Gunta Baško-Melnbārde: "Neesam nekādas veterānes!"

Francija ir Latvijas basketbolistēm labvēlīga zeme kopš 1988. gada, kad profesionālos līgumus ar vietējiem klubiem noslēdza Uļjana Semjonova un Marianna Feodorova. Pēdējās piecpadsmit sezonas latviešu klātbūtne Francijā bijusi nepārtraukta. Anda Jēkabsone 2003. gadā izcīnīja Eiropas kausu "Aix-en-Provence" sastāvā, savukārt Anete Jēkabsone-Žogota un Ieva Kubliņa nopelnīja Francijas titulus, pārstāvot trīskārtējās Eirolīgas čempiones "Bourges" (1997, 1998, 2001).

Buržas basketbolistes nacionālā čempionāta finālā spēlēja vienpadsmito gadu pēc kārtas un bija lielākās Monpeljē komandas pāri darītājas. Pjēra Vensāna un Valērijas Garnjē trenētais klubs no 2008. līdz 2013. gadām pārspēja “antilopes” piecās "play-off" spēļu sērijās, tai skaitā trīs reizes sakāva pretinieces finālā. Baško-Melnbārdes atgriešanās pielika punktu Buržas supersērijām.

"Zaudējums lika saņemties piecām izšķirošajām spēlēm"

Monpeljē ir labs futbola klubs. Vai kāda no vietējām komandām agrāk ir uzvarējusi Francijas čempionātā?
Regbisti šogad cīnījās par pirmajām vietām. Pilsētā ir spēcīgi volejbolisti un citas vīriešu komandas, taču nezinu, vai kādai no tām izdevies uzvarēt. Esam neatkarīgi no pārējiem klubiem. Kopīgais – Monpeljē pašvaldība piešķir līdzekļus vairākām komandām.

Tu teici, ka pilsēta dod naudu. Klubam lielākais atbalsts nāk no pašvaldības?
Zinu, ka naudu dod gan Monpeljē, gan Lattes pašvaldības. Protams, ir arī sponsori.

Monpeljē "play-off" izvērtās maksimāli gari – sešas spēles. Ņemot vērā, cik svarīgas bija pēdējās cīņas regulārajā sezonā, var teikt, ka "play-off" sākās jau tad?

Pēdējā spēlē pret “Basket Landes” izšķīrās otrās vietas liktenis. Manuprāt, viss notika tā, kā tam vajadzēja notikt. Pret “Basket Landes” mājās zaudējām gan regulārās sezonas pēdējo spēli, gan “play-off” pirmo spēli. Manuprāt, pēdējais zaudējums mums deva papildu enerģiju. Lika saņemties nākamajām divām – nē, piecām spēlēm!

Uzskati, ka pirmā "play-off" spēle komandai bija lūzuma punkts?
Tā spēle kļuva par pagrieziena punktu uz labo pusi. Tajā brīdī sapratām, kas jādara, lai uzvarētu un visas maksimāli koncentrējāmies.

Pēdējās divas spēles pret "Basket Landes" bija izbraukumā.
Jā, jo regulārajā sezonā viņas ieguva sava laukuma priekšrocības. Kapāšanās bija katrā spēlē. Nobremzējām vienīgi pirmajā reizē, taču nākamajās divās spēlēs pacēlām savu latiņu augstākā līmenī un bijām labākas par viņām.

Otrās finālspēles iemetiens Buržā. Foto: Bourges Basket

Starta minūtes "Prado" zālē Buržā

Buržas uzvara 23. maijā. Sērijā rezultāts kļuvis 1-1

Buržas spēlēs gandrīz nemainīgi apmeklē 3000 skatītāju

"Atdevām sevi visu un vēl vairāk"

Finālā vēlreiz spēlējāt pret augstāk izliktu komandu. Pirmā spēle mājās un divas izbraukumā, taču pret Buržu savā laukumā zaudēt būtu pārāk riskanti.
Buržā uzvarēt divas spēles pēc kārtas ir gandrīz nereāli. Viņām ir lieliska komanda ar lieliskām tradīcijām un spēlētājām. Sens klubs, čempionātā uzvarējis daudzas reizes un daudzas reizes pēc kārtas. Sērijā pret Buržu katra spēle bija visu vai neko.

Sākumā atdevām sevi visu un uzvarējām pirmajā spēlē. Otrajā nedaudz, nedaudz pietrūka, jo palaidām garām savas izdevības. Zaudējums atkal iedeva lādiņu pēdējai spēlei, jo nebija, kur atkāpties. Grauzām dēļus ar zobiem un izdarījām, kas mums bija jāizdara.

Otrās spēles beigās Monpeljē atradās vadībā ar plus pieci. Galotnē pašas nevarējāt iemest?
Nevarējām iemest, vai mūs labi nosedza. Vai izpaudās stress un bailes, ka uzvarēsim Buržā. Rezultātā viņas knapi, knapi izvilka spēli.

Pēdējā spēlē Burža guva tikai 44 punktus. Ja nekļūdos, šosezon tas bija absolūti mazākais cipars (pirms tam 49 punkti uzvarā pār Nanti).
Pret Buržu spēles vienmēr sanāk mazrezultatīvas, jo viņu trumpis ir aizsardzība. Vidēji viņas neiemet vairāk par 60-65 punktiem, taču pretspēlētājas iemet vēl mazāk. Nospraudām mērķi – ja Buržas spēlētājas iemetīs 40 punktus, mēs uzvarēsim!

Treneris Valērijs Demorī to teica?
Mēs visas to teicām un treneris piekrita.

Iepriekšējās spēlēs bija līdzīgi uzdevumi?
Mūsu galvenais uzdevums pret Buržu bija neļaut viņām iemest divpunktniekus no groza apakšas. Viņām bija spēcīgas centra spēlētājas, taču galvenā metēja Ketrīna Džonsa guva savainojumu. Mums vajadzēja nosargāt savu zonu, lai viņas iekšā iemestu pēc iespējas mazāk. Izdevās!

Buržas spēles apmeklē 3000 cilvēku. Monpeljē līdzjutējiem atradās vietas zālē?
Vienā stūrī saspiedās pārdesmit Monpeljē līdzjutēju. Ja cilvēki nopērk biļetes, rīkotājiem viņus jālaiž iekšā. Bijām mazākumā. Visa zāle bija pret mums, atskaitot 20 cilvēkus. Tādā ziņā klājās grūti, jo mājinieki radīja pamatīgu troksni.

Tu teici, ka Buržas trumpis ir aizsardzība. Kas ir Monpeljē trumpis?
Arī aizsardzība. Viņas iemeta tikai 44 punktus, taču, galvenais, ka spējām nosegt apakšu. Uzspiedām savu spēli, jo Buržas spēlētājas bija sagurušākas. Viņas ilgāk spēlēja Eirolīgā, pirms nedēļas sacentās Francijas kausa finālā Parīzē. Tādējādi centāmies spēlēt ātrāk.

Sanāca ātra spēle ar septiņiem cilvēkiem?
Tas bija nogurdinoši, jo katrai vajadzēja skriet ap 30 minūtēm. Vienlaikus apzinājāmies, ka tās ir pēdējās divas vai trīs spēles. Atdevām sevi visu un vēl vairāk, zinot, ka priekšā gaida brīvdienas un atpūta. Spēlējām, sevi nežēlojot.

Ndongai no Buržas tā bija pēdējā spēle?
Pēc spēles viņa atvadījās no basketbola. Mūsu komandā visas turpinās spēlēt.

Sezonas laikā Viržīnija Bremona izkrita savainojuma dēļ. Kādā brīdī palikāt mazāk par septiņām spēlētājām?
(Domā) Nemācēšu pateikt, taču gandrīz visu sezonu spēlējām 7-8 cilvēku sastāvā.

Veterānu komanda labā nozīmē.
Nekādas veterānes! Es un Žeraldīne esam mazliet vecākas, pārējās – ap 30 un vēl jaunākas. Tā kā nemaz nebijām tāda veterānu komanda, nevajag, ja!

Nedēļa jāpavada pieņemšanās?
Pirmais pasākums bija pirmdien, puspiecos no rīta, kad atbraucām mājās. Nākamajā dienā komanda devās pie vietējiem medijiem. Pasākumi ir šodien un rīt (saruna notika 29. maijā), taču tas ir ļoti patīkami.

Nemaz nelaiž brīvdienās!
Faktiski šīs ir atpūtas dienas. Laiks labs – vasara, var aiziet līdz jūrai. Jāizmanto!

Uzvaras brīdis sīvāko pretinieču laukumā

Francijas čempionu kausa pasniegšana

Basket Lattes Montpellier Agglomeration – Francijas Čempiones 2014

Gatavošanās finālspēlei

"Daudz priecājāmies un lēkājām jau par iekļūšanu finālā"

Tavā pirmajā reizē Monpeljē komanda aizsniedzās līdz Francijas sudrabam.
2008. gadā pirmo reizi kluba vēsturē spēlējām pusfinālā. Pirms tam nebijām tikušas augstāk. Atbraucot otro reizi, komanda finālā spēlēja trešo gadu pēc kārtas. Taču nekad nebija uzvarējusi Francijas čempionātā. Un šogad pirmo reizi izcīnīja zelta medaļas.

Joprojām izklausās diezgan neticami, taču prātam – nu jau aptverami. Sākumā nevarējām aptvert, ka esam pirmās. Jo, atdodot sevi visu, emocijas bija sakāpinātas. Tagad ir labi padarīta darba sajūta. Viss sezonā ieguldītais darbs nācis atpakaļ. Gala rezultāts šajā situācijā ir mūsu darba auglis.

Pašai fināli izvērtās ļoti emocionāli?
Daudz priecājāmies, lēkājām un dziedājām jau par iekļūšanu finālā. Pārņēma pacilātas sajūtas, jo tas bija mūsu atalgojums. Visu sezonu agri cēlāmies un traki ceļojām, spēlējām caur nogurumu. Pēc trešās finālspēles bija nenormāla eiforija. Sapratām, ka esam tur, kur jābūt, jo viss ieguldītais darbs atmaksājās. Skaidrs, ka emocijas bija spilgtākas nekā ikdienā un spēlējām ar prieku. Priecājāmies par katru brīdi. Par katru veiksmīgu epizodi aizsardzībā, katru izcīnītu bumbu, katru grozu. Laba sajūta!

Tādas sajūtas laikam nebiji izbaudījusi kopš Eiropas kausa izcīnīšanas 2012. gadā.
Šoreiz jutos vēl labāk, jo Kurskā man netika dota iespēja tik daudz spēlēt. Šoreiz varēju ieguldīt sevi visu un emocijas bija sakāpinātas.

Minēji Eirolīgas ceļojumus. Uzvara Francijā nāca kā kompensācija par neveiksmēm Eiropā, jo varējāt nospēlēt labāk.
Eirolīga bija neliela vilšanās, jo varējām uzvarēt vairāk spēlēs. Zaudējumi lika veltīt lielāku uzmanību Francijas čempionātam un tas kļuva par mūsu pašmērķi.

Komanda 2011. un 2013. gadā uzvarēja Francijas kausa izcīņā – pagājušajā sezonā viņām zaudēji finālā. Pēc neveiksmēm pārējos turnīros čempionātam bija jākļūst par vienīgo mērķi, taču Monpeljē pret Buržu zaudēja iepriekšējās piecas “play-off” sērijas pēc kārtas.

Kluba vadība uzsvēra, ka svarīgi ir labi nostartēt visās sacensībās, taču Francijas čempionāts ir pats svarīgākais. Mums jācenšas izcīnīt čempionu titulu, jo tas nekad nav ticis izdarīts, lai gan vienmēr bijis tik tuvu.

Burža ir ļoti labi nokomplektēta komanda. Spēlētājas, trenere un skatītāji – pret viņām spēlēt bija grūti. Visi grib uzvarēt. Spiediens? Vadība teica – jā, mēs gribam, lai spēlējat finālā. Jā, mēs gribam, lai uzvarat. Mēs gribējām to pašu. Uzvarēt, nevis piedalīties! Noteiktie mērķi ar mums pieejamajiem cilvēkiem bija sasniedzami. Šajā gadā tas izdevās.

Brīdī, kad Tevi uzaicināja uz Monpeljē, teica – mēs ejam cīnīties par titulu!
Zinot, ka pēdējos gados komanda ir ļoti progresējusi, nebija divu domu. Nevilcinājos, jo Monpeljē nozīmē labu basketbolu, turklāt vieta ir ļoti skaista. Labvēlīga pilsēta dzīvei un sportam.

Dzīves skaistuma ziņā Francijas dienvidi ir labāka vieta nekā Amerikas koledža?
Jāskatās, kur un kad. Manuprāt, katra vieta izceļas ar kaut ko savu. Monpeljē ir Vidusjūra un lielisks klimats. Visu laiku zaļš, nav auksti. Tādā ziņā šeit ir ļoti labi, taču pieļauju, ka studenta dzīve Floridā arī varētu nebūt slikta.

Cilvēkam jāpielāgojas vietai, nevis otrādi.
Mēs katru dienu pielāgojamies kādām lietām. Jāmāk būt pateicīgam par to, kas tev ir dots šajā brīdī un vietā. Tad viss izdosies.

Ir brīži, kad esi neapmierināta ar to, kas tev dots?
Cenšos katrā vietā un komandā no apkārtējiem izvilkt labāko. Priecāties par to, kas man ir – sniegs vai jūra! Vispirms nāk komanda, vieta tikai pēc tam. Ja komanda ir laba, var pierast pie lietus, pelēkiem vakariem un rītiem, vai otrādi. Protams, saulē ir foršāk un siltāk, taču adaptēties var jebkur!

Gunta Baško-Melnbārde un Francijas čempionu kauss. Foto: Blma.fr

Francijas čempiones skūpsts

Monpeljē basketbolistes, līdzjutēji un Francijas čempionu kauss

"Uzmundrinājumi nav uzdevums – tie nāk no sirds!"

Iepazīstini ar komandu. Francijas izlases kādreizējā saspēles vadītāja Edviža Lousone-Veida. Ko viņa dara?
Edviža nodarbojas ar jauno spēlētāju meklēšanu. Paralēli viņa koordinē komandas sabiedriskās aktivitātes, strādā Francijas basketbola federācijā un veido savu raidījumu internetā.

Kas ir pārējās meitenes komandas kodolā?
Gaela Skrela ir vienīgā, kura Monpeljē spēlē ilgāk nekā desmit gadus. Viņa bijusi ar komandu no brīža, kad tā pirmo reizi iekļuva augstākajā līgā. Manuprāt, no tā sastāva nevienas citas nav.

Skrela bija kapteine. Kādu laiku viņa nespēlēja savainojuma dēļ. Tu biji kapteine?
Tā sanāk, taču kapteines pienākumus veicu tikai spēlēs, kurās viņa nebija klāt. Formālo pienākumu nav daudz – jāparaksta spēles tehniskais protokols, jāpaspiež rokas tiesnešiem.

Komandu savākt?
Tas notiek automātiski.

Automātiski nozīmē?
Uzmundrināt pirms spēles, uzslavēt un pozitīvi noskaņot komandu. Treneris ir, lai pabārtu un gadās, ka kāda meitenes nolaiž rokas. Taču tas visur ir normāli. Uzmundrinājumus neuztveru kā uzdevumu – tie nāk no sirds. Jāiedod spēlētājām pārliecību, lai viņas var izmantot visu potenciālu.

Ko franciski var uzmundrinošu pateikt?
“Aiziet, aiziet! Mēs to varam! Esam šeit, jo esam to pelnījušas!” Spēles karstumā viss notiek automātiski, improvizējot.

Menedžeri vajadzēja pārliecināt par 53. numura izvēli?
Gribēju ņemt astoto numuru. Tas bija aizņemts. Septītais arī. Man piedāvāja pārējos variantus un izvēlējos koledžas laika numuru. Iebildumu nebija. Daudzi man prasīja, kāpēc #53. Neko, ir labi.

Tu esi no spēlētājām, kuras izmanto visas iespējas kustēties. Brauci ar velo, skrēji pilsētā un pludmalē. Gāji uz boksa nodarbībām?
Pēc sezonas beigām vari gulēt ar kājām griestos, taču mana izvēle ir savādāka. Trešdien aizgāju uz jogu. Paskrēju. Gribas darīt, lai nav jāsēž mājās. Basketbols uz brīdi nolikts malā, taču apkārt ir daudz lielisku veidu, kā sevi kustināt. Piekrītu aktīvai atpūtai. Uzreiz pēc sezonas darbojos mazāk, taču jūlijā intensitāte augs. Atkal iešu uz boksa un jogas treniņiem, skriešu. Man patīk būt kustībā!

Tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis. Kur tu gāji boksēties?
Mārupē pie trenera Arņa Ritenieka. Viņam tur ir studija. Riktīgi forši. Var labi emocionāli izlādēties un labi sagatavo fiziski. Slodze boksā ir savādāka. Šķiet, kas gan ir trīs minūtes ringā? Nav viegli.

Vīrs ieteica?
Mans vīrs Kristaps sāka boksēties laikā, kad pērn spēlēju Francijā. Viņš stāstīja, kādus vingrinājumus dara. Teicu, ka arī aiziešu.

Vīrs un Salvis Mētra devās apmeklēt “play-off” spēles?
Viņi atlidoja otrdien, kad komanda devās izbraukumā pie “Basket Landes”. Abas spēles bija viesos, trešdien un piektdien, bet beigās tikām pie kopīgām brīvdienām. Ļoti patīk, ja kāds atbrauc ciemos, jo tas izmaina ikdienu. Finālos nebija neviens, taču draugi, vīrs un ģimene spēles skatījās internetā. Saņēmu atbalstu neklātienē – apsveikumus, uzmudrinājumus, īsziņas.

Komandas iesauka ir “Les Gazelles” – antilopes.
To izdomāja treneris. Viņš tā mūs sauc jau vairākus gadus un iesauka ir iegājusies.

Gunta Baško-Melnbārde un Francijas čempionu kauss. Foto: www.blma.fr

Ar komandas personālu

Treneris Valērijs Demorī

Komandas ģērbtuvē ar kausu

Gunta Baško-Melnbārde

Francijas čempione (2014)
Francijas kausa fināliste (2013)
Eiropas kausa ieguvēja (2012)
Pieckārtēja Eiropas finālturnīru dalībniece (1999-2011)
Polijas čempione (2011)
Itālijas pusfināliste (2010)
Spānijas vicečempione (2009)
Eirolīgas vicečempione (2009)
Olimpisko spēļu dalībniece (2008)
Eiropas čempionāta pusfināliste (2007)
Trīskārtēja Latvijas čempione (1996-1998)

Par latviešu uzbrucējas lietderību finālsērijā liecina viņas vidējie rādītāji. Gunta Baško-Melnbārde guva 11,7 punktus, izcīnīja 4,7 bumbas zem groziem un 2,7 reizes rezultatīvi piespēlēja. Sezonas laikā spēlētāja 32 spēlēs vidēji pavadīja laukumā 27,5 minūtes (otrais lielākais spēles laiks komandā), guva 9,0 punktus, izcīnīja 4,4 bumbas zem groziem un izdarīja 2,7 rezultatīvas piespēles.

Divpadsmit Eirolīgas spēles Baško-Melnbārde vidēji 25,7 minūtēs sameta 7,9 punktus, izcīnīja 5,3 bumbas zem groziem, izdarīja 1,6 rezultatīvas piespēles, pārķēra 1,5 bumbas un izprovocēja 2,9 piezīmes.

Latvijas spēlētāju un treneru izcīnītie kausi 2014. gada sezonā