VEF pretiniece "Dijon": 1,8 miljoni algās, pieredzējis sastāvs, izteikts mājas faktors

Stabila Francijas klubu basketbola vērtība

Kādreizējās Burgundijas hercogistes galvaspilsētā Dižonā sporta klubs tika izveidots jau 19. gadsimta noslēgumā, nosaucot to par godu Francijas pusaugu varonei Žannai d’Arkai. Tas notika laikā, kad basketbola kā tāda vēl nemaz nebija. Tikai pēc Pirmā pasaules kara, kad Džeimsa Neismita izgudrotā bumbas spēle bija atceļojusi pāri okeānam un sasniegusi arī Francijas piekrasti, klubā tika izveidota arī basketbola sekcija.

Cauri laikiem klubs pārdzīvojis dažādas stadijas, bijis uz izjukšanas robežas, palicis bez virknes sporta veidu, taču basketbols un handbols allaž izdzīvojis. Kluba vēstures lappusēs pretī basketbola sasniegumiem nav ierakstu zelta burtiem, taču šodien “JDA Dijon” ir stabila Francijas klubu basketbola vērtība, kas pēdējo desmit gadu laikā kopš atgriešanās valsts čempionāta augstākajā līgā lēniem soļiem devies ne tikai uz priekšu, bet arī augšu. Spožākais ieraksts ir aizspēlēšanās līdz Čempionu līgas pusfinālam pirms diviem gadiem, noslēdzot sezonu ar bronzas godalgām šajā turnīrā.

JDA Dijon pēdējās 10 sezonas

Sasniegumi pāri budžeta iespējām

Pēdējās divas sezonas pēc kārtas Dižona var lepoties ar Francijas līgas sudrabu. Ja 2020. gadā to izbaudīt līdz galam patraucēja Covid-19, kā rezultātā nenotika izslēgšanas turnīrs, tad pērn šis ceļojums bija pilnasinīgs. 27 uzvaras 34 mačos bija tikpat, cik iespēja Eirolīgā spēlējošā ASVEL, turklāt savstarpējos mačos labāk sekmējās tieši “Dijon” vienībai, kas līdz ar to garantēja uzvaru regulārajā sezonā. Pusfinālā visai droši sanāca apspēlēt Eirokausa uzvarētāju un Eirolīgas ceļazīmes ieguvušo “Monaco” (79:68), bet finālmačā tika atzīts ASVEL pārākums (74:87). Jau pirms izslēgšanas turnīra kļuva zināms, ka galvenais treneris Lorāns Leņams darbu klubā pēc sezonas neturpinās.

Šī franču speciālista vadībā sešu gadu laikā “Dijon”, kas nekad nav izcēlies ar milzīgu budžetu, no knapas “play-off” pretendentes kļuvusi par stabilu medaļu pretendenti vietējā līgā, kā arī apliecinājusi piederību Čempionu līgas līmenim. 2019./20. gada sezonā, kad “Dijon” pirmoreiz izcīnīja Francijas sudrabu un tika pie Čempionu līgas bronzas, kluba rīcībā bija vien 12. lielākais budžets līgā - 4,9 miljoni eiro (algās - 1,6 miljoni). Pagājušajā sezonā, kad sudrabs tika izcīnīts atkārtoti, līdzekļu bija mazāk (4,5 miljoni kopā, nepilni 1,6 miljoni algās - joprojām 12. budžets līgā). Aktuālajā sezonā klubs rēķinās ar 5,1 miljonu (algās 1,8 miljoni), kas ir desmitais budžets Francijā.

Finansējumu pārvērst rezultātā uzticēts bosniešu speciālistam Nenadam Markovičam, kura apstiprināšana notika vēl pirms Leņams bija pabeidzis savu darbu pērnā gada jūnijā. Markovičs, kurš pāris gadus pēc spēlētāja karjeras paspēja dažus mēnešus pabūt Sarajevas vicemēra krēslā, pēdējos septiņus gadus bija pavadījis darbā dažādos Turcijas basketbola klubos, bet vasarā pieņēma stabilitāti, ko varēja garantēt darbs Francijā.

Markovičs trenera karjeras laikā ticis pie Grieķijas bronzas (vadot “Panionios”), spēlējis 2015. gada FIBA Izaicinājuma kausa finālā (“Trabzonspor”) un spēlējis 2017. gada Čempionu līgas ceturtdaļfinālā (“Pinar Karsiyaka”). Markovičs labi zina FIBA organizēto turnīru, jo tajā gadu gaitā spēlējis ar vairākām komandām. Arī Francijas basketbols Markovičam nav svešs, lai gan kā treneris šai valstī līdz šai sezonai nebija strādājis. Markovičs spēlētāja karjeras laikā vairākus gadus pavadīja “Limoges” rindās, reiz pat uzvarot Zvaigžņu spēles trīspunktnieku konkursā. Turklāt Markovičam labos draugos ir Latvijas basketbola nedraugs Zvezdans Mitrovičs, kurš ar Melnkalnes izlasi aizlika kāju priekšā latviešiem pie pavērtajām 2019. gada Pasaules kausa durvīm, bet pēdējos sešus gadus pavadījis, vadot Francijas bagātākās komandas “Monaco” un ASVEL.

Francijas Pro A līgas klubu budžeti 2021/2022

Viens jau spēlējis pret VEF, cits pret “Ventspili”, vēl cits - kopā ar Dairi

Dižonas klubam raksturīgi vākt pieredzējušu spēlētāju sastāvu. Ja VEF nekautrējas sevi piedāvāt kā tramplīnu uz nākamo līmeni, tad “Dijon” paļaujas uz sevi Eiropā jau apliecinājušiem spēlētājiem, no kuriem ir skaidri sagaidāms pienesums. Šosezon sastāvā palikuši septiņi spēlētāji no iepriekšējās sezonas, viņu vidū arī divi ārzemnieki. 167 centimetrus garais Deivids Holstons ir viens no augumā mazākajiem profesionālajiem basketbolistiem, taču auguma centimetru trūkums nav traucējis izveidot solīdu karjeru.

Tās pēdējos septiņus gadus pavadījis Dižonā, un 2019. gadā tika nosaukts par Francijas čempionāta sezonas MVP. Taču tieši šosezon, 35 gadu vecumā, Holstons aizvada statistiski visjaudīgāko sezonu, Francijas līgā vidēji gūstot 16,4 punktus un atdodot 6,8 rezultatīvas piespēles. Arī Čempionu līgā Holstons ir rezultatīvākais komandas spēlētājs (13,2) un labākais piespēļu atdevējs (4,8). Čeiss Saimons 2013. gada 9. martā iemeta astoņus punktus “Ventspils” grozā, taču pieredzēja to, kā kurzemnieki apspēlē viņa pārstāvēto “Šiauliai” vienību un vēlāk kļūst par Baltijas līgas čempioniem. Nepilnus deviņus gadus vēlāk 198 centimetrus garais vieglais uzbrucējs jau otro sezonu pēc kārtas pārstāv “Dijon” krāsas, tomēr, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, šajā viņa devums komandai bijis ievērojami mazāks.

Starpsezonā klubā pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezās amerikāņu centrs Gevins Veirs, kurš ir vērā ņemams spēks soda laukumā (12,2 punkti, 6,0 atlēkušās bumbas). Atlētiskais uzbrucējs Rašārds Kellijs pret VEF savā karjerā jau spēlējis, jo 2018./2019. gada sezonā kopā ar pašreizējo VEF kluba padomes priekšsēdētāju Jāni Blūmu pārstāvot Permas “Parma”. Tosezon Kellijs rīdzinieku grozā divos mačos sameta 24 punktus un izcīnīja 20 bumbas. No tās sezonas VEF sastāva ierindā palicis vien Artis Ate, kā arī treneru štābs. Uzvaras tolaik tika dalītas uz pusēm. Šosezon Čempionu līgā Kellijs vidēji pienesis 11,8 punktus un 7,3 bumbas pie groziem. Labi cīnās par uzbrukuma bumbām, bet vājākais elements viņa uzbrukuma arsenālā ir metiens no distances. Kellijs labi zina treneri Markoviču, pie kura spēlēja “Trabzonspor” rindās Turcijā.

Četros dažādos kontinentos karjerā spēlējušais Seks Henrī, neraugoties uz pieklājīgo stāžu, vidēji mačā pavadīja laukumā visvairāk minūšu, taču novembra izlašu pārtraukumā klubs pateicās un atteicās no 34 gadus vecā aizsarga. Vietā tika piesaistīts trinidadiešu aizsargs Kadīns Keringtons, kurš sezonu sāka plecu pie pleca ar Dairi Bertānu “Sevilla” rindās Spānijā. Četros mačos Francijas līgā viņam vidēji 18,5 punkti, bet Čempionu līgā paspēts nospēlēt divos mačos, izceļoties ar desmit punktiem un 3,5 piespēlēm.

Seši amerikāņi nav vienīgie ārzemnieki “Dijon” rindās. Jau vasarā klubs parakstīja līgumu ar Vācijas izlases aizsargu Džošiko Saibu, taču ceļgala savainojums viņam joprojām liedzis debitēt “Dijon” kreklā. Viņa vietā tika uzsākta īstermiņa sadarbība ar horvātu aizsargu Toni Katiču, taču decembra sākumā, sagaidot maz optimistiskas ziņas par Saibu atveseļošanās gaitu, klubs pagarināja līgumu ar trīskārtējo Horvātijas čempionu līdz sezonas beigām. Savukārt vietējā talanta produkcija “Dijon” komandai nav dāvājusi lielu devumu. 30 gadus vecais centrs Abdulajs Lūms aizvada savu produktīvāko sezonu daudzu gadu garumā, Čempionu līgā vidēji papildinot Dižonas kontu ar 7,7 punktiem. 1. janvārī ne vien jauna kalendārā gada iestāšanos, bet arī savu 34. dzimšanas dienu nosvinējušais centrs Žaks Alings izcēlies ar 5,3 punktiem un 4,3 bumbām.

JDA Dijon 2022

* - savainots.

Izteikta mājas komanda

Par to, ka apetīte aug ēdot, nevienam sporta klišeju literatūras patērētājam nav jāatgādina, un šis ir kārtējais tāds gadījums. Lai arī “Dijon” ir desmitais algu budžets Francijā, pēc diviem sudrabiem mērķēt uz ko zemāku šajā sezonā nebūtu pareizi. Tomēr sekmes Markoviča vadībā ir stipri mainīgas. Septiņas uzvaras 14 mačos šobrīd neļauj atrasties Francijas līgas “play-off” zonā, tiesa, tikpat uzvaru ir arī septītajā un astotajā vietā esošajām ASVEL un “Gravelines”, bet vietu zemāk esošajai “Nanterre” ir par diviem panākumiem mazāk. Arī Čempionu līgā emocijas mētājušās no viena grāvja otrā - no drošām uzvarām līdz bezierunu sakāvēm. Un, kā tas raksturīgs rietumeiropas un dienvideiropas komandām, un vēl jo izteiktāk Francijai - nozīmīgs ir mājas spēļu faktors.

Ņemot vērā abus turnīrus, pirmajās 12 sezonas spēlēs visas (6) “Dijon” uzvaras izcīnītas mājās, bet visi (6) zaudējumi piedzīvoti izbraukumos. Kopumā 11 spēlēs mājās šosezon izcīnītas desmit uzvaras, tostarp pret spēcīgo Malagas “Unicaja”. Deviņās no desmit izbraukumu spēlēm piedzīvoti zaudējumi, vienīgo panākumu izcīnot pret Buržas vienību, ko vada bijušais “Dijon” ilggadējais treneris Leņams. Čempionu līgā viesos tika zaudēts grieķu “Lavrio” (63:65), ko pēc tam mājās izdevās apspēlēt ar +24. Viesos bez ierunām tika zaudēts Malagai (-29), bet divas nedēļas vēlāk mājās to pašu “Unicaja” komandu izdevās uzveikt ar 78:68. Pēdējā mačā pirms Jaungada “Dijon” izbraukumā piekāpās priekšpēdējā vietā Francijā esošajai “Cholet” (76:85). Arī spēļu kalendārs diktējis to, kāda bijusi bilance - jau pa divām reizēm šajā sezonā nācies aizvadīt pa trim mājas un trim izbraukumu spēļu sērijām.

Mājas priekšrocības turpmāk būs nedaudz ierobežotas, jo pāris dienu pirms Jaunā gada Francijā tika izziņoti jauni nosacījumi klātienes apmeklējumiem profesionālajā sportā. Proti, uz “Dijon” spēlēm drīkstēs ierasties ne vairāk par 2000 līdzjutēju, kas ir 40% no kopējās Dižonas sporta pils ietilpības (5000). Interesanti, ka uz mačiem pret VEF noteikta vienota biļešu cena pilnīgi visos tribīņu sektoros - 5 eiro. Tikmēr uz jau dažas dienas vēlāk paredzēto spēli Francijas līgā pret “Le Mans” biļešu cenas aizsniedzas līdz 29 eiro.

To komandu, kura iekļūs nākamajā grupu turnīrā, noteiks sērija līdz divām uzvarām. Uzvarētāji nonāks grupā ar Ludvigsburgas “MHP Riesen”, Stambulas “Galatasaray”, kā arī Holonas “Hapoel” un Stambulas “Bešiktaš” dueļa uzvarētāju.

Komandu spēles Čempionu līgas play-in laikā