Facebook
GoogleKurtinaitis: "Trenēt izlasi un klubu vienlaikus ir kā nodarboties ar seksu, vadot automašīnu"
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
"Maijā apsēdāmies ar kluba padomi un truli skaitījām, cik mums ir naudas un kam tā pietiks. Tobrīd šķita, ka klāsies ļoti smagi. Tagad situācija vairs nav kritiska, jo esam atraduši pienācīgus aizstājējus aizgājušo spēlētāju vietā, lai gan budžets samazinājies divas reizes," intervijā Krievijas vietnei Sportbox.ru stāsta Maskavas apgabala basketbola kluba "Khimki" galvenais treneris Rims Kurtinaitis.
Olimpiskais čempions uz Maskavu pārcēlās 2011. gada februārī, pie Himku stūres nomainot pazīstamo itāliešu treneri Serdžo Skariolo. Pirmajā pavasarī “Khimki” uzvarēja VTB līgā, 2012. gada sezonā triumfēja Eiropas kausa izcīņā, bet pērn palika soļa attālumā no iekļūšanas Eirolīgas “play-off”. Iespējams, komanda būtu tikusi augstāk, taču 2013. gada sākumā klubs iekūlās finanšu problēmās.
“Esmu apmierināts ar komandas komplektāciju. Izdevies saglabāt kodolu, kuram pievienojušies labi jaunpienācēji. Esmu pārliecināts, ka komanda ir spējīga sisties Eirolīgā un cīnīties par uzvaru VTB līgā. Neesam izlēmuši, vai piedalīties Krievijas kausa izcīņā. Paskatīsimies, kāda slodze būs Eirolīgā. Tas būs politisks lēmums. Galvenais, kas mani uztrauc, ir gatavošanās Eirolīgas kvalifikācijai, kura sāksies dažas dienas pēc Eiropas čempionāta beigām. Mērķi iekļūt Eirolīgā neviens nav atcēlis.”
Kurtinaitis atzīst, ka starpsezonā “Khimki” varēja ciest smagāk. “Bija doma nokāpt lejā, lai dažu gadu laikā pakāptos augstāk. Manuprāt, Himkiem nav kur atkāpties. Eiropā zina, ka “Khimki” ir elites klubs, nerunājot par tā statusu Krievijā. Mums jāsaglabā zīmols. Atgriezties iepriekšējā līmenī būtu ļoti grūti. Mana alga nav kļuvusi mazāka. Vienlaikus man nav tiesību kļūdīties.”
Lietuviešu treneris izteicies par Krievijas basketbolā notiekošo, izmantojot tēlainus salīdzinājumus. “Man nepatika, kā federācijas (pagaidu vadītāji) rīkojās ar bijušo izlases galveno treneri Foti Kacikari. Tas nav pieklājīgi. Ne tāpēc, ka esmu ārzemnieks un atbalstu leģionāru. Nekādā gadījumā. Saprotu Jevgeņija Pašutina atteikumu uzņemties valstsvienības trenera pienākumus. Arī man agrāk nācās izvēlēties starp izlasi un klubu. Vienlaikus gatavoties Eiropas čempionātam un Eirolīgai ir tas pats, kā reizē nodarboties ar seksu un vadīt automašīnu. Nesanāks ne viens, ne otrs.”
Kurtinaitis negatīvi vērtē atsevišķu Krievijas basketbolistu atteikumus pārstāvēt valstsvienību. “Savā laikā vienmēr ar prieku spēlēju Lietuvas izlasē. 1992. gadā basketbolisti paši apmaksāja treniņnometni un meklēja sponsorus, lai sacenstos starptautiskos turnīros. Federācijas tajā laikā nebija. Vēl vairāk, kā kluba trenerim man būtu labāk, ja mani spēlētāji nebrauktu uz izlasi, lai labāk sagatavotos sezonai. Taču pats tā nerīkotos, lai gan katram mēdz būt objektīvi iemesli. Piemēram, saprastu Fridzonu, kurš vairākus gadus nav pametis “karstos punktus”. Te viņam atsit roku, te galvu. Ar piespiešanos var saprast Andreju Kiriļenko. Lūk, Timofeju Mozgovu nesaprotu. Cilvēkiem uz izlasi jāskrien nevis naudas, bet dzimtenes dēļ.”
[+] [-]
+9 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
p.s. Bagijs ir tipisks latvietis, prot visu un vienlaikus
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Turklāt dažiem tas sanāk pat ļoti labi