Eirolīgas pusfināli Milānā: CSKA pret "Maccabi" un "El Clasico"

2014. gada pavasarī Itālijā nonākusi Eiropas klubu basketbola centrā – šeit tiek izcīnīti divi no trijiem Eiropas kausiem, bet itāliešu treneru vadītās komandas pieskaitāmas turnīru favorītēm. Pilnai laimei Milānai pietrūka pašmāju kluba “Olimpia Milano” dalība, taču biļetes tāpat ir izpārdotas.

Rīkotāji nav sajūsmā par finālčetrinieka komandām. Maskavas CSKA un abi Spānijas klubi, atškirībā no grieķu milžiem “Olympiacos” un “Panathinaikos, izbraukumos neved līdzi iespaidīgas fanu armijas. Tas nozīmē, ka tribīnēs pārsvars būs dzeltenā tērptajiem “Maccabi” atbalstītājiem, bet papildus ienākumi viesnīcu un restorānu īpašniekiem nebūs tik lieli, kā cerēts.

CSKA – Maccabi

Maskavas kluba budžets ir trīs reizes lielāks nekā pretiniekiem, taču laukumā Etores Mesinas un Deivida Blata komandas šķir daudz mazāka distance. Itāliešu trenerim iekļūšana finālā ir principa jautājums – divreiz pēc kārtas nesasniegt izšķirošo spēli viņam būtu izgāšanās. Milānā maskavieši nevarēja ierasties priecīgā noskaņojumā, jo VTB līgas ceturtdaļfinālā savā laukumā divreiz pēc kārtas (!) atzina Krasnodaras “Lokomotiv-Kubaņ” pārākumu.

“Maccabi” gadījumā ārējais spiediens ir daudz mazāks. Komanda savā ziņa uzlēkusi augstāk par savām iespējām, turklāt ar Milānas laukumu tai saistās svaigas un patīkamas atmiņas. Ceturtdaļfinālā Telavivas klubs no tālākas cīņas izslēdza “Olimpia Milano”, tajā skaitā guva ārkārtīgi svarīgu sērijas pirmajā spēlē viesos.

CSKA galvenā priekšrocība ir jaudīgā priekšējā līnija – divkārtējais Eirolīgas čempions Kails Hainss, divkārtējais Eirolīgas simboliskā piecnieka dalībnieks Nenads Krstičs, NCAA čempions Aleksandrs Kauns, Krievijas izlases līderi Andrejs Voroncevičs un labākā aizsardzības spēlētāja balvas ieguvējs Viktors Hrjapa. Viņiem pretī stāsies “mazulis Šaks” – masīvais centrs Sofoklis Šortsanitis.

Mazo spēlētāju frontē CSKA tādu priekšrocību nav. Pamata saspēles vadītājs Milošs Teodosičs pēdējos finālos nav spīdējis, savukārt viņa prasības var likt samazināt Ārona Džeksona spēles laiku. Ja haoss pirmā numura pozīcijā turpināsies, “Maccabi” var parādīties labas iespējas. Savstarpējos dueļos CSKA pārsvars ir minimāls 16-15.

Jāatzīmē, ka Hainss var kļūt par pirmo spēlētāju kopš Šarūna Jasikēviča, kuram pavērusies iespēja izcīnīt trīs Eirolīgas titulus pēc kārtas. Divos pirmajos piegājienos viņš to paveica “Olympiacos” sastāvā, savukārt CSKA krāsas finālos aizstāvēs pirmo reizi.

Real Madrid – FC Barcelona

“El Clasico” papildus komentārus neprasa – principiāla cīņa par uzvaru ir garantēta. Eirolīgas un Spānijas sezonās labāk veicies Pablo Laso trenētajiem “Los Blancos”, taču pēdējā savstarpējā spēlē ACB līgā virsroku guva katalāņi.

Abās komandās spēlē deviņi (!) vīri ar pieredzi Spānijas valstsvienībā. Komandu kapteiņi – Felipe Reijess un Huans Karloss Navarro – bija komandas biedri 2006. gada Pasaules čempionātā Japānā, kur spāņi pirmo reizi izcīnīja Džeimsa Neismita kausu. Turpinājumā sekoja divi Eiropas čempionu tituli pēc kārtas (Katovice 2009, Kauņa 2011), divas sudraba medaļas Olimpiskajās spēlēs (Pekina 2008, Londona 2012) un vēl trīs medaļas iepriekšējos Eiropas čempionātos.

Spāņu zvaigžņu plejādē priekšroka ir Madridei, kuru pārstāv Eirolīgas regulārās sezonas MVP, saspēles vadītājs Serhio Rodrigess un, iespējams, Eiropas nīstākais uzbrucējs Rūdijs Fernandess. Sarakstu papildina divkārtējais Eirolīgas uzlecošās zvaigznes balvas īpašnieks Nikola Mirotičs un titulētais Serhio Jujs.

Barselona var atbildēt ar saspēles vadītāju Viktoru Sadu un Eirolīgas visu laiku rezultatīvāko spēlētāju Navarro. Pārsvars tai ir pamatcentra pozīcijā, kur atrodas horvātu tornis Ante Tomičs. Katalāņu rīcībā ir arī spēcīga jauno spēlētāju plejāde, tomēr duelī favorītu loma tiek atvēlēta Madrides basketbolistiem.

Pirms gada “Real Madrid” pusfinālā pārspēja “FC Barcelona” ar 74:67, nodrošinot piecpadsmito ceļazīmi uz Eirolīgas finālu. Tieši "Real" ir titulētākais klubs Eirolīgas vēsturē, ar astoņiem tituliem (1964, 1965, 1967, 1968, 1974, 1978, 1980, 1995) apsteidzot CSKA un Atēnu "Panathinaikos", kuru rēķinos ir pa sešām trofejām. Apspēlējot katalāņus, Madride izvirzījas pirmajā vietā arī finālu skaita ziņā, uz otro vietu nobīdot “Maccabi Tel Aviv” (14 fināli).