Kalniņš: "Nesaprotu FIBA konservatīvismu, ka var pieteikt tikai 12 spēlētājus"

Ģirts Kalniņš norādīja, ka no kritikas nevajag vairīties, ja tā ir pamatota, un viņš uzskata, ka šobrīd redzama būtiska problēma Latvijas izlasē: "Pret Kanādu šī problēma iezīmējās īpaši spilgti, un tā var atspēlēties arī turnīra turpinājumā, proti, mēs aizvadījām maču reāli ar astoņu spēlētāju rotāciju. Būsim godīgi, tā bija. Dairis ir ārā no ierindas, Strautiņš ir pavisam "pazaudējies", Čavars arī ir pazaudējies, un Pasečņiks nespēlēja. Līdz ar to ļoti ceru, ka šie spēlētāji iejutīsies un uzķers savu spēli."

Kalniņš izteicās, ka lielākais satraukums pat nav par aizsargu pozīciju, bet gan par uzbrucējiem: "Kanādai mazais gals, manuprāt, ir fiziski pārāki un meistarībā pārāki par visiem šajā PK, pat par ASV aizsargiem, taču ar viņiem Latvijas aizsargi, manuprāt, nocīnījās godam. Bet sākām plīst uzbrucēju pozīcijās gan piezīmju, gan visa pārējā dēļ."

Kalniņš arī atgādināja par Mareka Mejera nedaudz negaidīto neiekļaušanu sastāvā, uzsverot, ka viņš būtu bijis ļoti noderīgs ("un to saku ne tikai tāpēc, ka Mareks man ir labs draugs") garā gala rezervju papildināšanā: "Svarīgi atgūt spēles pārliecību. Jā, Strautiņš it kā ir spēlējis A Sērijā vairākas sezonas labā līmenī, bet Čavars izskatījās tā, kā no citas pasaules. Diemžēl tas ir jāatzīst. Bet varbūt tā tiešām bija tikai viena spēle, atsevišķs mačs pret Kanādu, kas izskatās viena no divām galvenajām favorītēm uz zeltu. Tāpēc varbūt ar lielu kritiku neaizraušos, bet tādām kritikas iezīmēm gan vēlējos padalīties."

Spēlē pret Kanādu Rodions Kurucs nospēlēja 35 minūtes, Gražulim bija 34 minūtes. Vēl rotācijā aktīvi tika izmantoti Dāvis Bertāns (23 minūtes), Rolands Šmits (18 minūtes, kuras gan ierobežoja piezīmes), Aigars Šķēle (20 minūtes), Kristers Zoriks (23 minūtes) un Artūrs Žagars (26 minūtes). Artūram Kurucam bija tikai deviņas minūtes, līdz ar to var pat teikt, ka lielāko daļu spēles bija tikai 7-8 spēlētāju rotācija, kamēr Strautiņš un Čavars pa abiem nospēlēja deviņas minūtes.

"Nesaprotu FIBA konservatīvismu, ka turnīram var pieteikt tikai 12 spēlētājus," sacīja Kalniņš. "Mūsdienu fiziski prasīgajā basketbolā traumas gadās diemžēl bieži, un ar šādu pieteikuma limitu jau 2-3 spēlētāju traumas turnīra sākumā var visu izmainīt komandā. Neredzu problēmu, kādēļ FIBA Pasaules kausā nevarētu būt līdzīgi kā hokejā, kad turnīra pieteikumā iekļauj vairāk spēlētāju nekā ir spēles pieteikumā, un tad var no mača uz maču variēt."

"Jau pirms čempionāta teicu, ka ir svarīgi turnīra gaitā pārāk nesapriecāties par uzvarām un nesaskumt pēc zaudējumiem. Nevajag nokārt galvu un ieiet sevis ķengāšanā, vienalga, vai zaudēts ar -1, -10 vai -26," sacīja Kārlis Muižnieks. "Turnīrs vēl turpinās, mums ir visas iespējas kvalificēties arī ceturtdaļfinālam. Jāiet uz priekšu, jāizdara secinājumi, jo nevar teikt, ka spēlē pret Kanādu viss bija kārtībā."

"No sākuma jau mēs spēlējām labi, bija laba taktika treneriem izvēlēta," sacīja Muižnieks. "Mazās viltībiņas aizsardzībā izdevās, ar tādu komandas aizsardzību izdevās iegrožot pretinieku līderus, nedaudz riskējot, ka kāds cits tiks pie brīviem metieniem. Tas tobrīd strādāja. Taču jāuzsver, ka mums spēle pret Franciju paņēma daudz spēkus, un, lai uzvarētu Kanādu, jānospēlē 40 labas minūtes, nevis 20 vai 25."

"Domāju, ka mums pietrūka spēka," turpināja bijušais Latvijas izlases treneris. "Tas parādījās gan metienu precizitātē, kad tādi metieni, kas krita pret Franciju, šoreiz vairs 2. puslaika mērķi nesasniedza, gan arī runāšanā ar tiesnešiem, kas parasti parādās šādās situācijās. Tā ir spēles disciplīna, kas jāievēro. No spēles disciplīnas bija arī epizodes aizsardzībā, arī uzbrukumā, kad pāris reizes tika pieņemti nepareizi lēmumi un sanāca kļūdas. Uzskatu, ka tās bija noguruma sekas."

Pret Kanādu pirmajā puslaikā īpaši spilgti sevi pieteica Žagars, kurš maču pabeidza ar 11 punktiem. Žagars šobrīd ir bez kluba uz nākamo sezonu, un Kalniņš tika pakomentēt jokus, ka Žagars ar savu PK spēli divkāršo un trīskāršo savu vērtību basketbola tirgū, sak, vai tie tiešām ir tikai joki?

"Žagara talants jau nav noslēpums nevienam, kurš seko basketbolam," smaidīja Kalniņš. "Tas bija redzams jau agrā jaunībā. Pieļauju, ka viņa ķermenim vēl bija jānobriest, tāpēc arī sekoja tās traumas, varbūt treniņprocess nebija viņam piemērots, varbūt pats kaut kur jaunībā līdz galam nenostrādāja, zin kā, kad pārvērtē savas spējas jaunībā. Tagad viņš izskatās nobriedis, un visi ceļi vaļā."

"Man šeit ir sava piebilde," padalījās Muižnieks. "Man ļoti patīk, kā Žagars spēlē, un ceru, ka nākamsezon viņš to darīs augsta līmeņa līgā klubā, kas viņam uzticas un izprot viņa situāciju ar pagātnes traumām un pārējo. Bet galvenais jau ir stabilitāte, viņam jāparāda, ka var spēlēt stabili. Spēle pret Franciju bija izcila, kamēr šoreiz pret Kanādu lielisks bija tikai viens puslaiks. Tāpēc viņam jānodemonstrē pret Spāniju un Brazīliju, ka viņš spēlē ne tikai spilgti, bet arī stabili, un tas būtu svarīgi ne tikai Latvijas izlasei šajā turnīra, bet arī viņam individuāli."

"Un man šeit ir viens piemērs no savas dzīves," turpināja Muižnieks. "Kad strādāju ārzemēs, noslēdzu līgumu ar vienu no latviešu spēlētājiem (vārdu neteikšu), un tad sākās Eiropas čempionāts. Viņš ļoti skaisti un labi nospēlēja pirmo EČ spēli, un viņa aģents uzreiz zvanīja manam klubam un teica, ka spēlētāja prasīta alga tagad ir pieaugusi pat divkārši un viņu jau grib Eiropas vadošie klubi. Es tad teicu, ka labi, runāsim, ja vajadzēs, bet šobrīd iepauzējam nedaudz, vēl jau EČ spēles rit. Nu, un tad viņš nākamos mačus EČ aizvadīja diezgan pašvaki diemžēl, un aģents atkal zvanīja un sacīja, ka viss kārtībā, nekādu jaunu prasību vairs nav," Muižnieks smējās.

Noderīgas saites:

PK 2023 JAUNUMI
PK 2023 KALENDĀRS UN REZULTĀTI
PK 2023 TURNĪRA TABULAS
PK 2023 PROGNOŽU SPĒLE
SKATIES SPĒLES KLĀTIENĒ “OLYBET” SPORTA BĀROS