Valsts ultimāts, līzings, bruģa ražošana: kā izdzīvo Baltkrievijas čempiones

Baltkrievijas basketbolistes 2016. gada vasarā piedalījās Rio spēlēs, taču pašu mājās spēlēšanas apstākļi pasliktinājās un vadošajiem klubiem pirmo reizi jāmēģina izdzīvot bez valsts atbalsta. Šoreiz stāsts par Baltkrievijas čempionēm “Horizont”.

Vēl nesenā pagātnē valsts labākie klubi saņēma salīdzinoši dāsnas valsts dotācijas. “Horizont” līdzekļus ieguva arī no Minskas apgabala izpildkomitejas un Nacionālās olimpiskās komitejas, spēkā bija līgums ar “Belarusbank”, taču viss mainījās. Jaunais likums par valsts atbalstu, kurš ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, noteica, ka klubiem jāatpelna 50% izdevumu.

“Kā “Horizont” var sportā nopelnīt naudu?” jautā kluba direktors Dmitrijs Ļvovičs, kurš ar komandu strādā kopš tās atjaunošanas 2010. gadā. “Komercturnīru nav, infrastruktūras – arī, zāles – tāpat. Trenējamies “Vitaļur” zālē. Spēlētaju transfēri nenotiek. Jā, jaunās spēlētājas varam pārdot, taču iegūsim par viņām smieklīgas summas – vienu vai divus tūkstošus eiro. Ceram uz valsts atbalstu, taču apsolīto naudu tā arī neesam redzējuši.”

Jaunā likuma ietekmē samazinājušies visi garantētie ienākumi. “Finansējumu samazināja par veselu pakāpi. Sākumā apsolīja vienu summu. Rēķinoties ar to, sākām gatavošanos sezonai. Beigās izrādījās, ka šo naudu nesaņemsim. “Belarusbank” samazināja atbalstu divas reizes. Kas būs tālāk, nezinu. Toties mūs apvaino, ka nenopelnām ar reklāmu. Taču mums nav, ar ko ieinteresēt sponsoru. Mums nekā nav. Jā, agrāk bija niecīgi ienākumi no reklāmas, kuri sevi neattaisnoja.”

Sadzīves tehnikas ražotāja “Horizont” klātiene komandas nosaukumā ir tikai simboliska. “Jā, tā ir nodeva vēsturei. Kad Baltkrievijas basketbola federācijas bijušajam priekšsēdētājam Viktoram Kamenkovam radās vēlēšanās izveidot valstsvienības bāzes komandu, sākām apspriest nosaukumu. “Horizont” ir leģendāra komanda, kura kādreiz bija Padomju Savienības čempionāta līdere. “Horizont” rūpnīca bija atjaunotāju vidū, taču nekādu atbalstu nesniedz. No uzņēmuma ar atlaidi īrējam biroju, kas izmaksā apmēram 10 miljonus mēnesī (450 eiro – Sportacentrs.com).”

Pirms jaunā likuma pieņemšanas “Horizont” varēja atļauties labākajām spēlētājām maksāt līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru mēnesī. Tas atļāva no ārzemēm atvest valstsvienības spēlētājas. “Pie mums toreiz ieradās Tatjana Ļihtaroviča, Jūlija Ritikova, Tatjana Troina, Viktorija Haspera, Nataļja Anufrijenko.”

Tas turpinājās dažus gadus, taču 2016. gada sezonā situācija pasliktinājās. “Sākām runāt ar ārzemniecēm par algu samazināšanu. Pagājušajā sezonā pie mums spēlēja holandiete Frensisa Dondersa, kuras alga “Horizont” bija mazāka nekā bezdarbnieka pabalsts Nīderlandē. Viņa mums palīdzēja, taču noturēt viņu Minskā nebija nekādu variantu. Viņa noteikti nepiekristu spēlēt par 500 dolāriem, kurus pašlaik nopelna pārējās mūsu spēlētājas.”

Lai iegūtu naudu, klubs ķērās...pie betona bruģa ražošanas. "No līzinga kompānijas aizņēmāmies naudu, lai nopirktu dārgu aprīkojumu bruģa ražošanai. Rēķinājāmies, ka sponsoru finansējums pietiks līzinga maksājumiem. Iznāca savādāk. Samazinoties finansējumam, mums radās problēmas ar maksājumiem. Neviens kolektīvs bez administratīvā resursa naudu nesaņems. Ne hokeja, ne futbola “Dynamo”."

Pastāvošā sistēma nav labvēlīga kluba izdzīvošanai. “Viss aizķeras pie personīgajām attiecībām. Šodien 20 valsts uzņēmumi mums ir parādā par saražoto produkciju, taču klubs pie šīs naudas netiek. Uzvarēti procesi saimnieciskajā tiesā, ir rīkojumi, taču neko neredzam. Šī iemesla dēļ treneriem jādzīvo neziņā. Pēc Jaunā gada šķīrāmies ar Nikolaju Buzļakovu.”

Baltkrievijas klubi vairāk nestartē Eiropas kausos un nevar atļauties rīkot starptautiskas sacensības. “Pēc nedēļas mums jāspēlē Baltkrievijas kausa izcīņā, taču naudas nav. Kā izrādās, mums ir lētāk šīs spēles aizvadīt Viļņā, nevis Grodņā. Komandas priekšnieks atrada viesnīcu ar numuriem par 700 000 rubļu (31 eiro). Pagājušajā gadā meitenēm Grodņā vispār nācās dzīvot pionieru nometnē.”

Kad komanda vēl spēlēja Eiropas kausa izcīņā, tā centās ietaupīt visur. “Ja spēle notika Kurskā, braucām uz turieni ar autobusu. Uz Rumāniju vai Turciju lidojām, tērējām par biļetēm apmēram sešus tūkstošus dolāru. Lai ietaupītu, braucām mazākā skaitā – nevis 18, bet 15 cilvēki. Minskā apmaksājām viesu komandu uzturēšanos un ēdināšanu, tiesnešus, miliciju, ātro palīdzību. Sešas spēles mums izmaksāja apmēram 36 tūkstošus dolāru. Sporta pils īre arī bija dārga, nācās dažas spēles rīkot “Vitaļur” kompleksā. Pat samaksājot sodus, tur spēlēt sanāca lētāk.”

Eiropas kausa izcīņas vietā “Horizont” otro sezonu startē Austrumeiropas līgā (EEWBL). “Šajā turnīrā ir ļoti pieklājīgs dalībnieku sastāvs – latviešu TTT, Maskavas “Dynamo”. Iekļūt labāko astoņniekā būs ļoti grūti. Attiecībā uz finansēm, spējām krietni ietaupīt. Pirmā iemaksa ir seši tūkstoši eiro, savukārt Eiropas kausa izcīņā jāsamaksā 3,5 reizes vairāk. Papildus mums jāuztur sava sporta skola un jaunatnes komanda, kura šosezon spēlēs Baltijas līgā.”

Betona bruģa ražošana uzsākta pirms vairākiem gadiem. “Variantu naudas nopelnīšanai bija daudz. Piemēram, apsvērām iespēju nodarboties ar riepu pārstrādi, taču izvēlējāmies bruģi. Daži no kluba dibinātājiem ar to nebija mierā, taču drīzumā mūsu arods kļuva pieprasīts. Ostrovcā būvē atompilsētiņu, kuras vajadzībām nepieciešams liels daudzums celtniecības materiālu. Lēsām, ka mūsu bruģis tiks izmantots pilsētas labiekārtošanai. Tā arī notika. Valsts pasūtītāju apmierināja bruģa kvalitāte un sākām sadarbību. Pasūtījumi nodrošināti mēnešiem uz priekšu.”

Bruģa ražošana nav vienīgais kluba uzņēmējdarbības veids. "Veicam pasažieru un kravu pārvadājumus. Nopirkām autobusus, kravas mašīnas. Darām jebkuru darbu. Bērnus vedām uz dienvidiem, līdzjutējus uz olimpisko kvalifikāciju Nantē. Kravas mašīnās izvadājam bruģi. Ja nebūtu klubs, uzņēmums kļūtu ļoti veiksmīgs. Taču jāatceras, ka aprīkojums nopirkts, pateicoties klubam. Visi zina, ka cehs strādā basketbola kluba labā."

Izmantotie resursi:
Как выживает лучший баскетбольный клуб страны,...