GasOL-D un Spānijas "Laimīgais 7"

Svētdien Polijas pilsētā Katovicē noslēdzās 36. Eiropas čempionāta finālturnīrs. Ieskatīsimies čempionāta iznākumā un novērtēsim, kā veicies katrai komandai.

Komandu vērtējums pirms čempionāta

Spānija (7-2), atzīme desmit ballu skalā 10

2006. gada Pasaules čempioni spāņi pirms došanās uz Poliju sešas reizes bija spēlējuši Eiropas finālos (Ženēva 1935, Barselona 1973, Nante 1983, Parīze 1999, Stokholma 2003, Madride 2007) un vienmēr palikuši otrie. Neraugoties uz to, spāņi pamatoti tika uzskatīti par Eiropas čempionāta favorītiem, jo pēdējos divos globālajos turnīros (Japāna 2006, Pekina 2008) spēja finišēt visaugstāk no Eiropas komandām.

Līdz 14. septembrim Spānijai nebija par ko priecāties. Pēdējā pārbaudes spēlē Viļņā pret lietuviešiem piedzīvota sagrāve 72:94, bet čempionāta pirmajās četrās spēlēs izcīnītas tikai divas mazpārliecinošas uzvaras. Zaudējumi Serbijai un Turcijai, pēdējās minūtēs izrauta uzvara pār Lielbritāniju un tikai papildlaikā izmocīts panākums pār Slovēniju – tāda sākuma bilance.

Nākamās piecas spēles mainīja visu. Sākot no 23:0 ofensīvas spēles ar Lietuvu otrajā ceturtdaļā (no 15:24 līdz 38:24), Spānija rādīja arvien pārliecinošāku sniegumu. Kamēr konkurentiem uzvaras nācās izraut pēdējās sekundes, spāņiem „play-off” atgādināja pastaigu parkā. Sagrauta Francija 86:66 un Grieķija 82:64, turklāt abas minētās komandas atlikušajās spēlēs izcīnīja tikai uzvaras, ierindojoties attiecīgi piektajā un trešajā vietā.

Queremos Oro, gribam zeltu – tā pirms izšķirošās spēles rakstīja spāņu laikraksts „Marca”. Finālā jaunie serbi tika nokautēti jau pirmajā puslaikā, kuru spāņi uzvarēja ar 52:29. Grandiozi un iespaidīgi bez pārspīlējuma. Pareizi sadalījuši spēkus un labāko formu sasnieguši turnīra otrajā nedēļā, Serdžo Skariolo padotie apspēlēja 2., 3., 4. un 5. vietas ieguvējus, revanšējās lietuviešiem un vēl vairāk nostiprināja Spānijas basketbola līderpozīcijas Eiropā. Interesanti, ka itālietis Skariolo zelta recepti varēja mācīties no savas spāņu laulātās draudzenes Blankas Arešas (Blanca Ares), kura 1993. gadā (Perudžā Itālijā!) izcīnīja līdz svētdienai pirmo un vienīgo Spānijas zeltu Eiropas čempionātos.

Zelta misiju vainagoja izcilais spāņu līdera Po Gazola sniegums. Pasaules čempions, NBA čempions un Pasaules čempionāta MVP savu iespaidīgo kolekciju papildināja ar Eiropas čempiona un MVP trofejām. Jāatgādina, ka daudzi spēlētāji no čempionu sastāva 1999. gadā triumfēja Pasaules U-19 čempionātā Portugālē, finālā ar 94:87 pieveicot ASV.

Nākamgad Spānijai jauns uzdevums – Pasaules čempionu titula aizstāvēšana Turcijā. Viss turpināsies arī pēc tam, īpaši atceroties faktu, ka 2014. gada Pasaules čempionāta rīkošana uzticēta pašai Spānijai.

Deviņpadsmit EuroBasket medaļnieces

Serbija (6-3), atzīme 9

Slavenākais cilvēks jauno Eiropas vicečempionu nometnē, neapšaubāmi, ir leģendārais treneris Dušans Ivkovičs. Ar Dienvidslāvijas komandu uzvarējis trīs Eiropas čempionātos un vienā Pasaules čempionātā, oktobrī 66 gadu jubileju svinošais Ivkovičs pērn atgriezās pie nu jau Serbijas stūres, lai gatavotos 2012. gada Olimpiskajām spēlēm Londonā. Izrādījās, ka nevajadzēs gaidīt trīs gadus.

Tāpat kā spāņi, serbi labāko sniegumu rādīja turnīra otrajā nedēļā. Pieveikuši 2003. gada Eiropas čempionus lietuviešus, Ivkoviča padotie ceturtdaļfinālā no spēles izslēdza iepriekšējos titula īpašniekus krievus, pusfinālā pagarinājumā salauza Slovēnijas pretestību un tikai finālā saņēma revanšu no spāņiem. Polijā ieradušies bez superzvaigznēm, serbi cīnījās kā komanda, stāvot un krītot viens par otru. Viņiem aiz muguras bija panākumi Eiropas jauniešu čempionātos un milzīga griba uzvarēt. Gluži kā Spānijā, Serbijai ir sakārtota jaunatnes basketbola sistēma un iespaidīgas spēlētāju rezerves, kas ļauj apgalvot, ka nākamajā desmitgadē tā turpinās atrasties Eiropas basketbola galvgalī.

Grieķija (6-3), atzīme 8

2005. gadā uzvarējuši Eiropas čempionātā Serbijā un 2006. gadā pēc ASV sakaušanas spēlējuši Pasaules čempionāta finālā, Hellādas pārstāvji piebremzēja. 2007. gadā neizdevās iekļūt EČ finālā, lai aizstāvētu titulu, bet spēlē par bronzu sekoja piekāpšanās lietuviešiem. Zaudējums Olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā nozīmēja izmaiņas pirms nākamā cikla. Ziemā par Grieķijas galveno treneri tika apstiprināts lietuvietis Jons Kazlausks, bet vasarā atpūtu paņēma Eirolīgas labākais aizsargs Diamantidis un viņa ne mazāk slavenais kolēģis Papalukass.

Rezultātā no superaizsargu trio ierindā palika „tikai” Eirolīgas finālu MVP Vasileoss Spanulis. Apvienojumā ar slaveno grieķu aizsardzību un veiksmīgu centru spēli, Kazlauska trenētā komanda finālturnīru sāka ar četrām uzvarām pēc kārtas. Šaubas radīja zaudējumi Krievijai un Francijai, taču ceturtdaļfinālā izdevās pieveikt principiālos kaimiņus turkus 76:74. Pēc pusfinālā ciestās sagrāves pret Spāniju, grieķi kontrolēja lielāko daļu spēles ar slovēņiem un trīs gadu „klusēšanu” pārtrauca ar bronzas medaļām.

Slovēnija (6-3), atzīme 7

Vai visu laiku sekmīgāko slovēņu komandu var nosaukt par čempionāta lielākajiem neveiksminiekiem? Vairāk nē nekā jā, lai gan pēdējās divas čempionāta dienas 2 miljonus lielajai valstij nesa vienu rūgtu brīdi pēc otra. Trešo reizi pēc kārtas iekļūstot ceturtdaļfinālā, Slovēnija pirmo reizi vēsturē pārvarēja tā barjeru un nodrošināja vietu Eiropas labāko valstsvienību četriniekā.

Četrās pēdējās spēlēs uzvaru vai zaudējumu izšķīra tikai pāris punkti. Uzvara pār Turciju 69:67, ceturtdaļfinālā pieveikti kaimiņi horvāti 67:65, pusfinālā tikai papildlaikā izlaista uzvara pret Serbiju 92:96 un dramatisks zaudējums spēlē par trešo vietu Grieķijai 56:57. Un tas viss, spēlējot bez kapteiņa Smodiša, Eirolīgas zvaigznēm Ņesteroviča, Bečiroviča un NBA čempiona Vujačiča.

Eiropas čempionāti 21. gadsimtā

A divīzija 2009. gada 21. septembrī

Francija (8-1), atzīme 7

Grupu turnīrā un kvalifikācijas kārtā Francija traucās kā labi noregulēts ātrvilciens, vienīgā izcīnot sešas uzvaras pirmajās sešās spēlēs. Pirmā vieta E grupā un pretiniekos „tikai” ceturtās vietas īpašnieki F grupā spāņi. Pareizāk sakot, komanda, ar kuru francūži nevēlējās spēlēt visvairāk. Pamatoti, jo ceturtdaļfinālā viņiem neizdevās parādīt neko, uz pretinieku fona nemanāms bija līderis Pārkers. Turcijas sakaušana deva ceļazīmi uz Pasaules čempionātu, bet pēdējā spēle praktiski neko neizšķīra. Rezultātā, izcīnījuši visvairāk uzvaru, francūži ierindojās tikai piektajā vietā. Rezerves noteikti ir.

Horvātija (4-5), atzīme 6

Pat nopelnījuši ceļazīmi uz Pasaules čempionātu, horvāti īsti apmierināti nevarēja justies. Četros no pēdējiem pieciem Eiropas čempionātiem tikuši ceturtdaļfinālā, Jasmīna Repešas vīri labāko kvartetā tā arī nav tikuši.

Krievija (5-4), atzīme 8

Deivida Blata komanda, zaudējusi 75% čempionu sastāva, ar minimāliem resursiem paveica teju maksimālo, atslēgas spēlēs sakaujot Latviju, Grieķiju, Horvātiju un Maķedoniju. Pietrūka vien pašu spēkiem izcīnītas ceļazīmes uz Pasaules čempionātu, taču uz Turciju viņu braukšana garantēta teju simtprocentīgi, decembrī jāsaņem „wild-card”.

Turcija (5-4), atzīme 7

Pārbaudes spēlēs „Efes Pilses” kausā paliekot aiz Latvijas, melnkalnieša Tanjeviča vadītie turki iespaidīgi sāka čempionātu, izcīnot piecas uzvaras pēc kārtas. Tālāk četri zaudējumi. Paklupuši pēdējā kvalifikācijas kārtas cīņā ar Slovēniju 67:69, turki ceturtdaļfinālā piekāpās Grieķijai 74:76 un pēdējās divās dienās necīnījās, jo vietu PČ garantē turnīra rīkotāju statuss.

Maķedonija (2-4), atzīme 8

Tikai otro reizi spēlējot finālturnīrā, turnīra mazākās valsts pārstāvji pārvarēja grupu turnīra barjeru, izcīnīja uzvaras pār Izraēlu, Vāciju un palika pirmie aiz ceturtdaļfinālu svītras. Starts jāvērtē kā veiksmīgs. Melnais plankums - pirmais puslaiks spēlē ar Franciju.

Polija (2-4), atzīme 6

Mājinieki turnīru atklāja ar divām uzvarām pār Bulgāriju un Lietuvu, garantējot vietu nākamajā kārtā. Tur viss beidzās. Četri zaudējumi pēc kārtas Turcijai, Serbijai, Slovēnijai, Spānijai un vieta pirmā desmitnieka noslēgumā.

Vācija (1-5), atzīme 8

Bez Dirka Novicka un citiem veterāniem palikušos vāciešus neviens favorītu pulkā neieskaitīja. Vācija Gdaņskā (vācu prese turpināja lietot tās pirmskara nosaukumu Danciga) piedzīvoja „visu laiku labāko zaudējumu” (Dirks Bauermans) pret Latviju, bet, pateicoties uzvarai pār Krieviju un labākai punktu starpībai, tika kvalifikācijas kārtā ar vienu panākumu un līdz septembra vidum saglabāja izredzes spēlēt ceturtdaļfinālā.

Lietuva (1-5), atzīme 3

Čempionāta lielākā izgāšanās. Ievākuši bronzu iepriekšējā EČ Spānijā un ceturto vietu Pekinā, lietuvieši uz Poliju devās bez zvaigznēm Jasikēviča, Šiškauska, Macijauska, Kaukena un mūžīgā atteicēja Songailas, joprojām cerot uz vietu pjedestāla tuvumā. Cerības stiprināja pēdējā pārbaudes spēlē sagrautā Spānija, taču Vroclavā un Lodzā Ramūna Butauta komandai nesanāca nekas. Atliek cerēt uz mierinājuma balvu „wild-card” izskatā un masīvu revanšu 2011. gada EČ finālturnīrā Lietuvā.

Latvija (1-2), atzīme 4

Latvija piekto reizi pēc kārtas spēlēja Eiropas finālturnīrā, ceturto reizi pēc kārtas nepārvarot grupu turnīra robežu. Pēdējo četru finālturnīru bilance ir bēdīga (2-10), vismaz Spānijā un Polijā izdevies izcīnīt pa uzvarai. Izšķirošajā spēlē ar Vāciju viss bija pašu rokās, taču neizdevās noturēt panākumam nepieciešamo pārsvaru un uzvara 68:62 neapmierināja nevienu, izņemot pretiniekus.

Izraēla (0-3), atzīme 4

Noteikuši mērķi tikt uz Pasaules čempionātu, izraēlieši aizvadīja pēdējos gados neveiksmīgāko finālturnīru un pēc trīs zaudētām spēlēm brauca mājās.

Lielbritānija (0-3), atzīme 7

2012. gada Olimpisko spēļu saimnieki pārsteidza daudzus, grupas spēlē ar Spāniju esot vadībā vēl dažas minūtes pirms sacensības beigām. Galotnēm spēka pietrūka, taču uzrādītais rezultāts cīņās ar trijām no četrām čempionāta vadošajām izlasēm vērtējams atzinīgi.

Bulgārija (0-3), atzīme 4

Palikuši bez cītīgā musulmaņa Džābera, bulgāri kļuva par vienīgo komandu čempionātā, kas visās spēlēs zaudēja ar desmit vai vairāk punktu starpību.

Izmantotie resursi:
EuroBasket2009.org