Dairis Bertāns: "Reāla iespēja, ka savu pēdējo spēli valstsvienībā jau esmu aizvadījis"

Līdz ar jauno izlašu kalendāru Bertāns divarpus gadu laikā ir aizvadījis tikai trīs spēles Latvijas izlasē. Tā kā "Khimki" ir pret Bertāna spēlēšanu Latvijas izlasē klubu sezonas laikā, Bertāns neizslēdz varbūtību, ka sliktākajā gadījumā savu pēdējo maču valstsvienībā viņš jau ir piedzīvojis – tā bija sāpīgā uzvara Melnkalnē ar nepietiekamu punktu pārsvaru, kas arī pašam Bertānam izvērtās par neveiksmīgu vakaru (0/8 no tālienes, 0/9 no spēles, +/- rādītājs -12). "Skumji, protams, ka tā," par tikai trim spēlēm izlasē divarpus gados sacīja aizsargs. "Savos labākajos basketbolista gados un laikā, kad mūsu izlase varētu būt tik ļoti spēcīga, vienkārši nevaram tajā spēlēt. No malas ir šausmīgi grūti uz to skatīties."

"Man gan ļoti negribētos, lai tas piepildās, bet pastāv reāla iespēja, ka savu pēdējo spēli valstsvienībā jau esmu nospēlējis. Es, protams, ceru, ka tiksim uz Eiropas čempionātu, bet visādi var notikt. Ja netiekam, tas iet garām, sezonas gaitā kvalifikācijas turnīros piedalīties nevaram. Tad jau var parēķināt, kurā gadā būs nākamie finālturnīri, un jāpaskatās uz savu vecumu tajā laikā," bilda Bertāns, kurš šogad redzēja spēli pret bosniešiem un atzina, ka minimālā sagatavošanās laika dēļ, kas, pateicoties FIBA, dots komandām, spēles līmenis izskatījies ļoti bēdīgi.

Jau kopš 2015. gada starp "Khimki" un Alekseju Švedu, kurš atgriezās no NBA, liekama teju vienādības zīme. Bertāns neslēpa, ka 31 gadu vecajam krievu spēlētājam komandā ir īpašs statuss un ka pat Rimam Kurtinaitim nav izdevies ielikt viņu rāmjos: "Ja treneris dod norādes, kā spēlēt, lielākā daļa spēlētāju to arī cenšas darīt un neko neizdomā, taču ar Švedu tas nedarbojas. Situācija nav no vienkāršajām, jo treneris vienā sarunā ar mani arī atzina, ka viņš pat īsti nevar neko pateikt. Pēdējo reizi, kad to darīja, viņu atlaida – viņa pirmajā piegājienā "Khimki" komandā. Ja grib palikt strādāt, tad arī viņam jāpielāgojas. Brīžiem var redzēt, ka trenerim iekšā viss vārās un ir sakrājies tik daudz, ka emocijas draud iet pāri malām. Tad tas viss nāca ārā pret pārējiem spēlētājiem." Bertāns gan vienlaikus piebilda, ka pret Švedu kā cilvēku nav nekādu pretenziju un ka viņš uz pārējiem neskatās no augšas.

"Khimki" līdz pandēmijai bija Vienotās līgas līdere, tomēr par līgas čempioni tā netika atzīta. Bertāns sacīja, ka līmeņa atšķirība starp vadošajām un pārējām komandām ir visai lielai un ka pret otrā ešelona vienībām bijis grūti spēlēt ar maksimālu koncentrēšanos: "Ir diezgan grūti savākties uz tiem mačiem, ja pēc divām grūtām spēlēm Eirolīgā un gara pārlidojuma ierodamies Saratovā, kur sporta zālē ir astoņu grādu temperatūra un ģērbtuvē smird tā, it kā kāds pirms nedēļas tur būtu nomiris. Tāpēc izbraukuma spēles pret šādām komandām parasti sanāca diezgan līdzīgas. Jāņem arī vērā, ka tā komanda taču visu nedēļu gatavojās tieši spēlei pret mums un papildu motivācija viņiem nebija vajadzīga."

Eirolīgas sezonā Bertāns sāka septiņas no 21 spēles un vidēji gandrīz 17 minūtēs tika pie 4,6 punktiem un 1,1 rezultatīvas piespēles, bet no tālās distances uzbruka ar 42,9% precizitāti. Līgums ar "Khimki" Bertānam ir spēkā arī uz nākamo sezonu, tādēļ pandēmijas laikā var justies visai droši un lieki neuztraukties par to, kur un kad spēlēs. Arī sapnis par Nacionālo basketbola asociāciju, viņaprāt, vēl nav noslēdzies, jo pirmā pieredze esot pierādījusi, ka nav nepieciešams rādīt pārdabisku sniegumu, lai tur nokļūtu.

Izmantotie resursi:
"Sporta Avīze", Armands Sametis