Miltovičs: "Serbi varētu uzvarēt"

Sākumā nedaudz iepazīstini lasītājus ar sevi! Kas īsti esi, no kurienes nāc un kāpēc esi šī turnīra rīkotājs?
Visu laiku esmu darbojies ar dažādu pasākumu organizēšanu, tā ir mana ikdiena. Ar to nodarbojos laikā, kad neorganizēju čempionātus (smejas). Pirmo reizi ar basketbola čempionātu rīkošanu saistībā nonācu pagājušajā gadā, kad Valmierā notika U-16 kadetu čempionāts meitenēm. Valmieras pilsēta un olimpiskais centrs palūdza mani pieslēgties tā organizēšanā, un sāku to darīt. Čempionāts izdevās ļoti veiksmīgi, un Latvijas Basketbola Savienība, iegūstot tiesības organizēt U-20 čempionātu, pieaicināja mani uz šo pasākumu.

Ko prasa tāda U-20 čempionāta organizēšana?
Prasa daudz laika, labas attiecības ar FIBA Europe, kas ir ļoti svarīgi, jo FIBA Europa ir šī čempionāta nosacītie īpašnieki, kas piešķir tiesības kādam to rīkot. Tāpēc ar viņiem jāmāk sadzīvot, jāzina, ko viņi grib, ko viņi gaida un kādi ir nosacījumi. Protams, jāzina, ko un kur labāk meklēt attiecīgajā vidē, proti, Latvijā, jo naudas jau nekad nav pietiekoši, tāpēc jāmāk atrast lētākus variantus, atrisināt kādas problēmas. Jāizvērtē, kas ir vajadzīgs un kas nav, ko var paveikt citādāk. Šī čempionāta organizēšanai esmu patērējis visu šo gadu, sākot ar janvāri.

Tu rīkosi arī nākamā gada Eiropas dāmu čempionātu...
Jā, mūsu nodibinājums ir "Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm 2009" – ļoti garš nosaukums (smejas). Es esmu sporta direktors. Šis U-20 turnīrs sanāk kā ģenerālmēģinājums no tehniskās organizēšanas viedokļa. Savukārt mārketings un sabiedriskās attiecības ir pilnīgi atšķirīgas abos šajos čempionātos, tu nevar vilkt nekādas paralēles...

Kādā ziņā?
Jauniešu čempionātos sabiedrisko attiecību veids ir jau vairāk vai mazāk deklarēts no FIBA puses. Savukārt nākamgad sieviešu čempionātam organizatoriem iespējas ir plašākas un atvērtākas. Ir lietas, kas ir sarežģītākas, ko vēl vairāk FIBA kontrolēs, bet vismaz radošā puse, kā runāt un uzrunāt cilvēkus, ir brīvāka nekā jauniešu turnīros. Jauniešu čempionāti notiek daudzās vecuma grupās un vairākās divīzijās. Jo zemāka divīzija un mazāks vecums, jo organizācijas līmenis parasti ir zemāks. Parasti tādus uztic valstīm, kas vēl mācās rīkot, un tur mēdz netikt ievērotas kaut kādas lietas. Tāpēc jauniešu čempionātiem ir izstrādāti konkrēti standarti, diezgan ierobežoti, ar kādiem jāstrādā. Lielajā čempionātā varēsim izvērsties.

U-20 sanāk kā pēdējais posms pirms lielās izlases...
Jā, no sportiskā viedokļa tā sanāk. Bet no organizatoriskās puses, ko es pārstāvu, tas ir un paliek jauniešu čempionāts. Prasības, protams, ir augstākas, un viss tiek vērtēts skrupulozāk nekā, piemēram, U-16 čempionātā, bet tie standarti plus mīnus ir vienādi.

Vai arī FIBA cilvēki visu laiku stāv blakus organizēšanā?
Jā, protams, visu laiku ir kāds aiz muguras. Dienu pirms čempionāta atbrauca FIBA pārstāvji, un šeit paliks visu turnīra laiku. Viņi atbrauca ik pa laikam arī līdz turnīra sākumam, brauca uz zālēm, uz viesnīcām, pārbaudīja, vai viss ir kā nākas, vai zāle ir noformēta pareizi, vai pareizi baro sportistus, vai ir autobusi un tā tālāk.

Esat jau sākuši gatavoties dāmu čempionātam?
Paralēli gatavojamies arī sieviešu čempionātam. Tur vēl ir problēma, cik pilsētās turnīrs notiks, bet tas atrisināsies tuvākajā laikā. Lēmumu pieņems FIBA Europe ģenerālsekretārs un sporta direktors. Šī čempionāta laikā viņi brauc apskatīties un izrunāties ar pilsētām, ar valdību. U-20 čempionāta beigās mēs vismaz neoficiāli jau zināsim, cik pilsētās notiks turnīrs. Apakšgrupas spēles mēs gribētu realizēt Valmierā, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī. Pēc tam visas komandas nākamajā kārtā tiktos Rīgā.

Parasti jau kāda no grupām spēlē arī galvenajā arēnā.
Šajā gadījumā nē, jo FIBA neļauj mājiniekiem spēlēt galvenajā arēnā, lai nedotu vēl vairāk nosacītās priekšrocības mājiniekiem, kas jau tā ir daudz. Tad mēs nolēmām, ka neļausim šādu priekšrocību izmantot arī citām komandām. Tas ir viens no iemesliem. Tas fundamentālais iemesls tam ir vēlēšanās, lai tāda līmeņa basketbols būtu pieejams visur Latvijā.

Tev ir kaut kāda saistība arī ar vīriešu izlasi?
Nē, nē, ar izlasēm kā tādām mēs nekomunicējam īpaši, tikai tik, cik čempionātu ietvaros nepieciešams. Līdz ar to par vīriešu izlasi es neko nevaru komentēt, arī par briesmīgo spēli pret Spāniju neko nevaru pateikt (smejas). Tikai kā skatītājs, bet labāk nekomentēšu (smejas). Sirds sāp. Rikijs Rubio pret mums sameta 12 punktus, bet viņa brālis Marks spēlē šeit U-20 čempionātā. Vienu brīdi parādījās informācija, ka Marks arī varētu tikt iekļauts lielajā izlasē, bet tā nenotika.

Spāņi ieradās vieni no pirmajiem...
Spānija iebrauca jau nedēļu pirms čempionāta, ļoti rūpīgi uzsāka treniņus. Dienu vēlāk ieradās itāļi, tad franči un tad pārējās komandas, bet lietuvieši ieradās pēdējie – dienu pirms sākuma. Franči jau pirmajā treniņā paziņoja, ka ir čempioni. Nepārspīlēju, viņi atnāca, iegāja zālē un paziņoja, ka būs čempioni. Tiesa, skatoties uz sastāviem, man šķiet, ka serbiem ir diezgan nopietnas pretenzijas. No šī gada sastāva Serbijai seši spēlētāji atrodas sava vecuma Eiropas TOP20 rangā. No tiem, cik dzirdēju, četriem ir ļoti labs spēles laiks Eirolīgas spēlēs. Daži vietējie eksperti ir izteikuši prognozes, ka serbi varētu uzvarēt šogad, lai gan viņi nekādas īpašas pretenzijas mums neizvirza un neko neprasa, atšķirībā no spāņiem un frančiem.

Tas izpaužas arī prasībās pret organizatoriem?
Arī komandām ir reglamentēts, kas viņiem pienākas, ko viņi drīkst. Cik vien varam, mēs nākam pretī, bet tai brīdī, kad tas pārkāpj saprāta robežas, tad mēs, protams, atsakām. Pagaidām gan nav bijušas nekādas lielas problēmas.

Kur dzīvo izlases?
Latvijas komanda dzīvo Mežaparkā. Ar izlases vadību mums ir ļoti laba vienošanās, ļoti draudzīgas attiecības, un mēs viņiem nepiespiežam būt tajās pašās viesnīcās, kur pārējās komandas. Cik nu mums organizatoru pilnvaras ļauj, mēs cenšamies savējiem palīdzēt, lai būtu ērtāk, lai būtu labāki treniņu laiki, labāki apstākļi. Viņi dzīvo Mežaparkā, prom no citiem, no stresa, tādā savā pasaulītē. Mums pilnvaras to ļauj viņiem atļaut. Citas komandas dzīvo viesnīcās "Alberts" un "Europa City".

Cik žurnālisti akreditējušies čempionātam?
Dienu pirms čempionāta pavisam kopā bija akreditējušies 50 žurnālisti. Pamatā tie ir Latvijas, Lietuvas, Spānijas un Itālijas žurnālisti – no šīm ir visvairāk pārstāvju. Ļoti, ļoti, ļoti daudz šogad uz čempionātu brauc NBA skautu. Pieteikušās ir vairāk nekā desmit komandas, plus arī no Eiropas komandām – "Barcelona", "Maccabi" un citas nopietnas komandas. Cik es zinu, no šī gada turnīra dalībniekiem, ir vairāki, kas plāno nākamgad iet uz draftu. Četri spēlētāji ir jau nodraftēti un nespēlēs, jo gatavojas Amerikā. Zinu, ka uz nākamā gada draftu pieteiksies šī gada labākais spēlētājs 1989. gadā dzimušajiem no Gruzijas – Džordži Šermadini (216 cm, centrs – A.S.). Informācija liecina, ka viņš basketbolu trenējas trīs gadus. Protams, nevar jau zināt, cik tā informācija ir patiesa... Lai nu kā šobrīd savā vecumā ir labākais Eiropā.

Kā ar biļešu stratēģiju?
Nezinām, vai tā ir laba vai slikta, to rādīs laiks. Arēnā biļetes maksā piecus latus, Olimpiskajā Centrā – trīs. Biļete ir derīga uz visām dienas spēlēm. Ar biļeti var iziet ārā un tikt atpakaļ hallē. Ja ir vēlme, var atnākt noskatīties pirmo spēli un pēc tam pēdējo. Neesi ieslodzīts arēnā, vari plānot savu laiku. Ņemot vērā, ka U-20 ir augsta līmeņa spēles, daļu biļešu ir rezervētas jaunatnes basketbola līgas spēlētājiem, lai viņi nāk, skatās un mācās. Viena lieta ir pārdot pēc iespējas vairāk biļešu, taču ir arī sociālā puse, kas ir būtiska – veicināt basketbola attīstību Latvijā, kas man kā organizatoram ir svarīgi.

Kā ar izklaidi skatītājiem pašu spēļu laikā, teiksim, karsējmeitenes? FIBA turnīriem tas laikam nav sevišķi raksturīgi...
Karsējmeitenes ir un būs uz visām Latvijas spēlēm. No FIBA puses dažādi pasākumi spēles starplaikos nav īpaši akceptēti. Karsējas ir ok, citas izklaides... nesaku, ka nebūs, bet mums vēl ir diskusija par šo jautājumu ar FIBA. Ja izdosies uzvarēt šo diskusiju, iespējams, kādi pārsteigumi būs. Ja būs, tad būs. Ja nē, tad nē. Pēc fināla uzreiz 15 minūšu laikā tiks noorganizēta apbalvošanas ceremonija. Ceremonijas parasti ir ļoti īsas un kompaktas un, tā kā fināls beigsies tikai neilgi pirms 23, tad noslēguma ceremonijā nebūs nekas mega liels. Ja Latvija uzvarēs čempionātā, ticiet man - būs noslēgums! Ja tā notiks, tad kā organizators, varu likt roku uz sirds un teikt – svētki būs!