Viedoklis: Zvaigžņu spēles burvība

Šī bija īpaša Zvaigžņu spēle arī tādēļ, ka pēc 20 gadiem atgriezās Orlando. Tieši šajā Floridas pilsētā 1992. gadā Maģiskais Džonsons zināmā mērā izmainīja visu pasauli. Basketbolists, kurš sezonas sākumā atklāja, ka ir inficējies ar HIV vīrusu un nekavējoties beidza karjeru, līdzjutēju balsojumā tika iebalsots jau sākuma pieciniekā, pat neskatoties uz to, ka neaizvadīja nevienu sezonas maču. Vairāki citi spēlētāji, tostarp "pastnieks" Karls Melouns publiski atklāja, ka nelabprāt dosies laukumā, jo baidās no iespējas inficēties arī pats, ja nu pēkšņi Maģiskais tiek pie vaļēja savainojuma un laukumā parādās asinis. Pretēji visam Maģiskais, iemetot 25 punktus un atdodot deviņas rezultatīvas piespēles, tad, kad "Lakers" vadība, spēlētāji, žurnālisti un līdzjutēji jau skaitīja Džonsona atlikušās dzīves dienas, pierādīja visai pasaulei, ka arī ar HIV inficējies cilvēks var ne tikai dzīvot normālu dzīvi, bet arī nodarboties ar sportu augstā līmenī.

Atgriežoties mūsdienās, šī Zvaigžņu spēle iegāja vēsturē arī ar jauno rezultatīvāko Zvaigžņu spēļu dalībnieku. "Lakers" superzvaigzne, kuru uzskata par vislīdzīgāko spēlētāju Maiklam Džordanam, rezultativitātes saraksta galvgalī apsteidza... Maiklu Džordanu. Patiesībā Kobe apsteidza uzreiz trīs NBA leģendas – bez Džordana arī Karīmu Abdulu Džabaru un izcilo Oskaru Robertsonu. Uz ciparu krāšanu un hronoloģiju trakie amerikāņi šādus notikumus padarījuši par īpašiem.

Zvaigžņu spēle Amerikā nav kā Zvaigžnu spēle nekur citur pasaulē. Uzvara tajā ir kas nozīmīgs. Tiesi tāpēc arī Braients vakar tika pie lauzta deguna. Pēc trīs ar pusi spelētām ceturtdaļām iespējas uzvarēt joprojām bija kā Austrumiem, ta Rietumiem. Līdz NBA tiek tikai labākie, un labākais tu nevari būt bez izsalkuma pēc uzvaras katrā spēlē un katrā epizodē, lai cik, reāli raugoties, maznozīmīga tā būtu. Pēdējās minūtēs visa Zvaigžņu spēles vieglā atmosfēra zūd, un to vienā elpas vilcienā nomaina alkas pēc uzvaras.

Īpaša šī Zvaigžņu spēle bija arī tamdēļ, ka notika pilsētā, kuras lielākā zvaigzne vēlas pamest šo vietu. Dvaits Hovards, acīmredzot, tomēr bija mācījies pats no savām kļūdām un kā spēles saimnieks par šo tematu runāja nelabprāt. Lai kā žurnālisti centās no Hovarda izvilināt kādu tekstu šajā sakarā, varenais centrs palika pie sava – šobrīd svarīgākais ir Visu zvaigžņu spēle un par neko citu nerunāšu.

Trīspunktnieku konkursā uzvarēja pusis, kurš NBA nonāca vismazāk, pateicoties avām snaipera dotībām. Kevins Lavs savā debijas sezonā "Timberwolves" rindās izmeta tikai 19 trīnīšus un iemeta divus no tiem... Savā ceturtajā sezonā šī "double-double" mašīna uzvarēja tālmetienu konkursā.

Savukārt par "Slam Dunk" čempionu kļuva spēlētājs, kurš sākotnēji pat nebija iekļauts dalībnieku sarakstā. Džeremijs Evanss par uzvaru var teikt paldies arī Aimanam Šampertam no Ņujorkas "Knicks", kurš nevarēja piedalīties savainojuma dēļ. Ja ne šis savainojums, čempions pavisam noteiktu būtu cits. Pat neskatoties uz it ka labāko dankeru nepiedalīšanos, šovs izdevās, un konkurss atkal lika runāt par cilvēka atlētisma attīstības spēju robežām. Pie tam īpašs šis konkurss bija arī tāpēc, ka pirmo reizi nebija žūrijas. Uzvarētāju noteica tikai un vienīgi līdzjutēji, ne tikai balsojot ar īsziņām, bet arī izmantojot sociālo tīklu "Twitter".

Tāpat jauns formāts bija arī Jauno zvaigžņu spēlei. Lieliski izdomātais formāts, kad komandas izvēlējās Čārlzs Bārklijs un Šakils O'Nīls, pie tam jaucot pirmgadniekus un otrgadniekus vienā kaktlā, pievērsa šai spēlei lielāku uzmanību ka parasti. Protams, arī tas, ka pēdējos divos gados līgā ienākuši spilgti jauni talanti, kas liek skatīties uz nākotni ar lielām cerībām katrai no šo spēlētāju komandām.

Pamazām NBA notiek superzvaigžņu paaudžu maiņa, un šī spēle bija kārtējais spilgtais apliecinājums tam! Puiši, kas spīd šobrīd, spīdēs vēl vairākus gadus. Savukārt vecie vīri arvien straujāk aizies ēnā, līdz no šādām aktivitātēm pazudīs pavisam.