Dairis par Dāvja situāciju: ''Jebkuram profesionālim nepietiek ar to, ka ienāk alga''

''Domāju, ka šī ir pirmā reize,'' atbildot uz ''Bufetes'' vadītāja Ingmāra Jurisona jautājumu, cik bieži jāpiedalās kvalifikācijas turnīros, kuros jau ceļazīme nodrošināta, sacīja Dairis Bertāns. ''No vienas puses it kā spēlē, spēlē izlasē un gatavojies Eiropas čempionātam, bet tajā pašā laikā jau zini, ka esi iekšā. Protams, ka tās spēles būs svarīgas un cīnīsimies par uzvaru katrā spēlē, bet tajā pašā laikā šī ir arī iespēja kaut kur vairāk izmantot jaunus spēlētājus, iesaistīt, jo tas rezultāts beigās nav tik svarīgs, kā, ja būtu realitātē jākvalificējas.''

''Izlasē šobrīd nav nekādu problēmu noskaņoties. Vienalga, vai tā ir pārbaudes spēle vai atlases spēle. Domāju, ka kaut kur citur būtu grūtāk, bet izlasē šobrīd nē. Ne man, nevienam citam nebūs problēmas noskaņoties,'' turpināja ''Trīs Zvaigžņu'' kapteinis.

Sākotnēji iekļauts starp 24 kandidātiem, taču starp 15 spēlētājiem, kas gatavojas kvalifikācijas spēlēm, nav Jāņa Strēlnieka. Viņa tuvs draugs Bertāns saspēlnieka situāciju komentēja sekojoši: ''Jankam ir trauma, neliela, kas īstenībā bija iemesls, kāpēc viņam bija jābrauc prom no Itālijas. Viņi reāli neļāva viņam to izārstēt, lika spēlēt, riskējot notraumēties vēl vairāk. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc viņš teica, ka tādā komandā, kur nerespektē spēlētāju veselību, nav pa ceļam. Šobrīd viņam nav nekas traks, bet šī nedēļa, kamēr viņš ir mājās, tiks izmantota, lai sadziedētu traumu, izārstētos, un brauktu uz jauno komandu. Noteikti redzēsim viņu [izlases kreklā]. Par to es esmu pilnīgi pārliecināts. Jankam vēl būs ar veselību viss kārtībā un viņš spēlēs.''

Bertāns atskatījās arī uz vēsturisko Pasaules kausa izcīņu pagājušā gada augusta izskaņā un septembra ievadā, kas Latvijas raķetei noslēdzās priekšlaicīgi traumas dēļ: ''Tā arī sanāca – Pasaules kauss beidzās tā īsti pat nesācies. Kas ir sliktākais tajā visā – es biju ļoti, ļoti labā formā. Tā sajūta bija tāda, ka nevaru aizmest garām, dodiet bumbu tikai. Nezinu, kāpēc tā ir, bet ļoti bieži tajās situācijās, kad esi vislabākajā formā, tad arī kaut kas notiek.''

''Ir uzvarēts, ir izcīnīti tituli gan Latvijā, gan ārzemēs, bet tas, ko mēs ar Latvijas izlasi piedzīvojām pirmkārt jau Džakartā, otrkārt pie Brīvības pieminekļa, atbraucot mājās, ko neviens no mums negaidīja, ir viennozīmīgi, pārliecinoši emocoionālākais brīdis manā karjerā,'' atcerējās rūjienietis.

''Noteikti,'' par to, vai 12 spēles NBA ir Daira Bertāna karjeras augstākais punkts, sacīja pats basketbolists. ''Talanta ziņā tur ir paši, paši labākie spēlētāji un, protams, man vismaz vienmēr ir bijis tā, ka labāk esmu pēdējais pilsētā, nevis pirmais ciemā. Tas tāpat ir augstāk. No karjeras viedokļa tas ir lielākais sasniegums,'' aizsargs turpināja.

''Tas, ka viņi dabūja drafta pirmo izvēli. Viņi [Ņūorleānas ''Pelicans''] īsti necerēja, tā iespēja nebija tik liela. Pēc sezonas, prom braucot, novienojāmies, ka vasarā braukšu atpakaļ, strādāšu. Tomēr bija lietas, pie kā jāpiestrādā tieši NBA sakarā. Tas basītis ir nedaudz citādāks. Pēc tam, kad viņi dabūja drafta pirmo piku, tad jau bija skaidrs un pēc tam darīja zināmu, ka ies citu virzienu,'' par iemesliem, kāpēc neizdevās palikt NBA uz otro sezonu, klāstīja Bertāns.

Raidījumā tika skarta arī Dāvja Bertāna tēma, cenšoties rast skaidrojumus Lāzera mazajam spēles laikam un potenciālajām darba vietām nākotnē.

''Dāvis ir tāds spēlētājs, kuram reāli vajag tikai iespēju. Ja viņš spēlēs, tad viņš arī iemetīs. Kādā spēlē vairāk, kādā mazāk, bet tādā ilgākā, desmit spēļu griezumā, ja viņš tiks pie savām 15 minūtēm, viņš metīs ar 40 līdz 45% tos trīnīšus neatkarīgi ne no kā,'' par savu jaunāko brāli teica Dairis.

''Dāvis mentāli ir pietiekami spēcīgs, bet tas arī viņam nav viegli, protams,'' par brāļa niecīgo spēles laiku un noskaņojumu sacīja Latvijas izlases kapteinis. ''To var just. Kā mēs runājām, ik pa divām nedēļām atnāk īsziņa, ka konts ir papildinājies, bet man vēl tagad ir tie īstie gadi, kad jāspēlē. Gribās spēlēt. Tas loģiski. Domāju, ka jebkuram sevi cienošam profesionālim nepietiek tikai ar to, ka kontā ienāk alga,'' turpināja Dairis Bertāns.

Dāvja Bertāna pašreizējā līgumā atlikusi nepilna pusotra sezona. Raidījuma vadītāji aicināja vecāko brāli izteikt minējumus, kur Dāvis atradīsies 2025. gada rudenī. ''Mans ieteikums – atpakaļ uz Eiropu vienmēr atbrauksi. Domāju, ka viņš nedzīsies tikai pēc kaut kādas komandas, lai tikai būtu NBA. Ja būs kaut kas interesants, tad noteikti, bet domāju, ka arī, pēc tam nākot uz Eiropu, tās opcijas būs daudz, ko es arī pats pieredzēju. Pēc 12 spēlēm man bija tā, ka apmēram varēja izvēlēties, kur iet. Cik tur tās sezonas viņš jau nospēlējis? Domāju, ka Eiropā darbiņš noteikti atradīsies.''

''Cik gadus es spēlēju basīti? Baigi daudz viņi man vairs nav palikuši. Šī man ir, nepārspīlējot, vienīgā un pēdējā iespēja aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm, un es ļoti to gribētu izdarīt. Man nenormāli nepatīk, ka esam nostādīti tādā situācijā. Normālā pasaulē nebūtu jāizvēlās cilvēkiem braukt uz olimpiskajām spēlēm vai atbalstīt valsti, kura slepkavo cilvēkus. Tā tam nebūtu jānotiek. Ņemot vērā, ka tas ir sešu džudistu vai kaut kādu tur cilvēku dēļ, kas ir pilnībā nesaprotami, kāpēc vispār tas ir vajadzīgs?'' par situāciju ar agresorvalstu sportistu potenciālo dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs teica Bertāns. ''Atgriežos pie tā, ka par šo vispār nebūtu jārunā pašā pamatā, pašā saknē. Tas ir absurdi. Es neredzu nekādu ieguvumu Starptautiskajai olimpiskajai komitejai. Ko tieši viņi iegūst?''

Valmieras basketbols jau vairāk nekā trīs gadus ir ciešā sasaistē ar brāļiem Bertāniem. ''Ir sakārtota visa tā skola kā piramīda, viss ir sastrukturizēts. Izdarīts ir tas, ko gribējām – ka grupai ar 30 bērniem nav tikai viens treneris. Katrā grupā ir vismaz divi. Izdarīts ir tas, ka ir tā mijiedarbība starp skolu un klubu caur LBL2 [tagad Nacionālā Basketbola līga] komandu. Viss virzās uz priekšu. Mums diezgan patraucēja kovids. Tas gads bija grūts. Tieši tikko bijām sākuši. Bija jāapstājas un jāgaida, bet mēs gan skolā, gan tagad arī kluba valdē esot, mēģinam pieņemt lēmumus un vispār skatīties ilgtermiņā, nevis ātri un uzreiz. Mēs arī paši ļoti labi saprotam no savas pieredzes, ka tās lietas nenotiek ātri. Ir vajadzīgs laiks, pacietība un tad viss būs labi, nevis pēc gada, diviem apskatīties, ka mums nekas nestrādā un atkal mainīt uz ko citu,'' teica Dairis Bertāns.

''Bufetes'' epizodes noslēgumā apsprieda vecākā no brāļiem Bertāniem potenciālo nodarbošanos pēc profesionālās karjeras beigām. Kā viens no variantiem tika minēts LBS prezidenta krēsls. ''Tas būtu viens variants. Tas ir kaut kas, kā es varētu turpināt palīdzēt Latvijas basketbolam. Un jēgpilni. Es saprotu, ka tur atkal vairāk ir jāsaprot tā politiskā puse. Tur nav tikai tas, ka es saprotu basketbolu, es zinu basketbolu un tagad iešu un tur strādāšu. Caur joku pat ir bijušas senas sarunas gan ar Kristapu Janičenoku, gan Kasparu Ciprusu par to, ka viņi lēnām labprāt mani arī apmācītu un parādītu, kā no tās puses tas viss darbojās. Laikam lai paliktu basketbolā, vismaz manā gadījumā, tas ir loģiskākais virziens. Es negribētu būt treneris, tāpēc, ka treneri ir vēl mazāk mājās nekā spēlētāji. Ja godīgi, es pat apbrīnoju trenerus, jo es nezinu, ko es izdarītu, ja es uzzīmētu, ka jādara tas, bet viņš aizietu un izdarītu ko citu. Es nestādos priekšā. Es droši vien, ka nekontrolētu sevi tajā brīdī.''

Pilns raidījuma ieraksts