Rendolfs: Latvijas un Turcijas fani sauca mani par mēslu, Ņujorkā mani solīja nosist

Entonijs Rendolfs un Kristaps Porziņģis cīnījās viens pret otru Slovēnijas un Latvijas ceturtdaļfināla mačā, kurā slovēņi saspringtā galotnē izcīnīja uzvaru. Rendolfs un Porziņģis spēles izskaņā iesaistījās asumos – Rendolfs asi nospēlēja cīņā par atlēkušo bumbu, uz ko Porziņģis agresīvi atbildēja jau pēc tiesneša svilpes, un abu komandu spēlētāji iesaistījās, lai novērstu tālākus asumus. Abi spēlētāji saņēma piezīmes, pēc kurām laukumā nevarēja atgriezties.

Rendolfs pēc šīs uzvaras drīz vien ievērojis, ka viņa telefonā vērojama liela aktivitāte, viņš stāstīja intervijā. Viņš saņēmis neskaitāmas „Twitter” vēstules ar rasistiskiem tekstiem, kuras turpinājušas pienākt arī nākamajās divās dienās. Rendolfs intervijā nevēlējās atbildēt uz jautājumu, ko šāda rasistiska reakcija liecina par basketbola sabiedrību, bet viņš plašāk izteicās par situāciju ar Porziņģi.

„Vairākas dienas un naktis pēc tā gadījumā saņēmu dažādas ziņas savā „Twitter” profilā no Latvijas faniem, Turcijas faniem, cilvēkiem Ņujorkā un no visurienes,” sacīja Rendolfs. „Viņi atstāja manā mājaslapā komentārus, saucot mani „N” vārdā. Tur bija rakstīts, ka es esmu mēsls un, ka, ja atbraukšu uz Ņujorku, tad mani nositīs. Diezgan interesanti teksti. Nevienam neatbildēju, netērēju savu enerģiju tādām lietām.”

Daži no "tvītiem", kurus Rendolfs saņēma pēc spēles pret Latviju

„Bija diezgan mulsinoši, ka cilvēki varētu izjust tik spēcīgas emocijas pret pieaugušu cilvēku, kuru viņi droši vien nekad nesatiks,” sacīja Rendolfs. „ Es to uztvēru kā motivāciju. Domāju, ka tas man palīdzēja nākamajā spēlē un tikai palielināja vēlmi izcīnīt zelta medaļas.”

Porziņģis pēc spēles izteicās, ka Rendolfs visu laiku centies pret viņu spēlēt asi un pat netīri, tiesa, pieminot, ka pie šādas aizsardzības jau ir pieradis un droši vien pats arī tādu izmantotu. Taču par spēles beigu epizodi Porziņģis pēcspēles emocijās Rendolfu neraksturoja pozitīvi, izsakoties, ka Rendolfam gribējies kaut ko pierādīt, tāpēc arī izcēlušies asumi.

„Mēs saķērāmies ar rokām, un es centos tikt vaļā,” savukārt stāstīja Rendolfs. „Pēc tam pagriezos, un viņš nāca man tieši virsū. Pirmais, ko padomāju, kas notiek? ‘Tā bija saspringta spēle. Pateicu Porziņģim, ka viņam ir problēma. Nebija nekādas jēgas tur kaut ko runāt. Galu galā, tā bija tikai basketbola spēle. Nebija tā, ka mēs laukumā būtu gandrīz izkāvušies. Cik kautiņus laukumā jūs vispār esat redzējuši, ņemot vērā, cik stingri tagad to pieskata? Tā ir laika tērēšana. Un, galu galā, Porziņģis ir lielisks spēlētājs ar milzīgu talantu. Viņš ir paveicis NBA vairākas apbrīnojamas lietas.”

Rendolfs norādīja, ka viņam izdevies ātri aizmirst nepatīkamo pieredzi līdzjutēju agresīvo vēstuļu izskatā. „Kad tiku līdz viesnīcai, viss bija kārtībā,” sacīja Rendolfs. „Varēju satikties ar ģimeni, pavakariņot un atpūsties. Eiropas čempionāts ir tā iekārtots, ka nav laika pievērst uzmanību vienai lietai pārāk ilgi. Uzreiz jāsāk domāt par nākamo spēli un nākamo pretinieku.”

FIBA noteikumi paredz, ka katrā izlasē var būt ne vairāk kā viens naturalizētais spēlētājs, taču Rendolfa gadījums ir īpašs, jo viņš bijis iesaistīts arī ASV izlasē, spēlējot „Pan American Games” 2015. gadā. „Tas nebija liels un svarīgs turnīrs, tāpēc „USA Basketball” deva man atļauju pārstāvēt Slovēniju. Beigās viss nokārtojās ļoti vienkārši. Aizrakstīju vēstuli ASV Basketbola federācijai, viņi to parakstīja, un es to pārsūtīju FIBA. Lielā mērā tas arī viss,” sacīja Rendolfs.

28 gadus vecais uzbrucējs izteicās, ka Slovēnijas izlasē vēlējies spēlēt vairāku iemeslu dēļ. Svarīga loma bijusi viņa aģentam Radem Filipovičam, kurš pārstāv arī izlases lielākās zvaigznes Luka Dončiču un Goranu Dragiču.

„Mana pirmā doma, izdzirdot piedāvājumu spēlēt Slovēnijas izlasē, gan bija „nē”,” sacīja Rendolfs. „Ja spēlē izlasē, tad vienmēr licies, ka jāspēlē tajā izlasē, kuras valstī esi dzimis. Tai jābūt valstij, kura tev ir svarīga, jāvēlas, lai spēlēšana izlasē būtu kas īpašs. Man bija tikšanās Madridē ar Slovēnijas Basketbola asociācijas ģenerālsekretāru un Goranu Dragiču. Viņi teica, ka komandā ir iztrūkums, kuru es varētu nosegt, un izlasei būtu iespējas cīnīties par medaļu. Apspriedos ar saviem komandas biedriem un piekritu, jo sapratu, ka tā ir laba iespēja attīstīties kā spēlētājam un iegūt papildu atpazīstamību.”

Rendolfs atklāja, ka viņa draugi un ģimene bijusi priecīga par šādu iespēju – spēlēt relatīvi mazā izlasē, kas pie lielākajiem panākumiem vēl nav tikusi, un iegūt iespēju spēlēt svarīgā turnīrā pret tādiem slaveniem spēlētājiem kā Porziņģis un brāļi Gazoli. Rendolfs noliedza, ka Slovēnijas puse par naturalizāciju būtu viņam maksājusi, taču nenoliedza Eiropas Savienības pilsoņa pases priekšrocības Madrides „Real” komandā un arī nākotnē.

„Pieredze Slovēnijas izlasē bija lieliska,” teica Rendolfs. „Visi mani laipni uzņēma komandā, nebija nekādu problēmu. Visi labi runāja angliski. Treneris Igors Kokoškovs bija lielisks, viens no labākajiem treneriem, kāds man vien bijis. Komandā bija lieliska atmosfēra, tāpat labas sajūtas sarūpēja mūsu uzvaras un triumfs visā turnīrā. Eiropas zelta iegūšana ir viens no manas karjeras augstākajiem punktiem.”

Izmantotie resursi:
https://theundefeated.com/features/...