Bankevics: "Sudrabs man jau ir. Vajag zeltu!"

Pirms vienojāmies par sarunu, vēlējos apsveikt Ingu ar jaunu pakāpienu pa karjeras kāpnēm un spēlēšanu finālā. Īsti nesanāca - "Vecīt, es jau esmu spēlējis finālā," spēlētājs norāda uz manu kļūdu. Patiesi - 2004. gadā "Skonto" rindās Ingus saņēma sudraba godalgu, gadu pēc tam, kad bija izdarīta izvēle par labu basketbolam - pirms tam uzmanību nācās dalīt arī handbolam. Ar Ingu tiekamies pēc ceturtdienas rīta treniņa. Komanda vairāk uzmanību veltījusi pretinieka izpētei un nupat noskatīts arī kārtējais video.

Pusfinālā pret "Ventspili" uzvara nāca ļoti smagā cīņā. Kas bija noteicošais faktors?
- Noteikti jau raksturs. Tas parādīja, ka komanda var saņemties pēc zaudētās pirmās spēles un uzvarējām nākamās divas - gan izbraukumā, gan atkal mājās. Tas, kurš vairāk gribēja tikt finālā un to arī laukumā ar savu sniegumu parādīja, tas arī uzvarēja. Protams, basketbolā ir vajadzīga arī veiksme, kas šoreiz bija mūsu pusē.

Pirmajās divās spēlēs rezultātu starpība bija pavisam niecīga. Otrajās divās padsmit un vairāk punktu. Kāpēc tā?
- Ceturtajā spēlē, ko zaudējām Ventspilī ar 25 punktiem, treneris savlaicīgi sāka gatavoties jau nākamajai spēlei un bija dažādi eksperimenti. Redzējām, ka vairāk noķert pretinieku vairs nevaram, laukumā parādījās rezervisti un tika vairāk skatīts, ko un kā darīt labāk - kuras sadarbības iet cauri un tamlīdzīgi. Tie punkti beigās neparādīja objektīvo spēku samēru. Ja būtu spēlējis pamatsastāvs, arī būtu zaudēts, bet punkti būtu desmit, varbūt nedaudz mazāk.

Tā pauze pēc pirmajām divām spēlēm, tavuprāt, nāca par labu jums?
- Man jau šķiet, ka būtu bijis labāk, ja mēs būtu spēlējuši uzreiz, bez lielām pauzēm. Mums nekādi savainojumi nebija un bijām gatavi uzreiz spēlēt tālāk. Vienīgi Kreigs [Bredšovs] atkrita, bet viņš jau iepriekš bija savainojies un saprata, ka vairs palīdzēt nevarēs, jo jāizlaiž vismaz pusotrs mēnesis. Katrā ziņā tagad esam uzvarējuši sēriju, un varbūt šāds scenārijs arī mums bija labāks.

"Ventspils" šajā laikā aizvadīja "Final Four" turnīru Viļņā, jums spēļu prakses nebija...
- Jā, bet mēs tai pat laikā vairāk uzmanības varējām veltīt, lai sagatavotos taktiski nākamajiem mačiem pret "Ventspili", kamēr viņiem bija jāveltī uzmanība arī Baltijas līgai. Varējām arī uzkrāt spēkus. Tas, ka pirms tam nebija arī ceturtdaļfināls jāspēlē, noteikti bija labi - atpūtāmies pēc garās sezonas, gatavojāmies izšķirošajiem mačiem, uzspēlējām dažas pārbaudes spēles.

Spēles šosezon sanākušas ļoti daudz.
- Tā ir. Sākumā īpaši. Tagad varbūt bišķi mazāk un mierīgāk, bet sākumā gan Krievijas līga, gan FIBA kauss, Baltijas līga un vēl LBL, tā kā diezgan daudz...

Kā pats savu sniegumu vērtētu tieši pusfināla sērijā?
- Nu, tā. Mans galvenais uzdevums bija palīdzēt komandai tad, kad tieku laukumā. Savas minūtes man bija jānospēlē, cik vien labi varu, un to arī mēģināju izdarīt.

Bija runas, ka komandā sākušās kaut kādas nesaskaņas. Cik tās bija pamatotas?
- Nē, komandā viss bija kārtībā. Protams, pēc zaudējumiem komanda nedaudz nosēežas, nav vairs uz viļņa, un tas ir normāli. Sākās kaut kādas runas par to, ka kaut kas ir jāmaina, bet komandā visu laiku visi bijuši saliedēti. Protams, ja kādam kaut kas neapmierināja, viss tika izrunāts. Nekādas problēmas nebija, visi cīnījāmies par vienu mērķi.

Varbūt tad tieši treneru maiņa uzvilka komandu no jauna?
- Iespējams, tas arī uzvilka. It kā Nikolajs Mazurs ar mums bijis visu laiku, bet tik un tā - pirmais treneris tomēr ir pirmais treneris. Visi gribēja parādīt labāko spēli. Domāju, ka viss bija vairāk atkarīgs tieši no mums pašiem, spēlētājiem - kā savāksimies un noskaņosimies. Visi viens otru atbalstījām, jo sapratām, ka otrā spēle ir jāuzvar. Ja to neuzvarētu, būtu ļoti grūti tikt finālā. Visi sanācām kopā, uzmundrinājām viens otru - ka jāspēlē no sirds, jāatdod viss, ko varam, un varbūt pat dažreiz mazāk jāklausās trenerī, ko viņš kliedz no malas, un vienkārši jāspēlē sava spēle. Visi par vienu - ar tādu pārliecību gājām uz laukuma, cīnījāmies un uzvarējām!

Andreja Šeļakova sniegums pēdējos mačos nepārsteidza komandas biedrus?
- Zini, treniņos viņi abi ar Ivanu [Ņeļubovu] diezgan bieži dara tādas lietas, ka gribas pajautāt - Vecīt, kur tu esi spēlē? Mani tas nepārsteidz, jo viņiem ar Vaņu treniņos ir ļoti labs sparings un abi rāda ļoti labu spēli. Dažreiz pat esmu iedomājies, cik tas ir savādi, ka spēļu laikā viņi to nevar parādīt. Varbūt treneru maiņa, varbūt komandas biedru uzmundrinājumi viņiem palīdzēja. Pēc Bredšova aiziešanas viņi nospēlēja savas labākās spēles un ar to praktiski vinnējām. Acīmredzot, saprata, ka nav vairs kur atkāpties, ka nebūs, kas viņus var nomainīt, un jāspēlē ar pilnu atdevi. Tu tagad neticēsi, bet treniņos esmu redzējis, kā Šeļakovs met deviņus sodiņus no desmit bez problēmām. Kādreiz pat trīnīšus uzspēlējām un tad smejamies, ja viņam izdodas iemest.

Alekss un Ņeļubovs - šī saikne nereti arī sezonas laikā deva labu rezultātu.
- Jā, viņi vairāk uz "pick'n'roll" spēlēja, un Ivanam noslēgums ir labs - gan āķa metieni, gan citādi. Ja viņam iedod bumbu soda laukumā, viņš zina, ko dara. Pie tam, ja vēl jūtas īpaši labi konkrētajā spēlē, viņu ir grūti nosegt.

Priekšā mači pret "Baronu".
- Tikko noskatījāmies video, analizējām spēles, ko zaudējām viņiem regulārajā sezonā. Tur gan bija pilnīgi cits sastāvs. Otrajā mačā mēs ļoti daudz kļūdījāmies, bet viņi nospēlēja vienu no labākajām sezonas spēlēm. Tas, ka abās spēlēs zaudējām, nav nekāds rādītājs, jo reāli tagad viss sākas no jauna. Fināls ir fināls, mēs būsim pilnā sastāvā, un tādā arī esam gatavojušies, jo iepriekš mums tomēr ik pa laikam kāds iztrūka. Mums soliņš ir daudz līdzvērtīgāks. Viņiem ir seši septiņi labi spēlētāji, pārējie - nedaudz zemākas klases. Mums uz katru vietu ir divi līdzvērtīgi spēlētāji. Abi garie mums ir dabūjuši labu spēles ritmu. Abām komandām ir savi plusi un mīnusi. Spēles noteikti būs interesantas, ko varēja redzēt arī sezonā.

Kādi ir "Barona" trumpji?
- Pirmais piecinieks viņiem ir ļoti labs. Viņi met ar loti augstu metienu precizitāti tieši tālmetienus - Timermanis, Sirsniņš, Helmanis, Efedžuku. Šis viņu trumpis mums noteikti ir jāapstādina. Viņi ļoti labi realizē arī soda metienus, procents tur ir izteikti augsts, kas mums atkal mēdz būt problēma. Līdz ar to mums jāizvairās no muļķīgiem sodiem. Viņiem ir pieredzējuši spēlētāji, kas jau iepriekš spēlējuši finālos un zina, ko tas nozīmē.

Vēl priekšā fināls, bet kaut kādus secinājumus par savu sniegumu šosezon noteikti vari izdarīt?
- Protams, gribējās spēlēt vairāk, jo pēc pagājušās sezonas šķita, ka to varu. Tomēr tik daudz, cik gribētos, spēles laiku neesmu dabūjis. Šķita, ka varu konkurēt, bet tāda ir trenera izvēle, un es tur neko nevaru ietekmēt. Tai pašā laikā šis tomēr bija cits līmenis, esam cīnījušies ar visaugstāko motivāciju. Bet esmu diezgan paškritisks un uzskatu, ka šī ir viena no manām sliktākajām sezonām pēc personīgā snieguma. No sevis gaidīju daudz vairāk - ka varēšu spēlēt un parādīt sevi. Pašreiz ir iekšā tāda neizdarīta darba sajūta.

Tad varbūt tieši finālos Bankevics izšaus?
- Jā, var jau būt (smejas). Bet jāskatās arī uz to, ka komandā jau nekādas lielas izmaiņas pēkšņi tagad nenotiks, radikāli nekas netiks mainīts. Ne jau man tagad nākamajā mačā dos neierobežotu spēles laiku. Kā jau esmu runājis ar treneri, man jānospēlē savas dotās minūtes, cik labi vien varu. Jāpalīdz komandai maksimāli, lai komanda no manis dabūtu kādu ieguvumu.

Tagad atskatoties uz sezonu kopumā - vai pievienošanās VEF bijis pareizais solis tavā karjerā?
- Ļoti grūts jautājums. Vairākus pēdējos mēnešus esmu par to domājis. Iekšēji neesmu apmierināts ne ar savu sniegumu, ne to, kā komandai gājis. Cerēju, ka tiksim BBL "Final Four", FIBA kausā tiksim ārā no grupas un arī VTB līgā sasniegsim ko vairāk. Cerams, izcīnīsim LBL titulu un tad būs vismaz viens mērķis sasniegts. esmu domājis, kādi būtu bijuši citi varianti un citas iespējas. Varbūt citur man būtu citāda loma un pats būtu nospēlējis labāk.

Tad jau nekas cits, kā izcīnīt LBL titulu, neatliek.
- Jā, un tikai ar tādu domu mēs arī esam gājuši un gatavojušies no tās dienas kopš kļuva skaidrs, ka netiksim Baltijas līgas "Final Four". Kā jau čaļiem esmu teicis, man sudrabs jau ir un vēl vienu nevajag, man vajag tikai zeltu! Uz šo komandu esmu nācis tāpēc, lai iegūtu Latvijas čempionu titulu, un tikai tāds ir mans mērķis.

Spēlēsit atkal Arēnā. Cilvēku interese laikam atkal pieaug.
- Bija ļoti liels prieks par pilno halli pēdējā mačā! Patiesībā es pat būtu nedaudz šokā, ja cilvēki nenāktu uz spēlēm, kur komandas ir spēkos ļoti līdzvērtīgas. Tagad ir tā, ka visi kliedz, tu vēlies kaut ko pateikt komandas biedram, bet viņš nedzird, jāiet tuvāk un jāpasaka. Ceru, ka uz fināliem būs tikpat uz vēl vairāk cilvēku. Uzskatu, ka basketbols, ko rādām, ir tomēr diezgan kvalitatīvs - spēlē labas komandas ar labiem spēlētājiem. Mēs rādām pieklājīgu basketbolu, uz ko vajadzētu nākt skatīties. Pie tam Rīgas derbijs finālā - par to jau tika runāts visu gadu.