Mejeris: "Vajadzīgas emocijas, spēlējot mājās, bez tām nevar iztikt"

Pirms spēles Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis norādīja, ka pret beļģiem pretinieku ātrumam un metieniem no distances pretī jāliek laba darbība aizsardzībā viens pret vienu - nedrīkst raustīties, ļaut vaļu emocijām un skriet palīgā komandas biedriem. Katram pašam jāpaveic savs darāmais. Mejeris pēc spēles atzina, ka Beļģijai nav bijis izteiktu centru, tādēļ pie aizsegiem spēlētāji bieži mainījušies un uz to dažreiz sanācis iekrist. "Beļģi mācēja izmantot mazos knifiņus, kurus pie maiņām parasti izmanto. Sākumā tas viņiem izdevās biežāk, bet otrajā puslaikā izdarījām secinājumus, koncentrējāmies un sanāca labāk. Beļģi vairāk vai mazāk parādīja to, ko no viņiem gaidījām. Varbūt vienīgi garie spēlētāji nemeta tik daudz trīspunktu metienus, kā bijām iedomājušies. Tomēr bija epizodes, kad viņi svarīgos brīžos trāpīja un tas bija sāpīgi."

Pirmajā un pēdējā ceturtdaļā kopā Latvijas izlase realizēja astoņus no 12 tālmetieniem, bet otrajā un trešajā ceturtdaļā garām grozam lidoja visi desmit trejači. "Spēles sākumā uz skatītāju ovāciju rēķina dabūjām papildus enerģiju, bet pēc tam spēle ievirzījās tādā gulsnē, ka nevarējām vairāk atrast ritmu. Varbūt nedaudz no ritma izsita maiņas. Tātad mums ir nepieciešamas emocijas, spēlējot mājās bez tām nevar iztikt."

"Īsti nezinu, kādi bija iemesli, bet vienā brīdī atkal atradām ritmu, mums spēle aizgāja, bet viņiem - nē. Varētu teikt, ka sniegums mūsu izpildījumā bija labs, taču līdz ļoti labam vēl tālu. Pirmajā puslaikā ļoti maz kas sanāca gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Ielaidām gandrīz 40 punktus - tas ir par daudz. Uz nākamo maču tas jāmaina," norāda basketbolists, kurš maču pabeidza ar pārsistu zodu pēc sadursmes ar Džonatanu Tabū.

"Pie plusiem, protams, spēlēt ir vienkāršāk, tomēr arī pēdējās divās minūtēs pieļāvām divas vai pat trīs kļūdas. Labi, vienu no tām atsitām, taču tik un tā šādas kļūdas nedrīkst būt. Nākamajos mačos, kad būs līdzīgas galotnes, mēs nedrīkstam tik muļķīgi kļūdīties."

Pats Mejeris pret Beļģiju izcēlās ar trim efektīgiem blokiem (divreiz pret Metu Lodžeski, vienreiz pret Semu van Rosomu) un ne mazāk efektīgu danku uzbrukumā, kad trieca grozā no augšas Jāņa Strēlnieka no gala auta virs stīpas uzkarināto bumbu. "Treneris uzzīmēja sadarbību. Sākumā gribējām to izspēlēt uz [Rolandu] Freimani, kurš tādā veidā izcēlās pirms diviem gadiem. Šoreiz izskatījās, ka mans sedzējs varētu uz to iekrist, tādēļ sadarbību uzzīmēja uz mani. Runājot par blokiem, tā bija palīdzība pēdējā brīdī. Ja neviena vairs nav un pretinieks brīvi iet uz grozu, tad ir jāskrien palīgā, vienalga, ko treneris saka. Ja jūtu, ka man tur jābūt, es tur iešu. Nobloķējot metienu, emocijas ir lieliskas un skatītāji palīdz tās uzkurināt vēl vairāk."

"Neteikšu, ka pirms spēles bija īpašs satraukums, taču noteikti bija patīkami izskriet laukumā un dzirdēt līdzjutējus skandējam: "Latvija! Latvija!" Satraukums bija patīkams. Pašiem gan nekādas lielās svētku sajūtas nav, mums tas ir darbs. Atmosfēru varam izbaudīt tikai tās 40 minūtes, kurās esam laukumā."

"Iepriekšējā Eiropas čempionāta mačs pret beļģiem kaut kur zemapziņā visu laiku sēdēja, taču nebija tā, ka par to bieži atcerējāmies. Tagad beļģi izskatījās citādāk, arī paši esam kļuvuši citādāki, labāki. Nekādas atriebības kāres mūsos nebija. Protams, varējām izmantot iegūtās mācības no tā zaudējuma, jo spēlētāji jau plus mīnus ir tie paši, divu gadu laikā ļoti būtiskas izmaiņas nevar notikt."

"Kad sāksim domāt par nākamo maču pret Lietuvu? Tūlīt ģērbtuvēs varbūt vēl ne, vajag nedaudz atslābināties. Treneris par lietuviešiem stāstīs rīt [šodien], bet paši par spēli noteikti sāksim domāt jau šovakar," piebilst Mejeris.