"Sacelta vētra ūdensglāzē." "VEF Rīga" fanu klubs komentē Gulbja pārmetumus

Rīdzinieki mājās ar 53:69 piekāpās Atēnu AEK. Spēles izskaņā fani aktīvāk mudināja spēlēt "VEF Rīga" šīs starpsezonas jaunieguvumu Kristapu Ķilpu. Šāds komentārs pie sirds negāja rīdziniegu galvenajam stratēģim.

"Tas no fana puses bija ļoti neprofesionāli. Vispār uzskatu, ka, ja pēc pirmās spēles noraksti savu spēlētāju, kuram uzticies, tas, atvainojos, ir ļoti zems līmenis. Mani personīgi tas ļoti aizskāra, jo visi šeit esošie spēlētāji ir pelnījuši šeit būt. Ja kāds, vienalga kurš – žurnālists, līdzjutējs, aizskars manus spēlētājus, tad es vienmēr būšu par viņiem," preses konferencē teica Gulbis.

"VEF Rīga" fanu kluba pārstāvji sazinājās ar Sportacentrs.com un piedāvāja savu viedokli par notikušo. Turpinājumā "VEF kluba" komentārs:

Mēs pilnībā noraidām jebkādus pārmetumus mūsu fanu kluba virzienā no komandas galvena trenera puses par, it kā, cieņu aizskarošiem komentāriem spēlētāju virzienā.

Ir sacelta vētra ūdensglāzē par fanu repliku Kristapa Ķilpa virzienā, kas skanēja šādi: “Ķilp, te nav Liepāja, te ir jāspēlē! Saņemies!” Šajā brīdī klusajā un drūmajā arēnā treneris Gulbis fanam atbildēja ar repliku: “Ko tu dari b**ģ?”. Tad nu paskatīsimies mazliet plašāk uz to visu.

Mēs vēlamies vērst visa Latvijas sporta un fanu uzmanību uz domāšanas maiņu par to, kas ir un ko nozīmē fanu kustība un fanu kultūra, kā to saprot daudz kur pasaulē un kā to saprotam arī mēs.

Profesionāliem sportistiem, treneriem, funkcionāriem un sabiedrībai beidzot jāsaprot, ka fans nav cilvēks, no kura tiek saņemta tikai un vienīgi bezierunu mīlestība jebkādos apstākļos. Uzvaras vai zaudējumi ir sporta sastāvdaļa. Tāpat kā fani, bez kuriem sportista profesija nebūtu iespējama.

Mēs pēc savas ideoloģiskās būtības esam tie, kas nodrošina sportistu dzīves un iespēju darīt to, kas viņiem patīk. Tieši tāpēc mums ir visas tiesības un pat pienākums ne tikai akli bļaut “Malači, malači!”, bet arī tiesības komandas virzienā skaļi izteikt neapmierinātību, komentārus un replikas par neapmierinošu sniegumu, lai komanda neiedzīvotos siltumnīcas apstākļos, kur nav nekāda spiediena ne no medijiem, ne līdzjutējiem.

Ja treneris Gulbis aiziet uz restorānu un saņem garneļu salātus bez garnelēm, tad, visticamāk, viņš būs neapmierināts. Stipri šaubos, ka šefpavārs bļaus viņa virzienā “A ko tu dari? Kas tev nepatīk?” Nē. Šefpavārs visticamāk atvainosies par slikto pieredzi un piedāvās vēl desertu bez maksas. Tā tam vajadzētu jābūt arī sportā, bet vakar tā nebija.

Treneris runā par profesionālismu, bet mēs neesam profesionāļi. Mēs esam parasti cilveki, kas maksā naudu, lai uz jums skatītos. Mēs veltām savu laiku un enerģiju. Ja profesionālus sportistus un trenerus var aizskart šādas nevainīgas frāzes no pāris faniem, kuri tā jau ir kā izmirstoša suga vietējā klubu basketbolā, tad jautājums, vai ir īstā vieta un profesija?

Latvijas sporta problēma ir tā, ka mūsu sportisti ir pieradināti pie beznosacījumu mīlestības. Nav nekāda spiediena. Un bez spiediena nav nekādas izaugsmes. Varbūt ir vērts reiz aizbraukt un izbaudīt kas ir fanu spiediens kādā Balkānu valstī. Varbūt, tad “Ķilp, te nav Liepāja!” vairs neizklausīsies tik dramatiski aizskaroši.

Ar treneri Gulbi situācija ir izrunāta un atrisināta, bet uzskatām, ka arī publiski esam pelnījuši izteikt savas puses viedokli. Kā arī joprojām gaidām Kristapa Ķilpa atvainošonos VEF Rīga faniem, par vidējā pirksta parādīšanu spēlējot vēl BK Ventspils krāsās.