Dāvis Bertāns: "Belgradas "Partizan" treniņos nācās mest pat dārza cimdos"
Sanantonio "Spurs" un Latvijas izlases uzbrucējs Dāvis Bertāns intervijā portālam hoopshype.com stāstīja par nokļūšanu Nacionālajā basketbola asociācijā, tikšanu galā ar smagajām traumām un arī savā karjerā nozīmīgiem treneriem - Gregu Popoviču un Duško Vujoševiču.
- Vai Gregs Popovičs ir tāds, kādu biji viņu iedomājies pirms došanās uz NBA?
- Noteikti zināju, ka viņš vada vienu no labākajām basketbola organizācijām pasaulē un ka tās stils ir Eiropas basketbolam tuvākais, ko var atrast NBA. Šāds stils nenozīmē, ka punktus gūst tikai viens spēlētājs. Dažos mačos divciparu skaitli iemetīs 6-7 spēlētāji, tas nozīmē dalīšanos ar bumbu. Tā tam arī būtu jābūt.
- Pirms dažiem gadiem tiki izvēlēts drafta otrajā kārtā (ar 42. numuru), kas laikam bija nedaudz zemāk, nekā biji gaidījis. Taču tā tev droši vien bija laba situācija, jo nokļuvi Sanantonio.
- Īstenībā mana drafta pozīcija nebija tālu no tās, kādu mēs bijām gaidījuši. Cerējām uz pirmās kārtas beigām, un patiesībā mēs cerējām, ka "Spurs" mani izvēlēsies jau pirmajā kārtā. Taču viss laikam notiek ne bez iemesla. Sanantonio patiešām bija laba izvēle, un pozīcija, ar kādu tiku draftēts, nebija tik būtiska.
- Vai Popovičs rakstura un attiecību veidošanā ar spēlētājiem ir līdzīgs kādam trenerim, ar kuru esi strādājis Eiropā?
- Esmu spēlējis pie virknes treneru, un neviens nav tāds, kā viņš. Domāju, ka viņš tāds ir vienīgais. Eiropā ir daži treneri, kuri nevēlas ļaut tev spēlēt savu spēli un nespēj pieņemt to, ka pretinieku komanda spēlē gūst kaut vienu grozu (smejas). Bieži gadās situācijas, kad pretinieki gūst trīs grozus pēc kārtas un treneris par to ir ārkārtīgi neapmierināts. Savukārt šeit Pops ar savu pieredzi zina, ka nav iespējams katru reizi atturēt sāncenšus no punktu gūšanas. Aizsardzībā viņš vēlas, lai mēs izdarītu visu, ko spējam. Un, kamēr mēs tā darām, viss ir kārtībā. Viņš vienkārši vēlas, lai mēs būtu pretī savam sedzamajam un padarītu viņa metienu pēc iespējas smagāku. Un cerams, ka tas nebūs precīzs.
- Belgradas "Partizan" trenējies pie viena interesanta tipa Dules Vujoševiča, kurš mēdz darīt diezgan trakas lietas. Vai tev ir pietaupīts kāds traks stāsts par viņu?
- (Smejas) Tas ir vēl viens ļoti īpašs treneris. Mēs ar [tagadējo Sakramento "Kings" aizsargu Bogdanu] Bogdanoviču kopā ar Duli pēc treniņiem pavadījām ļooooti daudz papildus stundu. Tajā vecumā tas patiešām ļoti palīdzēja. Bijušās Dienvidslāvijas valstu mentalitātē ir savs trakums. Viņam noteikti ir raksturs, taču viņš ļoti rūpējās par saviem spēlētājiem un mēs to savā ziņā tā arī uztvērām. Protams, ka nebija patīkami, kad viņš uz tevi kliedza, bet viņš par spēlētājiem rūpējās. Viņš ar mums palika pēc treniņiem, lai mēs varētu trenēt metienu pēc aizsega, un mēs reizēm nedrīkstējām doties prom, kamēr nebijām trāpījuši desmit tālmetienus pēc kārtas. Citreiz viņš lika mest dārza cimdos (smejas). Bija daudz atšķirīgu lietu, taču beigu beigās tas viss mums ļoti palīdzēja.
- Tagad tev NBA klājas diezgan labi, bet pagātnē tev bija arī grūti brīži – divi krustenisko saišu savainojumu. Kāds bija šis periods?
- Pirmkārt, tajā vecumā tas bija ļoti smagi… Pirmajā reizē man, šķiet, bija 19 gadi… Bija smagi tam visam iet cauri, kad biju sācis sevi pierādīt uz Eiropas basketbola skatuves. Man bija pirmā Eirolīgas sezona, un tā bija daudzsološa sezona. Un tikt pie tāda savainojuma, zinot, ka daudzi pēc tādas traumas nav atgriezušies savā līmenī vai laukumā vispār… Domāju, ka tas beigās palīdzēja kļūt mentāli stiprākam, un es sapratu, ka viss notiekošais ir jāuzņem pēc iespējas labāk. Savā ziņā savainojumu izmantoju, lai savā spēlē uzlabotu citas īpašības un prasmes.
- Ar kuru traumu tikt galā bija smagāk: pirmo vai otro?
- Noteikti ar pirmo, jo nezināju, ko gaidīt. Nezināju, kas man ir jādara, kāda būs rehabilitācija, kāda būs operācija. Nezināju praktiski neko, ko sagaidīt šajos deviņos mēnešos. Tad atgriezos un jutos lieliski…, līdz tas notika atkal. Un, kad tas notika, nodomāju, ka spēšu to izdarīt vēlreiz – tas prasīs laiku un man jābūt pacietīgam, bet es to varu.
- Vai kādā brīdī biji nobijies par savu karjeru? Iespējams, domāji, ka vari neatgriezties savā līmenī vai ka nāksies basketbolu likt malā?
- Nē, jo tāda domāšana nepalīdz. Katru dienu darīju to, kas man bija jādara, un koncentrējos tam, lai kļūtu labāks un sagatavotos atgriezties laukumā.
- Popovičs nesen slavēja tavu metienu, sakot, ka tādu nevar iemācīt. Bet tu taču no kāda to iemācījies, vai ne??
- Kopā ar brāli spēlējām jau no bērna kājas, jo mūsu tēvs bija basketbolists un pēcāk arī treneris. Allaž bijām groza tuvumā. Tāda rutīna, protams, daudz palīdzēja. Un arī mans laiks "Partizan". Treneris Dule man iegalvoja, ka visas šīs smagās lietas, ko metiena sakarā darām treniņos, mešanu spēlēs padarīs supervienkāršu. Un domāju, ka tas man bija nākamais solis.
- Kristaps Porziņģis, tavs komandas biedrs Latvijas izlasē, droši vien pašlaik ir slavenākā persona Latvijā. Kurā vietā tu ierindotu sevi? Slavenāko desmitniekā?
- Droši vien ne tik augstu. Cenšos būt pēc iespējas piezemētāks. Domāju, ka slavenības statuss nozīmē to, ka prese ļoti daudz par tevi runās. Un, tā kā par mani nav īpaši daudz ko runāt, jo neeju ārā, neeju ballēties…, viņiem ir diezgan maz darba. Ārpus basketbola, protams.
- Taču pat tu tagad plūc augļus – nesen noslēdzi līgumu ar aizsargekipējuma uzņēmumu "Blindsave". Vari nedaudz par to pastāstīt?
- Tā dibinātājs Andis (Blinds) sāka ar florbolu, kas Eiropā ir populārs sporta veids, un beigās ieviesa to arī basketbolā. Viņš man un manam brālim, un daudziem izlases spēlētājiem iedeva produkcijas pirmo prototipu, cerot iegūt atsauksmes. Man bija iespēja to izmēģināt, un man tas uzreiz ļoti patika. Parasti aizsargekipējums liek justies nedaudz neērti, bet šajā gadījumā tā nebija. Beigās iepriekšējā vasarā to valkāja visa izlase…, izņemot Porziņģi, kuram ir līgums ar adidas. Man pašlaik nav līguma ar kādu lielo uzņēmumu. Kolīdz radās doma par sadarbību un līguma parakstīšanu, tas šķita loģiski. Domāju, ka tādējādi varam viens otram palīdzēt mūsu karjerās.
Izmantotie resursi:
Spurs forward Davis Bertans on Gregg Popovich,...
Novēlu Dāvim ilgstošu karjeru nba, ar viņa raksturu un pieeju darbam noteikti atradīsies vieta Spurs arī turpmākajās sezonas.