"Valmiera Glass VIA" mērķis šajā sezonā - pilnas tribīnes un izslēgšanas spēles

"Skatoties no pašvaldības viedokļa, komanda, kurai pagājušā sezona bija pirmā augstākajā līgā, pierādīja, ka šis modelis darbojas. Studentu komanda sevi parādīja kā konkurētspējīga pretiniece jebkuram oponentam. Ņemot vērā jau iegūto pieredzi, domāju, ka šī sezona būs vēl interesantāka. Apstiprinu, ka Valmieras pašvaldība, kā ciešs un stabils sadarbības partneris paliek basketbolā. Ir svarīgi, ka basketbola piramīda Valmierā ir nostiprinājusies, kas dod labus rezultātus arī jaunatnes basketbolā, kur mums ir ar ko lepoties. Ja palūgtu visiem Valmieras basketbola audzēkņiem uz vienu sezonu apvienoties, tā būtu ļoti spēcīga komanda, bet prieks par tiem spēlētājiem, kuri izkarojuši savas vietas arī Eiropā un Amerikā. Prieks sekot līdzi viņu sniegumam gan klubos, gan izlasē. Kopumā Valmierā sports tiek uzrunāts uz Tu. Pilsētā ir 30 sporta klubi, kas piesaista dalībniekus dažādos sporta veidos, bet basketbolam ir īpaša vieta. Ir izveidojušās tradīcijas, iestrādnes un ģimenes, kas augušas tam visam cauri. Tādēļ basketbols pie mums ir īpašs," teica Valmieras mērs Jānis Baiks, kurš ir aktīvs komandas līdzjutējs un regulāri apmeklē basketbola spēles.

AS "Valmieras Stikla Šķiedra" valdes loceklis Ģirts Vēveris: "Vēlos teikt lielu paldies klubam par to, ka arī šajā sezonā komanda nesīs “Valmiera Glass” vārdu, neskatoties uz to, stāvokli, kurā uzņēmums šajā gadā atrodas. Skaidrs, ka šosezon nespēsim finansiāli palīdzēt, kā to esam darījuši iepriekšējos deviņus gadus. Tas savā ziņā atver vārtus kluba vadībai sarunā ar citiem pilsētas uzņēmumiem, lai uzliktu plāksteri ar citām iespējām. Liels respekts pret organizāciju par izrādīto lojalitāti, neskatoties uz to,ka finansējums no mūsu puses, diemžēl, šajā sezonā nebūs. Kā būs pēc laika, redzēsim."

"Valmiera Glass VIA" ģenerālmenedžeris Miks Balodis: "Paveikts labs darbs komandas komplektācijā. Sastāvs ir jauns, interesants un tas ir izlīdzsvarojies. Cerams, ka sportiski spersim vēl solīti augšup. Organizatoriski arī esam spēruši solīti tālāk, nedaudz pieaudzējot budžetu. Protams, darbs nav vienkāršs, ņemot vērā ģenerālsponsora situāciju, taču dažādām organizācijām ir dažādi brīži un ir svarīgi palikt kopā arī tad, kad iet vissliktāk. Īpaši svarīgi, ka vietējās kopienas uzņēmēji mūs atbalsta un ir prieks, ka šogad izdevies Valmieras basketbolā atgriezt uzņēmumus, kas iepriekš bijuši basketbolā. Trīs, četri tādi uzņēmumi šogad ir atgriezušies."

"Joprojām esam studentu komanda, kas tiek papildināta ar vairākiem profesionāliem vai pusprofesionāliem spēlētājiem. Pie šī koncepta turēsimies arī turpmāk. Tāpat dodam iespēju lielā basketbola gaisu apostīt sporta skolas vecāko grupu audzēkņiem,” kluba filozofiju iezīmēja M. Balodis. “Runājot par kluba mērķiem, tie mums ir dažādi, bet galvenais ir pilnas tribīnes. Basketbolu, galvenokārt, spēlējam skatītāju dēļ. Pilnas tribīnes būs tad, ja basketbols, ko spēlējam būs simpātisks, un komandā spēlēs vietējie basketbolisti. Tāds ir mūsu filozofiskais uzskats. Pagājušajā gadā apvienotās Latvijas – Igaunijas basketbola līgas play-off sasniegt neizdevās, bet šogad, tāpat kā Latvijas līgā, to vēlamies sasniegt."

Komandas galvenais treneris Roberts Zeile: "Pēc vienas no karjeras labākajām sezonām Jānis Kaufmanis ir devies uz “Ventspili”, tādēļ laicīgi meklējām iespējas aizstāt viņa devumu uz laukuma. No Andoras uz gada īri esam ieguvuši Valteru Vēveri. Tāpat sastāvu papildinājuši divi Roberti. Viens no Liepājas (Roberts Krastiņš), otrs no ASV koledžas (Roberts Blumbergs). Līdz ar to viena spēlētāja vietā esam ieguvuši trīs. Cerams, ka viņi aizstās Jāņa ieguldījumu un kopā to, varbūt, papildinās. Gaidām vairāk no Klāva Dubulta, Valtera Liepiņa, Māra Riekstiņa un Jāņa Engera, kuri pērn ieguva vērtīgu pieredzi. Tāpat ir vairāki jaunie spēlētāji. Daži uzsākuši studijas augstskolā, daži vēl mācās vidusskolas pēdējā klasē, bet viņi visi ir ar degošām acīm. Esam jauna komanda – vidēji 21,6 gadi. Tādēļ viņiem viss basketbolā vēl ir priekšā un gribam būt par tramplīnu spēlētāju karjerās, kā tas bija ar Jāni Kaufmani."

Valmieras komandu šajā starpsezonā papildinājušais Roberts Krastiņš: "Komanda un Valmieras pilsēta mani ir uzņēmusi ļoti mājīgi. Mēneša laikā jau jūtos šeit kā mājās. Lielākā daļa komandas gatavojas jau no jūlija pirmās nedēļas. Pats biju iesaistīts komandā, kas spēlēja Pasaules Universiādē, un tur izveidojās labs kontakts ar Klāvu Dubultu un Valteru Liepiņu. Treniņprocesam pievienojos augusta sākumā un ir izdarīts milzīgs darbs. Pēc pieredzes varu teikt, ka tik smags darbs tiek atalgots, un komanda būs lieliskā fiziskajā formā uz sezonas sākumu. Pluss mūsu komandai ir tāds, ka nav viens vai divi izteikti vadošie spēlētāji, bet astoņi vai deviņi ir tādi, kuri var iemest pa divdesmit vai vairāk punktiem. Ceru uz pilnām tribīnēm, jo esmu šeit spēlējis kā pretinieks un Valmierā atmosfēra ir vienkārši fantastiska. Sestais laukuma spēlētājs mums būs milzīgs pluss."

Par komandas kapteini treneri iecēluši vienības pieredzējušāko spēlētāju Edmundu Elksni, bet viņam asistēs Jānis Engers un Roberts Krastiņš.

Pirmo mājas spēli valmierieši aizvadīs 2. oktobrī pulksten 19:00 pret "Avis Rapla". Šajā dienā tiks dots arī starts "Valmeira Glass VIA" izveidotajam "Berāļu Bertānu krāšņākā fana konkursam", kurā līdzjutējiem būs iespēja tikt pie ceļojumiem uz Maskavu un Vašingtonu, lai klātienē redzētu Latvijas izlases spēlētāju pārstāvēto komandu spēles.

Žurnālistu jautājumi

Robetr, kāpēc tu kā dzimis un audzis liepājnieks izvēlējies tieši Valmieru par savu turpmāko karjeras nogriezni?
R. Krastiņš: Klubs izteica piedāvājumu. Ņemot vērā kādi spēlētāji šeit ir atgriezušies - Valters [Vēveris] un Roberts [Blumbergs], tāpat pazīstu Klāvu [Dubultu] un Valteru Liepiņu. Šeit ir ļoti liels talants, tādēļ komanda ir ļoti interesanta. Uzskatu, ka mēs varam pārsteigt visus un savā ziņā pat paši sevi. Šis talanta apjoms uzrunāja, tādēļ ceru ka varēšu kaut ko komandai dot un arī viņi man ko varēs dot. Prieks būt Valmierā.

Vai ir arī kādas saistības ar Vidzemes Augstskolu un plāni par izglītību?
R. Krastiņš: Izglītojamies mēs katru gadu. Pagaidām augstskolu neesmu izskatījis, bet neizslēdzu iespēju, ka varētu šeit iedzīvoties un nākotnē domāt arī par augstāko izglītību.

Ģirt, ar kādām sajūtām gaidi sezonu nevis kā kluba atbalstītājs un valdes loceklis, bet vecāks, gaidot Valtera debiju Latvijas augstākajā līmenī?
Ģ. Vēveris: Viennozīmīgi būs lielāki izdevumi, dēlam esot mājās. (smejas) Man prieks, ka treneris Roberts izdarīja ārkārtīgi lielu darbu, lai Valters būtu Valmierā. Tas sākotnēji nemaz nelikās tik vienkārši. Protams, mums ar mammu kā vecākiem ir ļoti liels prieks, ka viens no puikām ir atkal mājās uz vienu gadu. Tas man ir svarīgi, jo treneros augsti vērtēju uzticēšanos. No Roberta Zeiles kā trenera šī uzticēšanās vienmēr bijusi, un viņa kā jauniešu trenera kvalifikācijas ir ļoti augstas. To pierāda pirms diviem gadiem izcīnītais sudrabs EYBL superfinālā. Tas bija treneru darba nopelns un spēja salikt komandas ķīmiju. Man kā vecākam tas rada milzīgu gandarījumu. No tiem variantiem ko Valteram piedāvāja Andoras klubs, tā vai šā būt izīrētam Spānijas līgās, viņš izvēlējās turpināt ceļu ar savu klubu, savu treneri un savu pilsētu.

Jāni, kas tev kā līdzjutējam likās interesants un piesaistīja šajā komandā, redzot aizvadītās sezonas sniegumu?
J. Baiks: Pirmais ir tas, ka ir daudz savu vietējo puišu, kuriem ir iespēja šeit spēlēt. Taču komanda parādījusi, ka var spēlēt ar visiem. Lai gan ir savas kļūdas, bet kopumā tas ir ļoti skatāms un baudāms basketbols, kas aizrauj. Atnākot uz spēli, bieži vien aizmirsties, kas esi - emocijās bļauj, lec un izlādējies. Ikdienā jau nevar bļaut savā darba, tur neviens nesapratīs. (smejas) Neskatoties uz to, ka pagājušajā sezonā daudz spēcīgāki sastāvi nāca pretī, bija ļoti maz spēles, kurās viss bija ātri skaidrs. Cīņa bija līdz pēdējām minūtēm. Jā, šad tad pietrūka pieredze, bet emocionāli baigi labā sajūta par komandas spēli.

Treneru kolektīvā šosezon zināmas izmaiņas. Ko Oskars Virsis ienesis treneru darbā?
R. Zeile: Konkurenci. (smejas) Oskars neļauj mums ar Sandi (Amoliņu) atslābt. Protams, viņā nāk ar jaunām idejām. Esam sadalījuši lomas, bet tajā pašā laikā uzskatu, ka pilsētā kā Valmiera, kur basketbols ir ar milzīgām tradīcijās, ir ļoti svarīgi šādus spēlētājus ar garām karjeram noturēt treneru sastāvā. Domāju, tas dod pamatīgu grūdienu basketbolam Valmierā, ne tikai lielajā basketbolā, bet tieši darbā ar jauniešiem, kuriem tiek nodota šī lielā basketbola pieredze. Līdz ar to veidojas kvalitatīvs treneru sastāvs par ko ir prieks.

Šogad komandā ir trīs Roberti. Kādu pienesumu varam gaidīt no klāt neesošā Roberta [Blumberga]? Pārbaudes spēlēs redzētais sniegums ir bijis iespaidīgs.
R. Zeile: Daudzus gadus šo ceturtā numura pozīciju mums turēja Oto Grīnbergs. Viņš strādā Valmieras Stikla Šķiedrā un slodze kopā ar basketbolu viņam bijusi šausmīgi liela. Jau gatavojāmies, ka viņš varētu beigt spēlēt. Meklējot aizstājēju parādījās Blumberga variants. Uzskatu, ka viens no savu gadu talantīgākajiem spēlētājiem. 208 cm garš ar labu metienu no perimetra, ļoti kustīgs un atlētisks. Iepriekšējās sezonās Amerikā viņam nav bijis liels spēles laiks, tāpēc šis gads viņam būs svarīgs, lai parādītu sevi veču basketbolā. Potenciāls ir ļoti liels, atliek smagi strādāt. Novēlu viņam iemācīties to darbu un mazāk balstīties uz talantu, jo talants viņam netrūkst. Tad viņam neizpaliks spoža nākotne basketbolā.

Ko redzēsim pieredzējušajam Elksnim palīgos saspēles vadīšanā? Cik gatavi ir jaunie spēlētāji?
R. Zeile: Pagaidām tā ir problēma, jo spēlētājiem ir traumas. Kristers Elksnītis pārbaudes spēlē pret "Jūrmalu" salauza pirkstu. Līdz ar to viņš uz brītiņu ir ārā. Ļoti patika tas, kā viņš bija iegājis komandas spēlē un veidoja saspēli. Tuvākajā laikā gaidām atgriežamies Kristoferu Šepti, kurš pagājušajā sezonā sarāva krusteniskās saites. Nu jau viņš trenējas un tuvākajās nedēļās gaidām ārsta slēdzienu, ka viņš var atgriezties uz 100%. Viņam gan visdrīzāk paies kāds laiks, kamēr tiks noķerta basketbola sajūta, kas pa gadu, esot malā, ir pazaudēta. Šobrīd kā nomināli otrajam saspēles vadītājam loma būs jāuzņemas Elvim Brokānam.

Kāda ir komandas fiziskā sagatavotība. Pagājušajā sezonā varēja just, ka uz beigām spēlētāji nogurst.
R. Zeile: Bija zināmas rotācijas problēmas, jo komandas līderiem nācās iznest pārāk daudz minūtes. Tāpēc viņi sagura, bet jaunie tam līmenim vēl nebija gatavi. Šogad komanda un soliņš ir līdzvērtīgāki. Redzu, ka jaunie spēlētāji kārtīgi strādā. Taču kamēr pieturamies pie filozofijas iesaistīt jaunos spēlētājus, mums ar to ir jārēķinās. Fiziskais spēks jākompensē ar kādām citām lietām. Jāspēlē ātrāk, agresīvāk, vairāk jāmainās, jābūt gudrākiem un jāpiemēro taktika laukumā. Piemēram, Māris Riekstiņš groza apakšā nevar izgrūstīt Zaķi, bet mums ir jāatrod citi trumpji, ko viņš var izmantot pret pretinieku fizisko pārspēku.

Pērn garajā galā bija problēmas, bieži zaudējot cīņu zem groziem. No tā paša pieminētā Māra Riekstiņa sezonas izskaņā pret "Ogri" redzējām cerības raisošu sniegumu. Papildinot sastāvu ar Blumbergu, kā šogad izskatās groza apakša?
R. Zeile: Jāizmanto savi trumpji. Šiem spēlētājiem ir savas stiprās puses, kas ir pat labākas nekā citās komandās, bet tas nav spēks zem groza. Centra pozīcijā arī izskatījām Viktoru Iļjinu, bet nesanāca vienoties ar aģentu. Sapratām, ka Riekstiņš sezonas beigas tīri labi nospēlēja un dosim viņam lielāku iespēju. Tajā pašā laikā Blumbergs, kuram pamatpozīcija ir ceturtā, var nospēlēt pa pieci. Ir dažādas variācijas un arī Krastiņš pie mūsu sistēmas brīžiem var spēlēt kā ceturtais.