Facebook
GoogleTeodosičs: "Noteikti atgriezīšos Eiropā - ja ne šosezon, tad pēc sezonas"
@AndrejsSilins
Serbijas basketbola zvaigzne Milošs Teodosičs apstiprinājis to, kas iepriekš baumots - nav izslēgts, ka jau šīs sezonas laikā aizsargs pametīs Nacionālo basketbola asociāciju (NBA) un atgriezīsies kādā Eiropas klubā.
Teodosičs uz NBA devās pagājušā gada vasarā, parakstot garantētu divu gadu līgumu par 12,3 miljoniem dolāru. Debijas sezonā Teodosičs aizvadīja 45 mačus un vidēji 25 minūtēs guva 9,5 punktus, atdeva 4,6 rezultatīvas piespēles un izcīnīja 2,8 atlēkušās bumbas.
Teodosiču debijas sezonā pavadīja arī vairāki ilgstoši savainojumi, toties šosezon serbu spēlētāja loma kļuvusi ļoti maza - astoņos mačos laukumā vidēji pavadītas desmit minūtes, gūti 2,9 punkti, atdotas 2,3 piespēles un izcīnītas 1,8 bumbas. "Clippers" sezonu sākusi lieliski - 11 uzvaras 17 spēlēs un šobrīd trešā pozīcija spēcīgajā Rietumu konferencē. Līdz ar to šobrīd neizskatās, ka drīzumā Teodosiča loma varētu mainīties.
"Godīgi sakot, ir mazliet grūtāk pierast [pie tik maza spēles laika]... bet es cenšos. Esmu pilnībā vesels, man nav nekādu savainojumu. Redzēsim, kā sezona attīstīsies," atklāts ir Teodosičs, kurš arī uzskata, ka vairāk būtu jāspēlē citam viņa komandas biedram gan klubā, gan Serbijas izlasē Bobanam Marjanovičam. "Bobijam bijušas lieliskas spēles un domāju, ka viņš ir pelnījis būt desmit spēlētāju rotācijā. Viņam droši būtu jātiek pie vairāk minūtēm. Domāju, ka viņam nākamsezon būs vairāk iespēju. Tomēr šī sezona tikai nupat sākusies, jāskatās, kas notiks tālāk." 221 centimetru garais Marjanovičs šosezon piedalījies 14 no 17 mačiem, vidēji 11 minūtēs gūstot 7,6 punktus un izcīnot 4,6 bumbas zem groziem.
Pats Teodosičs šobrīd ir pārliecināts, ka nepaliks NBA: "Domāju, ka noteikti nepalikšu, jo... Atbraucu, ieraudzīju, kā šeit viss izskatās un kaut kā... Vairāk izbaudu spēlēšanu Eiropā. Tāpēc noteikti atgriezīšos Eiropā - vai nu šosezon vai pēc sezonas. Redzēsim."
Tāpat basketbolists apliecināja, ka Serbijas izlases rindās spēlēs Pasaules kausa izcīņā, kas paredzēta nākamā gada septembrī Ķīnā.
31 gadu vecais Teodosičs karjeru sāka 2004. gadā Belgradas FMP rindās, bet 2007. gadā parakstīja piecu gadu līgumu par 2,8 miljoniem eiro ar Pirejas "Olympiacos". Grieķijas superkluba rindās Teodosičs kļuva par Eirolīgas MVP un FIBA Eiropas labāko spēlētāju (2010), kā arī Grieķijas līgas MVP (2010, 2011), bet 2011. gadā parakstīja līgumu ar Eiropas bagātāko klubu Maskavas CSKA uz trim gadiem par 5,7 miljoniem eiro. Kopumā Krievijas galvaspilsētas komandā Teodosičs pavadīja sešus gadus un 2016. gadā izcīnīja Eirolīgas titulu.
Izmantotie resursi"
https://www.glasamerike.net/
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nu savā ziņā jau tas negrib pārvēršas par nevar, jo tas negrib ir nevis, ka negrib spēlēt, bet tas, ka negrib saņemties, negrib iespringt, trenēties, būt visur redzams, pats domāt par savu treniņu , jo NBA treniņi ir visai simboliski kā komandas treniņi un tava gatavība, tava forma ir individuāls darbs un meklējumi, sadarbības izveidošana, sadarbība ar treneru korpusu, citiem spēlētājiem utt.
30+ gados, tas tiešām ir grūti, sākt visu no sākuma. Kad esi no mazotnes sitis sev vietu, bet pēc tam sanāk, ka atkal viss jāsāk bez maz vai no nulles. Turklāt ne jau tikai laukumā, bet vispār dzīvē. Tev nekā nav... Tam vajag lielu gribasspēku un motivācijum, ja tās nav... tad sanāk, ka nevar... nevar spēlēt sev ierastajā līmenī...
Ja paskatamies tā paša Dragiča spējas Eiropas rakursā un NBA - nu nav tā, ka varētu teikt, ka Eiropā varošais neko nevar NBA.
[+] [-]
[+] [-]
ASV futbolu latinosi un meitenes spēlēja astoņdesmitajos un deviņdesmitajos. Kopš 2002. gada tas jau galīgi nav nišas sports, bet interesē jau daudz lielāku skatītāju loku.
Melnie sit pušu baltos tikai tajos sporta veidos, kur pamatprasmes ir ātrums un veiklība. Pat vieglatlētikā kā tikko sākas nevis prasts "mauc no visa spēka", bet kaut drusku kaut kas tehniskāks (mešanas disciplīnas, piemēram), tā melnie pat tuvumā nestāv. Nemaz nerunāju, ka pat komandu sportos, pozīcijās, kurās ir jādomā un jāveido, melnajiem nav pārsvara.
Baltajiem, tāpat kā menajiem, dzeltenajiem, sarkanajiem un visiem citiem ir viena problēma - nauda. Ja nauda ir, tad sports nav opcija izsisties, bet ir hobijs. Ja naudas nav, tad katrs ķeras pie jebkuras iespējas. Krištianu Ronaldu vai Mesi bija citas iespējas tikt tur, kur viņi pašlaik sabiedrībā ir bez sporta? Ir pilns piemēru, kad sports tā ir vienīgā izeja no bezcerīgas nabadzības.
Pat mūsu supebasketbolista Porziņģa ģimene dzīvoja tā kā dzīvoja, kā visi tolaik, kas mūsu dienu mērogā ir, diezgan vienkārši un nešikoja, bet Kristaps nu ir viņu "laimīgā biļete".
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Palasi varbūt, ko eksperti saka no statistikas viedokļa un tad iespraud to video vietā, kur saule neiespīd.
Attacks on James Harden's defense are mostly...
[+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Britiem bija Gordons un Mensā-Bonsū, Beļģiem - Mbenga. Nīderlandei - Gadzuričs, Elsons. Grieķiem pirms frīka viens melnais bija, neatceros vārdu, zviedrs viens bija melnais un esmu drošs, ka šis saraksts nav pilnīgs.
[+] [-]
[+] [-]
Neatceros vārdu, sauca par Baby Shaq
[+] [-]