Kalve: "Lietuvas līgā kāds mūs nolādējis..."

Žūrija septiņu sporta žurnālistu sastāvā - Guntis Keisels (basket.lv), kurš arī žūrijas priekšsēdētājs; Anatolijs Kreipāns (LTV7); Andrejs Siliņš (Sportacentrs.com); Ingmārs Jurisons (Sporta Avīze); Edgars Barbaks (radio SWH); Arvīds Rasa (Viasat Sport Baltic); Armands Sametis (Diena) – par februāra mēneša "SEB Basketbola Troksni" ar vienas balss pārsvaru papildbalsojumā pār Sandi Valteru atzinusi Kedaiņu "Nevezis" uzbrucējs Ernesta Kalves sniegumu.

Izgriezums no žurnālistu diskusijas: "SEB februāra troksnis" - Ernests Kalve

Ernests februārī palīdzēja "Nevežis" izcīnīt trīs uzvaras sesos mačos, vidēji laukumā pavadot 23 minūtes, gūstot 12,8 punktus, izcīnot 4,3 atlēkušās bumbas, izprovocējot 3,7 piezīmes, atdodot 0,5 rezultatīvas piespēles, pārtverot 0,7 bumbas. Vidējais efektivitātes koeficients +15,8 ik spēli.

Līdz ar to Ernests Kalve otro reizi šosezon saņēmis so apbalvojumu. Pa reizei pie tāda ticis arī Jānis Strēlnieks, Māris Gulbis un Dairis Bertāns, kuri atzīti attiecīgi par oktobra, novembra un janvāra trokšņa balvas ieguvējiem. Līdz pat sezonas beigām uzvarētājs tiks noskaidrots katru mēnesi, bet galveno balvu iegūs viens no katra mēneša balvas ieguvējiem. Galvenā balva – ceļojums uz vienu no 2011. gada NBA "play-off" spēlēm!

Pēc veiksmīgā februāra marts atnāca ar neveiksmi - spēlē pret "Lauvām" Ernests samežģīja potīti, tāpēc kādu laiku basketbolu spēlēt nevarēs.

Cik nopietns ir savainojums?
- Kādas divas nedēļas spēlēt diemžēl nevarēšu...

Esi otro reizi atzīts par SEB Basketbola troksni. Gaidīji?
- Īstenībā galīgi negaidīju. Ja godīgi, jau pirmo reizi negaidīju, bet tagad, kad otro reizi jau tas noticis, ir vēl lielāks pārsteigums.

Kāds, tavuprāt, bija februāra mēnesis?
- Spēles bija labas, pats spēju sevi apliecināt no labākajām pusēm, un ir prieks, ka kāds atzīst to un novērtē ar balvu.

Ir kāda spēle, kas vairāk palikusi atmiņā?
- Februārī? Domāju, ka spēle pret "Ventspili" visvairāk iespiedusies atmiņā. Biju ļoti sanervozējies, domāju, ka būs ļoti grūti. Spēli zaudējām un patiesībā nemaz nebija nekādu variantu uzvarēt, bet pašam aizgāja ļoti labi, varētu pat teikt, ka tā bija labākā spēle februārī.

Vai pirms spēlēm pret bijušajām komandām vai Latvijas komandām kā tādām ir īpašs satraukums?
- Dažreiz jau ir, jā... Atbraucu uz Rīgu spēlēt pret VEF, visi latvieši skatās no malas, vērtē, tā kā nedaudz ir satraukums, ko padomās, ja slikti nospēlēšu. Bet, laukumā uzejot, tādas domas pazūd. Pat rodas papildus motivācija un spēju sakoncentrēties vairāk, lai labi nospēlētu.

Kā tu skaidro to, ka Baltijas un Lietuvas līgā komandai ir tik atšķirīgas sekmes?
- Kāds mūs ir nolādējis Lietuvas līgā (smejas). Ir bijušas tik daudz spēles, kurās tikpat kā jau uzvarēts, bet esam beigās esam uzvaru izlaiduši no rokām. Piemēram, pret Klaipēdu sešas minūtes pirms beigām mums bija plus 24, bet pamanījāmies zaudēt... Spēlē pret "Perlas" rezultāts bija neizšķirts, bumba mums, bet viņi pārtver un iemet... Kādas trīs četras šādas vai līdzīgas spēles, kurās neveiksmīgi esam zaudējuši. Plus vēl trenera maiņa atstāja savu iespaidu.

No tabulas viedokļa gan tikai viena uzvara līdz septītajai vietai.
- Jā. Mums tagad būs ļoti svarīgas nākamās spēles – 8. martā pret Paņevežu izbraukumā, pēc tam ir "Žalgiris", Šauļi, "Naglys". Visas komandas, kas turnīra tabulā ir vai nu augšā vai pa vidu, katrā ziņā virs mums. Sezonas beigas būs ļoti svarīgas, jo negribam pabeigt septītajā vai astotajā vietā regulāro turnīru, jo tad pretī ceturtdaļfinālā nāktu "Žalgiris" vai "Rytas". Ja gribam saglabāt cerības uz pusfinālu, jāpabeidz sezona sestajā vietā.

Kādu iespaidu atstāja trenera maiņa?
- Trīs spēles, tai skaitā Ventspilī, novadīja mūsu saspēles vadītājs, kurš bija savainots un pats nevarēja doties laukumā. Tagad komandu vada līdzšinējais asistents. Uzbrukumā praktiski nekas nav mainīts, atsevišķās spēlēs kaut kas jauns ir mēģināts aizsardzībā, bet nekas kardināls.

Kā tev šķiet, kāpc kluba vadība mainīja treneri?
- Tāpēc, ka zaudējām svarīgās spēles Lietuvas līgā, par kurām jau stāstīju – pret Klaipēdu, pret Kauņu un pat pastarītei "Alytas", visas šīs spēles bija jāuzvar. Kluba vadība izrādīja nepatiku, bet treneris pats uzrakstīja atlūgumu. Pēc viena no zaudējumiem ienāca ģērbtuvē, pateica paldies čaļiem par darbu, teica, ka laikam problēma ir viņā un aizgāja. Treneris bija labs, man patika pie viņa spēlēt. Viņš man uzticējās, ļāva sevi pierādīt, laida laukumā sākuma pieciniekā. Kad paziņoja, ka iet prom, nedaudz pārdzīvoju.

Izskatās, ka jaunais galvenais treneris tavu lomu nav mainījis komandā...
- Varbūt sākumā spēlēju nedaudz mazāk minūšu, bet plus mīnus ir tāpat. Kaut ko jau nedaudz pamaina katrs treneris, bet tas ir tikai normāli.

Vai jūti atšķirību, ja sāc spēli sākuma pieciniekā vai kā sestais, nākot uz maiņu?
- Man jau šķiet, ka labāk spēlēju tad, kad esmu sācis maču sākuma sastāvā. Sēžot uz soliņa, atdziestu un tad ir daudz grūtāk iesaistīties spēlē, nav arī tādu emociju vairāk, nedaudz atslābstu, bet, ja sāku, esmu pietiekami uzvilcies. Lai gan šosezon ir bijušas labas spēles, arī sākot no soliņa.

Šosezon laikam visu laiku esi spēlējis kā trešais numurs, vai ne?
- Sākumā spēlēju par trešo, bet, kad savainojumus guva daži komandas biedri, kādu mēnesi nācās spēlēt arī kā ceturtajam. Tagad gan atkal esmu kā trešais.

Kā sadzīve?
- Viss ideāli. Man te patīk. Dzīvoju divistabu viesnīcas numurā, tā kā pa glauno. Kedaiņi ir rūpnīcu pilsēta, bet ir arī skaista vecpilsēta, apmēram 30 tūkstoši iedzīvotāju, tā kā nav arī nekāda mazpilsēta. Kad parakstīju līgumu un braucu uz šejieni, domāju, ka būs daudz sliktāki apstākļi. Taču biju pārsteigts, jo apstākļi ir labāki, nekā biju iedomājies. Arī treniņapstākļi ir labi. Varbūt spēļu zāle nav tā labākā, bet viss ir kopā - svaru zāle, baseins, viss, kas nepieciešams. Dzirdēju, ka taisās celt jaunu halli. Esot pašvaldību vēlēšanas, kurās jāievēl vajadzīgo partiju un tad, iespējams, sāks celt jaunu halli. Tagadējā zāle arī vairs neatbilst standartiem.