ka spēlētāji pielāgojas tiesnešiem, nevis tiesneši spēlētājiem. Savulaik es biju pirmais, kurš gribēja, lai izšķirošās spēles tiesā lietuvieši, bet tad visi uz mani bļāva. Un, nekas kopš tā laika nav mainījies. Negribu noliegt, ka tiesāšanas līmenis ir pavisam zems. Nāk klāt FIBA tiesneši, parādās jaunas sejas, ir vērojama attīstība, taču ne tik strauji, kā attīstās pats basketbols. Viņiem, tāpat kā basketbolistiem, ir daudz jātiesā, nepieciešama pieredze. Mums ir jācenšas viņiem palīdzēt, nevar, kā tas ir tagad, nolīdzināt līdz ar zemi. Tiesnešiem pašiem būtu kaut kas jādara, un domāju, ka viņi paši nav apmierināti ar esošo līmeni. Treneriem, spēlētājiem un visiem pārējiem reizi par visām reizēm vajag atcerēties, ka zaudētājiem tiesnesis vienmēr būs neobjektīvs. Kad es zaudēju, tad es biju neobjektīvs, kad zaudē "Ventspils", tad viņi ir neobjektīvi.
Armands Misus, "Liepājas lauvu" galvenais treneris
- Profesionalitāte - velk uz seši. Objektivitāte - nu, ap četri... Vienīgais izņēmums, par ko man tiešām nav nekā slikta ko teikt, ir Juris [Kokainis]. Savulaik arī pats esmu bijis gan spēlētājs, gan tiesnesis, tā ka zinu to virtuvi no visiem stūriem. Es teiktu, ka tiesnešiem ir tāds "mazā cilvēka" komplekss, un tas ļoti bieži izpaužas. It kā profesionāļi, saņem par to lielu naudu, bet strādā slikti, un vēl sūdzas, ka tāpat jau nemaksā... Agrāk bija patiešām jācīnās un sevi jāpierāda, lai dabūtu to savu kategoriju. Tagad samaksā 2000 eiro, aizbrauc uz klīniku, un, gatavs - papīrs uz rokas. Nu, johaidī, veči - tas nav nopietni! Brīžiem kauns skatīties. Tas pats "Ventspils" un ASK mačs. Kā var spēlētājs uztaisīt divus soļus pirms trīssoļa, un tad vēl trīs soļus? Nu, kā to var nepamanīt?! Tur pat var stāvēt aiz trīs spēlētājiem - ja viņš nav driblējis, un pārvietojas trīs metrus bez dribla, tiesnesim pat neredzot ir jājūt, ka tur ir nostaigāts! Mirklī, kad spēle iet uz nažiem, katra svilpe ir būtiska. Un tad šādi norok...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
+2 [+] [-]
[+] [-]
-4 [+] [-]
Paldies, Ingmār.
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]