Karmelo Entonijs: "Gribu piedalīties trenera izvēles procesā"

- Vai piedalīsies šā gada olimpiskajās spēlēs?
- Tas ir liels lēmums – vēl neesmu pat sācis domāt par to, vai spēlēšu vai nespēlēšu. Es gribētu [spēlēt], bet ir jāņem vērā arī citi faktori. Cik daudz laika tas prasīs. Slodze, kas tiks uzlikta ķermenim. Došanās uz Brazīliju – ir daudz drošības pasākumu. Esmu diezgan drošs, ka amerikāņi vēlētos manu lēmumu zināt pēc iespējas agrāk, taču nevēlos steigties. Šis ir brīdis, kad distancējos no basketbola un mēģinu tikt skaidrībā par dažādām lietām un iegūt jaunu enerģiju.

- Kā šis process ir mainījies gadu gaitā? Vai tagad sev velti vairāk laika?
- Vienmēr sev saku, ka ieturēšu lielāku pauzi, bet allaž paiet divas nedēļas un atkal esmu atpakaļ. Jo pats grūtākais ir paņemt ilgāku atpūtu, zaudēt formu un pēc tam mēģināt tajā atgriezties. Neieredzu to sajūtu.

- Tas nozīmē, ka vairāk strādā un trenējies vai tomēr darbojies ar bumbu?
- Nē, tagad neķeršos klāt bumbai. Varbūt nākammēnes, jūnija sākumā. Tagad ir tikai boksa treniņi, svari, kardio, izturība. Nekāda basketbola. Tas ir smagi. Pat tad, kad aizvedu dēlu uz nodarbību, laukumā jūtu kārdinājumu – taču cenšos turēties tam pretī.

- Esi spēlējis NCAA finālā, zelta medaļu spēlēs, konferences finālos. Vai ir bijusi kāda spēle, kas īpaši izceltos izjustā spiediena ziņā?
- Droši vien teiktu, ka olimpiskās spēles – fināls pret Spāniju [ASV ar Entoniju ierindā spāņus uzvarēja gan 2008., gan 2012. gada finālā]. Tā ir basketbola virsotne, tā ir sporta virsotne. Tas ir visu sporta veidu augstākais līmenis. Kad vien ir iespēja pieredzēt šādu mirkli – zelta medaļu spēli, sīvu spēli -, tā noteikti ir spiediena virsotne.

- Kā tiec galā ar šo spiedienu?
- Tobrīd visu izšķir basketbols, tavas prasmes. Zināšanas, kā uzvarēt, zināšanas, kad ko darīt, spēles izpratne – šādos brīžos visu nosaka tavi instinkti.

- Ņujorkas "Knicks" acīmredzami ir nepieciešams treneris. Ja būtu iespēja izvēlēties neatkarīgi no līguma situācijām vai jebkādiem citiem faktoriem, kuru treneri tu gribētu?
- Nezinu. Man ir grūti nosaukt tikai vienu personu. Es vienkārši vēlos, lai notiku pareiza atlases procedūra. Lai notiktu pareizs process un mēs katram dotu iespēju atnākt un pateikt to, kas viņiem ir sakāms, un tad redzēt, vai tev šī persona patīk vai nepatīk. Tāpēc man ir grūti tagad pateikt, ka gribu to vai šo personu.

- Vai tu gribētu piedalīties šajā procesā?
- O, jā, noteikti. Tāpēc, ka, ja tā padomā, šis būs ilgtermiņa ceļojums un es tieku uzskatīts par šā plāna daļu, tāpēc es gribētu zināt, kas notiek.

- Vai tev savā karjerā ir bijis viens treneris, kurš bijis tavs favorīts?
- Man piecu gadu laikā Ņujorkā vien jau ir bijuši trīs vai četri treneri (smejas). Treneri šajā biznesā nāk un iet, tāpēc ir grūti kādam pieķerties.

- Vai var izcelt vienu noteiktu īpašību, kas, tavuprāt, treneri padara par labu treneri?
- Domāju, ka spēja iedvest spēlētājos atbildības sajūtu, bet tajā pašā laikā arī izveidot attiecības ar spēlētājiem. Prasme redzēt situācijas ne tikai no trenera, bet arī spēlētāja perspektīvas. Domāju, ka, ja spēj izveidot biedriskumu starp treneri un spēlētāju, tad kaut kas var sanākt.

- Vai tas prasa laiku?
- Jā, tev ir jābūt vēlmei to darīt, tev jābūt vēlmei pieņemt to kā trenerim. Trenerim var būt grūti pieņemt faktu, ka dažreiz lietas ir jāredz no sportista skatu punkta. Tas var būt grūti, savu lomu spēlē ego.

- Tavs bijušais komandas biedrs Alens AIversons tagad ir Slavas zālē. Vai, spēlējot kopā ar viņu, bija kas tāds, ko vari izcelt īpaši?
- Tikai darbs, kuru mēs ieguldījām. Viņa gadījumā daudzi cilvēki to neredz vai negrib redzēt. Lai arī ir daudz visādu stāstu un runu, viņš spēlēm gatavojās tieši tāpat kā jebkurš cits. Un, godīgi sakot, tas viņu padarīja par to, kas viņš ir.

- Kas bija svarīgākais, ko iemācījies no viņa – laukumā vai ārpus tā?
- Iemācījos, kā distancēties no visiem mēsliem. Viņš man iemācīja, kā ļaut tam visam paskriet garām nemanot. Pat viņam man neko nesakot, mācījos, kā to darīt – vērojot, kā viņš uzvedas medijos, kā viņš nekam liekam nepievērš uzmanību un koncentrējas tikai basketbolam. Tā bija vērtīga mācība, jo īpaši ierodoties šeit [Ņujorkā].

Izmantotie resursi:
Carmelo Anthony on What He Wants From the Next...