Kas sagaida Ventspili?

Sestdien basketbola klubs "Ventspils" paziņoja to, kas bija sagaidāms - galvenā trenera maiņu. Šāda darbība pēdējā laikā kļuvusi par regulāru parādību Ventspils krastos, tāpēc pēdējie rezultāti nelika šaubīties par briestošajām pārmaiņām. Punktu visam pielika bezcerīgs zaudējums ceturtdienas vakarā Rīgā saviem principiālākajiem šīs sezonas pretiniekiem VEF basketbolistiem. Ar trenera atlaišanu "Ventspils" atzīst, ka kļūdījušies ar šī trenera izvēli, bet vai abu pušu nesaderība nebija redzama laikā jau kad tika izvēlēts Aļgirds Brazis?

18. jūnija vakarā, kad tika paziņots par jauno treneri, "Ventspils" valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis norādīja: "Alģirds Brazis vairākus gadus savā karjerā ir bijis galvenā trenera amatā, līdz ar to viņam ir liela pieredze un zināšanas komandas vadīšanā. Savulaik arī pats spēlējis saspēles vadītāja pozīcijā, turklāt savā trenera karjerā strādājis arī ar jauniešiem. Viņš tiek raksturots kā ļoti stingrs un prasīgs treneris. Leišu basketbola skola ir ar augstu kvalitātes zīmi, kurā ir izauguši daudz labu spēlētāju un treneru, ceram, ka jaunas un patīkamas vēsmas tas ienesīs arī mūsu klubā.”

Iespējams, ņemot Brazi, ventspilnieki cerēja uz Lietuvas basketbola kvalitātes zīmi, bet kā izrādījies, šajā konkrētajā gadījumā tā tomēr nav spējusi bijusi pietiekamajā līmenī. Jau pirms sezonas sākuma bija bažas par Brazi, jo pēdējās darba vietās viņam bijušas grūtības izvilkt līdz sezonas beigām kur nu vēl nostrādāt divas sezonas kā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums ar "Ventspili". Nepārliecinoša darbība, neveiksmes atbildīgās spēlēs un Brazis brauc uz mājām Lietuvā priekšlaicīgi arī šosezon. Tomēr tā ir tikai viena puse.

Šoreiz, šķiet, galvenā vaina nav meklējama trenerī. Vai vispār Brazis ir vainīgs, ka viņam piedāvāja darbu laba līmeņa klubā? Drīzāk svarīgāk Ventspilī būtu tikt skaidrībā kas notiek ar lēmumu pieņemšanu jeb precīzāk kurš to veic un cik veiksmīgi. Ar trenera meklējumiem pēdējā laikā nav veicies, jo kopš 2007. gada vasaras Ventspilī pabijuši vairāki treneri, kas regulāri tikuši mainīti - Gašpers Okorns, Agris Galvanovskis, Silvano Poropats, kam sekojis Aļģirds Brazis. Ja runājam par lēmumiem, tad šosezon tie neveiksmīgi bijuši arī attiecībā uz spēlētājiem. Atlaisti divi viesspēlētāji (Čets Meisons un Vladimirs Štimacs), kuri tika ņemti ar domu par visu sezonu. Skaidrs, ka šāda sastāva tīrīšana nav no tām lētākajiem, jo spēlētājs ar garantētu līgumu tik viegli neatteiksies no naudas, kas viņam pienākas. Tāpēc arī Meisons no pieteikuma pazuda tikai vairākas nedēļas pēc tam, kad viņš tika atskaitīts no sastāva, jo nebija pilnīgi oficiāli pārtraukts līgums. Šie ārzemnieki nebija no tiem lētākajiem (esot bijuši tādā vērtībā mēnesī, kas jāraksta ar pieciem cipariem), tāpēc var tikai nojaust cik daudz tas izmaksājis. Runājot par sastāva veidošanu, tad nesaprotama bija arī dažu spēlētāju izvēle, kuru labākās īpašības pārklājas (piemēram, trīspunktu speciālisti Rašads Andersons un Ingus Bankevics), kamēr tajā pašā laikā pieejams ilgu laiku bija daudzpusīgais Armands Šķēle. Tie gan nav vienīgie neizprotamie lēmumi, jo neskaidra bijusi arī liegšana Jānim Strēlniekam un Dairim Bertānam atrādīt savu meistarību plašākos ūdeņos.

Visi šie neizprotamie lēmumi izpaužas arī rezultātos, jo rezultāti nav tik spoži kā laikā, kad "Ventspils" bija stabila ULEB kausa vērtība. Toreiz bija saprotamāks, kas pieņem lēmumus. Sastāvu veidoja ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics sadarbībā ar toreizējo galveno treneri Kārli Muižnieku, kas bija itin efektīva. Grūti pateikt, vai tagadējajam ģenerālmenedžerim ir tāda rīcības brīvība kā Ralfam Pleinicam, kas arī, iespējams, apgrūtina darbu. Vajadzētu būt tā, ka basketbola jautājumos noteicēji ir tie, kas šajā jomā ir zinoši, bet "Ventspils" gadījumā par to ir šaubas. Joprojām grūti saprast kurš īsti izvēlējās sastāvu. Brazis atklājis, ka viņam nav bijis galavārds spēlētāju izvēlē. Savukārt kluba prezidents Aivars Lembergs atzinis, ka lietuviešu trenerim to vajadzēja darīt, bet kādi konkrēti darbi nav sagaidīti. Tāpēc jānovēl Ventspilī tikt skaidrībā ar to, kurš ko veic un ir par ko atbildīgs.

Vai lēmums atlaist Brazi attaisnosies, to noteiks rezultāti atlikušajā sezonas daļā. Tomēr liela nozīme būs arī viņa aizvietotājam. Likās, ka labs pēctecis varētu būt Ainars Bagatskis, kurš Ventspilī varētu ne tikai gādāt par rezultātu sasniegšanu, bet sākt laicīgi darbu ar izlases kandidātiem, tādējādi vēl vairāk palīdzot Latvijas basketbolam. Pagaidām gan izskatās, ka tas nenotiks un Ventspilī būs cits treneris. No Latvijas treneriem spilgtu variantu grūti atrast, tāpēc visticamāk būs kāds ārzemnieks. Latvijas gadījumā droši vien piemērotākais varētu būtu stratēģis no tuvākajām valstīm un uzreiz nāk prātā Lietuva. Augsta kvalitātes zīme savienojumā ar līdzīgu mentalitāti un iespējamajām zināšanām par Latvijas basketbolu, kas paātrinātu adaptāciju. Lietuvā pieejami ir vairāki labi treneri, bet iepriekš minētajām prasībām ļoti labi atbilstu viens - Ramūns Butauts.

Panākumi kā trenerim augstākajā līmenī (Latvijas čempions treknajos gados, Eiropas čempionāta bronza, ceturtā vieta Olimpiskajās spēlēs), tā arī jauniešu līmenī (ar Lietuvas jauniešu izlasēm pasaules U-21 čempions, sudrabs pasaules U-19 čempionātā, kā arī bronza Eiropas U-20 līmenī). Tāpat Butautam ir ļoti labas zināšanas par Latvijas basketbolu, kas aizgūtas trīs gados ar Rīgas ASK, un zināms, ka ventspilniekiem patīk pārbaudītas vērtības (šīs sezonas piemērs - Vejinmi Efedžuku nolīgšana). Protams, tas ir tikai viens no variantiem un varbūt ventspilnieki skatās pavisam citā virzienā, bet varbūt piepildīsies arī šī spekulācija.

Topošais lēmums būs svarīgs, tāpēc jānovēl atrast piemērotu kandidātu, kas spētu vest komandu pretī augstvērtīgiem rezultātiem vietējā līmenī un arī Eiropā. Runājot par Eiropu, labus rezultātus gribētos sagaidīt jau pavisam drīz, jo "Ventspilij" ir labas iespējas mēģināt atkārtot ko līdzīgu 2008. gada "Barona" sasniegumam FIBA kausā. Kāpēc gan ne?