Latvija un Lietuva dala Eiropas zeltu

4:1 Lietuvas labā
Izlašu līmenī mūsu dienvidu kaimiņi Latvijai ieliek vienos vārtos. Futbola terminoloģijā 4:1 Lietuvas labā.

Lietuviešiem ir četri Eiropas čempionu tituli (Rīga 1937, Kauņa 1939, Stokholma 2003, dāmām Eiropas zelts 1997. gadā Budapeštā). Latvija pretī liek pirmo Eiropas meistaru titulu (Ženēva 1935).

Olimpiskajās mērvienībās attiecība ir vēl graujošāka. Lietuvas vīri piecas reizes pēc kārtas – vienīgie no Eiropas – spējuši iekļūt Olimpisko spēļu pusfinālā (Barselona 1992, Atlanta 1996, Sidneja 2000, Atēnas 2004, Pekina 2008). Latvija spējusi atbildēt tikai ar dāmu debiju Pekinā. Pasaules čempionātos spēlējušas gan Lietuvas dāmu, gan kungu valstsvienības, Latvijai tas vēl nav izdevies...

Lietuvas uzvaru gājiens sākās trīsdesmito gadu otrajā pusē un tas notika tieši Rīgā. Izcīnījuši zelta medaļas otrajās Eiropas basketbola meistarsacīkstēs, lietuvieši ieguva tiesības nākamo turnīru rīkot pašu mājās. Nelielu uzmundrinājumu sniedza arī dāmas, izcīnot sudrabu pirmajā Eiropas čempionātā 1938. gadā Itālijā.

Bez nostaļģijas. Kas toreiz notika?
Politiskā situācija Lietuvā bija maksimāli slikta. No trīs kaimiņvalstīm – Latvijas, Polijas, Vācijas – puslīdz normālas attiecības bija tikai ar ziemeļniekiem latviešiem. Polija Lietuvai jau 1920. gadā atņēma Viļņas apgabalu, neprātīgā fīrera stūrētā Vācija 1939. gada sākumā piespieda baltiešus šķirties no valsts galvenās ostas Klaipēdas (vāciski Mēmeles). Cik vērta bija Lietuvas diktatora Smetonas draudzība ar Latvijas diktatoru Ulmani, labi parādīja 1939. gada oktobris, kad dažu dienu laikā abas valstis atsevišķi padevās Staļinam un novembrī to teritorijās izveidotās karabāzēs jau atradās padomju karaspēks.

Dzīvojot bez Viļņas, Lietuvas galvaspilsēta atradās Kauņā un, šķiet, vienīgais labums tolaik bija iespēja bez pārsēšanās no Rīgas caur Kauņu, Karaļaučiem (šodien Kaļiņingrada) un Gdaņsku (tolaik Danciga) ar vilcienu nokļūt Berlīnē.

Lubina metiens pēdējā sekundē
Sportiskā aina pavērās cerīgāka. Izcīnījuši pa vienam Eiropas titulam, latvieši un lietuvieši Kauņā centās noskaidrot desmitgades labāko kontinenta basketbola komandu. Viss notika uzreiz, jo galvenie titula pretendenti savā starpā tikās jau pirmajā turnīra dienā.

Lietuviešu rindās spēlēja pirmā Olimpiskā basketbola turnīra (Berlīne 1936) čempions...ASV izlases sastāvā, 206 centimetrus garais centra spēlētājs Prans Lubins. Ak, jā, bija panākta vienošanās čempionāta rezultātus vērtēt divās grupās: „normāla” auguma un gara auguma (virs 190 cm) komandām. Otrajā kategorijā bija tikai baltieši – lietuvieši un igauņi.

Realizējot tikai divus no piecpadsmit soda metieniem, latvieši vēl pēdējā sekundē bija vadībā 36:35, taču tad ar Eiropas vēsturē pirmo „buzzer beater” metienu izcēlās Lubins – laikabiedri vēsta, ka pēdējā sekunde izvērtusies krietni gara - un Lietuva uzvarēja 36:37.

Eiropas čempioni normāla auguma grupā
Turpmākajās spēlēs lietuvieši turpināja spēlēt bez zaudējumiem, izcīnot otro Eiropas zeltu pēc kārtas. Latvieši, svinot piecas uzvaras pār Ungāriju, Somiju, Itāliju, Franciju un Poliju, papildlaikā piekāpās Igaunijai, kopvērtējumā ierindojoties otrajā vietā aiz lietuviešiem. Mierinājumam Latvijai tika piešķirts Eiropas čempionu nosaukums ierobežota auguma spēlētāju grupā, taču oficiāli uzvarētāji var būt tikai vieni.

2011. gadā Eiropas čempionāta finālturnīrs pēc 72 gadu pārtraukuma atgriezīsies Lietuvā.

EuroBasket 2011 Lietuvā, YouTube video