Anete Šteinberga: "Šķita, ka iestājies pasaules gals"

Latvijas basketbolisti ārzemēs 2014. gada sezonā ir izcīnījuši 19 kausus. Eiropas Superkausam un FIBA Izaicinājuma kausam pievienotas trofejas Krievijā, Ukrainā, Slovākijā, Kazahstānā, Polijā, Ungārijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Baltijas līgā. Pirmo reizi gūto balvu klāstu papildinājusi Anete Šteinberga – viņas rēķinā ir uzvaras Beļģijas kausa izcīņā un Beļģijas čempionātā.

Spēka uzbrucēja aizvadīja labu sezonu, palīdzot klubam pašmāju arēnā uzvarēt 33 no 34 spēlēm (Beļģijas čempionātā 27-1, Beļģijas kausa izcīņā 6-0). Jāatzīmē, ka “karaliskie bebri” spēja apspēlēt sāncenses visās 12 “play-off” spēlēs, turklāt izcīnītās trofejas kļuva par pirmajām kluba vēsturē.

"Klubs pirmo reizi veidoja profesionālu komandu"

Beļģija. Pa pusei franciski runājoša zeme. Vai Tev bija priekšstats, uz kurieni brauc?
Sākumā par Beļģiju daudz nezināju. Nebija nojautas, ka valstī pastāv izteikta divvalodība, sadalījums flāmu un franču zemēs. Dzīvoju kopā ar meiteni no flāmu puses – vienīgo komandā, tāpēc radās iespēja iepazīt abas kultūras.

Redzēji abas valsts puses?
Atklāti sakot, flāmu puse patika vairāk. Daudz sakoptāka, cilvēki nesteidzīgāki. Franču pusē jutu lielāku steigu. Komandas dzīvi tas nekādi neietekmēja – izveidojās ļoti labs kolektīvs. Sapratne valdīja gan starp spēlētājām, gan treneriem.

Komanda pirmo gadu tika nopietni komplektēta?
Klubs pirmo reizi veidoja profesionālu komandu ar profesionālu treneri. Varēja just pirmā gada iespaidu, jo ir ļoti daudz lietu, pie kurām jāpiestrādā. Treniņprocess tika organizēts augstākajā līmenī, piekliboja organizatoriskā puse. Laika gaitā tas mainīsies. Klubs bija ļoti pretimnākošs, atvērts priekšlikumiem. Vēlējās uzzināt mūsu viedokli. Interesējās, kā uzlabot darbu, zinot, ka vairākas spēlētājas sacentušās Amerikā vai ieguvušas starptautisku pieredzi.

Cik spēlētājām ir Amerikas pieredze?
Man, Kimai Mestdagai (Kim Mestdagh), Sidnijai, Selestei (Sidney Spencer, Celeste Trahan-Davis) un ungārietei Kati.

”Royal Castors Braine” komanda

Vietējā laikraksta speciālizlaidums 2014. gada 2. maijā

Spēles plakāts

”Royal Castors Braine” basketbolistes

"Savā starpā spēlējām daudz agresīvāk"

Treneris Tibo Petī (Thibaut Petit) runāja angliski?
Vakara treniņos viņš vairāk runāja franciski, taču viss nepieciešamais tika pārtulkots. Pakāpeniski radās nojausma par trenera teikto un beigās nevajadzēja neko tulkot.

Basketbolā ir franču termini?
Daži vārdi raksturo ap spēli notiekošo. Man gāja viegli, jo Kima, izmantojot ASV pieredzi, paskaidroja katra vārda pareizo nozīmi. Frančiem ir vārdi, ar kuriem apzīmēt emocijas. Angļu un citās valodās tiem nav īsta ekvivalenta, taču jēgu sapratu.

Beļģijas čempionāta laikā komandai bija viena spēle nedēļā, Eiropas kausa laikā – divas.
Mums bija ļoti interesanta pirmssezonas sagatavošanās. Braucām uz turnīriem Francijā, spēlējām pret labām franču komandām. Piemēram, ceļi krustojās ar Guntas Baško-Melnbārdes klubu “Lattes Montpellier”, lai gan vienai pret otru spēlēt nesanāca. Treneris sezonas vidū sarunāja trīs pārbaudes spēles pret ilggadējo Eirolīgas klubu “Villeneuve d`Ascq”.

Eiropas kausa laikā klājās grūtāk. Trešdienās bija starptautiskā spēle, sestdien vai svētdien Beļģijā. Sezonas noslēgumā, kad bija viena spēle nedēļā, kļuva grūti to sagaidīt. Tad vairāk spēlējām savā starpā nekā pret citām komandām. Šķita – nu, kad beidzot būs spēle? Psiholoģiski grūtāk, kad starp spēlēm ir sešas septiņas dienas. Pārbaudes spēles pret franču komandām vairāk nevarēja sarunāt, jo tuvojās “play-off” un treneri nevēlējās riskēt ar spēlētāju veselību. Nācās iztikt.

Teici, ka treniņi bija grūtāki nekā spēles.
Pirmajā nedēļas pusē treniņi bija intensīvi. Otrajā pusē vairāk gatavojāmies konkrētajai spēlei. Savā starpā spēlējām daudz agresīvāk, nekā saņēmām pretsparu spēlēs. Tādējādi sanāca, ka treniņi izvērtās grūtāki par spēlēm.

Cik garo spēlētāju bija komandā?
Kati, es, Seleste, vēlāk pienāca Sidnija. Ilgu laiku bijām trīs garās spēlētājas, noslēgumā rotācija kļuva plašāka. Sidnija vairāk spēlē kā trešais ceturtais numurs. Viņa ir apveltīta ar labu metienu, taču ieguvusi arī centra kustības. Bieži izmantojām viņu kā trešo, tādējādi laukumā regulāri atradās trīs garās spēlētājas. Tas bija viens no mūsu ieročiem.

Var teikt, ka komanda bija orientēta uz garajām spēlētājām?
Vairāk centāmies izmantot augumu un atlētisma pārsvaru. Izrādījāmies fiziski spēcīgākas par pretiniecēm un guvām vieglus punktus.

Cik profesionālu komandu ir Beļģijā?
Mēs un Namūra. Daļēji tāda skaitās arī “Kangoeroes Boom”. Viņu sastāvā ir spēlētājas, kuras spēlē prieka pēc, taču citām darbs tiek apmaksāts. Ceru, ka nākamgad profesionālu klubu kļūs vairāk. Profesionalitāte nozīmē izdevumus – jāmaksā lielāki nodokļi, pieaug pārējās izmaksas.

Minēji “Villeneuve d`Ascq”. Klubiem noslēgts sadarbības līgums, tātad tiksieties atkal.
Treneris agrāk strādāja Francijas klubā “Arras”, tāpēc viņam izveidojusies laba sadarbība ar franču komandām. Viņš pazīst vajadzīgos cilvēkus. Spēlēs pret “Villeneuve d`Ascq” pierādījām, ka varam spēlēt labā līmenī. Ievainojumu dēļ dažreiz pret viņām spēlējām sešu septiņu cilvēku sastāvā, tāpēc beigās vairāk nevarējām izturēt. Domāju, ka nākamajā sezonā būsim konkurētspējīgākas.

Franču klubi nerespektē Beļģijas komandas. Varbūt domā, ka mūsu līmenis ir zemāks. “Villeneuve d`Ascq” sastāvam pievienosies Anna Voutersa, lai gan komanda arī šogad tika pulcēta laba (ceturtā vieta Francijā). Piemēram, viņiem spēlēja “Washington Mystics” pārstāve Emma Mēsemana no Beļģijas, labas amerikānietes. Citi augumi, cita spēle. Mums ir, ko pierādīt.

Triumfs Beļģijas čempionātā 2014. gada 30. aprīlī

Anete Šteinberga spēlē pret “Belfius Namur”

Pirmā trofeja kluba vēsturē – Beļģijas kausa izcīņas fināls 2014. gada 20. aprīlī Briselē

Anete Šteinberga kopā ar Meriki Andersoni un Māržorī Karpro

"Eiropas kausā nenopietna attieksme mainījās pret nopietnu"

Teici, ka Eiropas klubos atšķirībā no koledžu komandām ir vairāk garo spēlētāju.
Eiropā spēlēšana uz garajām ir izteiktāka. Francijā centri ir pieprasīti, tāpat Krievijā ir daudz garo spēlētāju. Zemāka līmeņa čempionātos, Latvijā vai Beļģijā, spēlētāju resursi ir mazāki, tāpēc uz centriem nav tāds uzsvars. Treneris mēģina pielāgot mūsu rotāciju. Nākamajā sezonā mums pievienosies gara un jauna Beļģijas centra spēlētāja, tīrs piektais numurs. Klāt nāks vēl viena meitene trešajā ceturtajā pozīcijā un soliņš būs daudz garāks.

Ar domu par Eiropas kausu?
Manuprāt, veiksies labāk. Šogad federācija piedāvāja turnīrā startēt, apvienojot spēlētājas no trīs komandām. Bez mērķa, ar domu visām izspēlēties. Bija acīmredzams, ka mūsu komandas sastāvs ir spēcīgāks par klāt pienākušajām meitenēm, kuras spēlē prieka pēc. Noslēgumā vadība saprata, ka varam uzvarēt un prasīja uzvarēt. Nenopietna attieksme mainījās pret nopietnu, taču tālāk netikām.

Uzskatu, ka Eiropas kausā varam labi pacīnīties. Pati turnīru gaidu ar nepacietību, jo tā ir iespēja sacensties augstākā līmenī un spēlēt pret konkurētspējīgākām komandām. Arī Beļģijā nevari atnākt uz spēli nesagatavojies. Katrai komandai ir, ko pierādīt. Īpaši, tiekoties ar līgas spēcīgāko komandu. Visi vēlas mums iekost.

Eiropas kausā katra no trīs komandām varēja pieteikt pa četrām spēlētājām?
Mūsu treneris skaidri pateica, ka vēlas būt apvienotās komandas galvenais treneris. Viņš zināja mūsu prioritātes un varēja kontrolēt spēlētāju minūtes. Treneris teica, ka pusei spēlētāju jābūt no “Castors Braine”. Katra komanda varēja pieteikt sešas spēlētājas, taču uz spēlēm varēja ņemt līdzi tikai piecas. Pārējās divpadsmit pieteiktās spēlētājas bija no citām komandām.

Trenerim nācās izturēt ārējo spiedienu. Viņam pārmeta, kāpēc viņš izvēlas tikai savas spēlētājas. Treneris atbildēja, ka vēlas uzvarēt. Maksimāli variējot ar sastāvu, zūd vienības ķīmija un pārējās spēlētājas nav tik spēcīgas. Putra! Ņemot vērā, ka basketbola savienība finansēja komandu, bija grūti iebilst.

Komandai no paša sākuma bija mērķis uzvarēt gan Beļģijas kausa izcīņā, gan nacionālajā čempionātā?
Kad aizbraucu vasaras vidū, man pateica, ka Eiropas kausā nespēlēsim. Šķita, ka startēsim tikai Beļģijas čempionātā. Par kausu pateica vēlāk. Biju neizpratnē, kur un kā īsti spēlēsim. Treneris paskaidroja, ka kausā mums ir garantētas tikai 40 minūtes spēles laika. Četrdesmit minūtes? Labi. Uzzināju, ka kausa izcīņas spēles notiek pēc “play-off” principa – tikai uzvarētājas tiek tālāk.

Mūsu mērķis bija uzvarēt abos turnīros. Neatļāvāmies domāt par zemāku vietu. Daudziem mūsu sniegums izrādījās pārsteigums, jo sākām sezonu ar lielu pacēlumu. Piemēram, ļoti pārliecinoši uzvarējām “Waregem” – komandu ar vairākām ārzemju spēlētājām. Pašas bijām pārsteigtas, jo nezinājām, vai pret viņām ies tik labi. Gaidījām, ka būs grūtāk.

Gadījās kāds vājuma brīdis?
Sezonas gaitā dažreiz pret vājākām komandām nospēlējām neapmierinoši, Eiropas kausā bija mainīgas sekmes un pirmajā aplī zaudējām Namūrai. Tas bija emocionāls brīdis, jo nesapratām, kāpēc sākām zaudēt. Šķita – pasaules gals. Trenerim nācās mūs pārliecināt, ka viss vēl ir priekšā. Jāstrādā, lai tādas spēles neatkārtotos.

Spējām savākties. Grūtības neizpalika. Pret “Boom”, SKW un “Namur” spēlējām daudzas reizes, tāpēc vajadzēja saņemties no jauna. Visgrūtāk klājās pret “Boom”. Kausa finālā radās jautājums, vai spēsim pret viņām savākties. Bija jārēķinās ar pretreakciju, jo visās iepriekšējās spēlēs viņas mums zaudēja, turklāt kausa fināls noslēdza “Boom” sezonu. Viss beidzās veiksmīgi. “Boom” ir komanda, kura katru gadu paliek otrā vai trešā. Starpsezonā pamainīsies treneri, sastāvi. Būs interesanti!

"Finālistu apbalvošana: viens kauss uz visiem"

Beļģijas kausa fināls notika 20. aprīlī Briselē.
Organizatori bija parūpējušies, lai spēle būtu interesanta gan skatītājiem, gan spēlētājām. Apbalvošanā spēlētājām tika pasniegtas piemiņas veltes – stikla statujas. Salīdzinoši, čempionāta uzvarētāju apbalvošana izvērtās diezgan apbēdinoša. Mēs nedabūjām medaļas. Nebija apbalvošanas ceremonijas, uzvarētājām vienkārši iedeva kausu. Otrajai vietai – pilnīgi nekā. Viens kauss uz visiem. Tādu apbalvošanu nebiju gaidījusi.

Latvijā ir pierasts, ka kauss un medaļas pienākas arī par otro un trešo vietu. Žēl skatīties uz otro vietu. Visu sezonu meitenes cenšas un trenējas, bet beigās nav nekā. Pat piemiņas balvas.

Pēc zaudējuma Namūrai turpmāk Beļģijā spēlējāt bez zaudējumiem?
Uzvarējām visās spēlēs, taču neizpalika kāpumi un kritumi. Pret vājākām komandām mums bija noteikti uzdevumi, cik punktus varam atļaut ielaist. Tādējādi katra spēli kļuva par uzaicinājumu.

Bija spēles, kur uzdevumi tika izpildīti ar uzviju?
Ceturtdaļfināla pirmā spēle pret Monsu izdevās ideāli. Otrajā spēlē klājās pilnīgi pretēji, notika pagrieziens par 180 grādiem. Uzvarējām, tikām pusfinālā, taču gandarījuma nebija. Trenerim atkal nācās mūs sapurināt. Dažreiz bijām paškritiskākas par treneri.

Kura spēlētāja bija komandas kapteine?
Maržorī Karpro (Marjorie Carpreaux). Saspēles vadītāja pirmo gadu veica kapteines pienākumus. Mums nebija izteiktas līderes. Protams, Seleste izcēlās punktu gūšanā. Viņai tas padevās dabiski. Pat sliktā spēlē sameta 20 punktus. Standarts! Mūsu komandai tas dod ļoti daudz. Treneris teica, ka spēlēsim kā komanda, bez izteiktām līderēm. Tā darījām visu sezonu. Mums ir savi trumpji, ko jāizmanto. Sadarbības gan centriem, gan mazajām. Bijām diezgan balansētas.

Tev pārsvarā lika spēlēt kā ceturtajam numuram?
Uzbrukumā visu sezonu spēlēju kā ceturtais numurs. Aizsardzībā beigās lika spēlēt kā trešajam numuram. Tas kļuva par nelielu izaicinājumu, jo agrāk nebiju to darījusi. Patika, uzdevums lika koncentrēties. Tas bija citādāk nekā spēlēt centrā – vajadzēja ātrāk nostrādāt kājās un redzēju, kur man jāpiestrādā.

Treniņos prasīja vairāk skriet?
Vairāk taktiskās nianses – segšana viens pret viens. Centri īpaši nespēlē viens pret viens, vairāk saņem bumbu uz bloku.

Par trešo bija jāstrādā gan treniņos, gan spēlēs?
Tikai spēlēs. Treneris dažreiz pirms spēles to paziņoja kā pārsteigumu, liekot segt pretinieku trešo numuru.

Pirms spēlēšanas pazini Meriki Andersoni, bet Namūrā strādāja Hulians Martiness. Vai Beļģijā satiki citus paziņas?
SKW treneris 2008. gadā vadīja Beļģijas U18 izlasi Eiropas čempionātā Maķedonijā.

Anete Šteinberga – Beļģijas čempione 2014. Foto: no personiskā arhīva

Anete Šteinberga pēc uzvaras Beļģijas kausa izcīņā

"Neviena cita komanda nespēlēja tādā atmosfērā"

Pirmais gads pēc Amerikas. Vajadzēja savādāk organizēt dzīvi. Tas bija izaicinājums?
Ar pirmo gadu esmu ļoti apmierināta. Sadzīve iekārtojās labi. Dzīvoju kopā ar Kimu un Selesti. Viena otrai netraucējām. Varētu teikt, sadzīve bija interesantāka nekā Amerikā, jo varēju rīkoties kā pieaugušais. Neviens no malas vairāk neskatījās un nesodīja kā skolā. Otrkārt, bija mazāk citu pienākumu, tikai basketbols.

Pirmajā sezonas pusē izbaudīju, ka dzīvoju bez skolas rutīnas. Turpinājumā sāku domāt par papildus nodarbēm. Dažreiz brīvā laika šķita par daudz, tāpēc nākamgad ceru, ka klubs palīdzēs sarunāt franču valodas kursus.

Turpini zīmēt?
Dažus iesāktus darbus atvedu uz mājām, lai pabeigtu. Mūza neapmeklē tik bieži, tāpēc zīmēju mazāk nekā skolā, kad vajadzēja nodot darbus.

Portreti?
Vairāk abstraktā māksla.

Amerikā gadījās pārkāpt noteikumus?
Paliku rāmjos. Mans mērķis bija, lai mani nebūtu, par ko sodīt. Treneri pārbaudīja, vai sēžu stundās. Beigās vairāk nenāca, jo zināja, ka vienmēr tur esmu un pret skolu attiecos nopietni. Biju gandarīta, ka nesaņēmu nevienu aizrādījumu.

Pamanīju, ka Beļģijas kausa finālu apmeklēja daudz līdzjutēju.
Mūsu atbalstītāju skaits auga sezonas gaitā. Sākumā skatītāju skaits bija tāds, kā bija. Vēlāk trenera otrā asistenta sieva ierosināja izveidot atbalstītāju grupu “Beaver Spirit”. Piekritām. Beigās uz spēlēm nāca daudz atbalstītāju. Sagaidīja mūs ar ovācijām, atbalstīja no sirds, iesaistījās visās situācijās. Nevienai citai komandai tādas atmosfēras mājas spēlēs nebija. Skatījos ar prieku, jo zāle dažreiz bija pārpildīta. Līdzjutēju klubs sāka atbalstīt arī bērnu komandas.

Bebrs ir kluba talismans?
"Castors" franču valodā ir bebrs.

Komanda "Karaliskie bebri".
Sākumā nezināju, taču drīz sapratu. Savukārt Braine ir pilsēta 20 minūšu braucienā no Briseles.

Vaterlo kaujas lauku sanāca apmeklēt?
Kaujas vietā uzcelta piramīda ar britu lauvu virsotnē. Pārbaudījām, vai piramīdas pakāpienu skaits atbilst norādītajam. Šķita, ka uzkāpt būs viegli, taču beigās piekusām. Piramīdai ir 206 pakāpieni.

Beļģijā ir attīstīta dzelzceļa satiksme. Uz spēlēm braucāt ar autobusu?
Visur braucām ar automašīnām. Nekur nebija jābrauc tālāk par pusotru stundu. Ar vilcienu braucu uz Vāciju pie mammas māsas. Pirmo reizi braucu ar ātrvilcienu, ātrums 180 kilometri stundā.

Trijatā dalījāt vienu mašīnu?
Divatā, jo amerikānietei bija sava mašīna.

Kultūras pārmaiņas pēc Amerikas...
...bija ļoti patīkamas. Daudz tuvāk mājas atmosfērai. Kultūra un cilvēki līdzīgāki Latvijai. Man tas pietrūka. Biju priecīga atgriezties Eiropā. Teikšu godīgi, Amerika man šobrīd nepietrūkst. Protams, vēlos aizbraukt apciemot draugus, taču pastāvīgi dzīvot nē.

Laika apstākļu maiņa?
Mīnusu nebija. Cerēju, ka mājās Ziemassvētku brīvdienas ieraudzīšu sniegu. Nesanāca, savukārt Beļģijā sniga tikai vienu reizi. Pavasaris bija ļoti skaists, silts. Lielisks laiks pusotru mēnesi pēc kārtas. Tādējādi redzēju divus pavasarus – Beļģijā un Latvijā. Pavasaris atsvēra ziemu, taču pēc piecu gadu pārtraukuma gribu piedzīvot kārtīgu, sniegotu ziemu.

Anetes Šteinbergas debijas spēle Eiropas čempionātā Francijā. Foto: Romāns Kokšarovs

Anete Šteinberga pret Lielbritānijas izlasi

Anete Šteinberga spēlē pret Serbiju

Anete Šteinberga

"Patīk trenera Zvirgzdiņa filozofija"

Pēc pārbraukšanas Tev nebija pauzes. Uzreiz pievienojies komandai.
Vidū bija divas dienas, jo atbraucu sestdien. Nākamajā dienā izlasei bija brīvdiena un sāku pirmdien. Nav, ko atslābt. Gribēju būt izlasē un atveseļot kāju. Mūsdienu sporta medicīna ļauj atrast risinājumu, nepaliekot mājās.

Tev bija labās kājas potītes sastiepums?
Nedēļas laikā (saruna notika 17. maijā) varēšu atsākt individuāli skriet. Būs vēl viena pārbaude un varēšu sākt trenēties kopā ar komandu. Nevaru sagaidīt! Uz Olimpisko sporta centru nāku divreiz dienā. Strādāju ar Viktoru Lāci un Līgu Folkmani. Man nodrošinātas dažādas procedūras, esmu aprūpēta. Sūdzēties nevaru. Viktors vairāk gādā par vingrinājumiem, Līga par procedūrām – lai ātrāk noiet zilums. Nākamnedēļ būs četras nedēļas.

Uzreiz saprati, ka nevarēsi piedalīties otrajā finālspēlē?
Varēja būt daudz trakāk. Zināju uzreiz, ka nākamajā reizē nevarēšu spēlēt. Sākumā šķita, ka lauzta potīte. Par laimi, bija tikai sastiepums. Savainojumi notiek negaidīti un liek pārdomāt. Uzskatu, ka viss notiek ar iemeslu un skatos uz notiekošo pozitīvi. Varu trenēties, braukt ar riteni, peldēt.

Beļģijā uztaisīja rentgenu. Komandas ārsts teica, lai kāju neliek ģipsī, tomēr man spītīgi to uzlika. Nākamajā dienā noņēmu nost, turpmāk sapampuma vietā izmantojot teipu. Ar kruķiem staigāju tikai pirmās divas dienas. Trešajā dienā pēdas kustība tika atjaunota pietiekami un asinsrite uzlabojās, lai iztiktu bez palīdzības. Beļģijā papildus procedūru nebija, jo visi koncentrējās fināliem un komandai vajadzēja uzvarēt. Atbraucot uz Latviju, Līga veica pārbaudes un sāku atjaunošanās programmu.

Kā patika spēlēt kopā ar Igaunijas izlases kapteini Meriki Andersoni?
Man ļoti patika spēlēt ar viņu kopā. Viņas vecumā tā rauties ir diezgan apbrīnojami. Kā spēlētājai viņai ir plusi un mīnusi, taču Beļģijā viņa kļuvusi daudz mierīgāka nekā Latvijā. Iespējams, ieguvusi lielāku rūdījumu. Treneris palīdz strādāt profesionāli – viņai vairāk nav par katru cenu sevi jāpierāda. Tas atvieglo gan trenera, gan viņas darbu. Cilvēciski saprotamies lieliski. Abas fanojam par Baltijas valstīm un nevaram sagaidīt, kad viena pret otru uzspēlēsim vasarā. Treneris brauks skatīties uz Igauniju.

Eiropas čempionāta debijā spēlēji daudz, tikai spēļu skaits bija mazs. Var teikt, ka iejuties labi?
Pie trenera Zvirgzdiņa vēl neesmu trenējusies. Redzētā spēles filozofija patīk. Diezgan līdzīga tam, kā spēlējam treniņos Beļģijā. No katra trenera var iegūt citu skatījumu uz spēli un paņemt jauno sev. Manuprāt, trenerim ir interesanti un meitenes par treniņdarbu atsaucas pozitīvi. Gribas ātrāk pašai iesaistīties.

Basketfeminin.com video speciāli Sportacentrs.com . Autors Christian Detroz

Anetes Šteinbergas sezona Beļģijā

Regulārajā sezonā spēlētāja 20 spēlēs vidēji guva 13,9 punktus (otrais rādītājs komandā), izcīnīja 5,2 bumbas zem groziem un izdarīja 0,6 rezultatīvas piespēles. Šteinberga realizēja 52,9% divpunktu (108/204) un 16,7% trīspunktu metienu (2/12), kā arī 78,9% soda metienu.

Eiropas kausa izcīņā Šteinberga sacentās trīs valoņu klubu apvienotajā komandā “Wallonia Basket” (3-3). Piecās spēlēs uzbrucēja vidēji 24 minūtēs sameta 11,4 punktus (otrais rādītājs komandā), izcīnīja 5,2 atlēkušās bumbas, izdarīja 1,0 rezultatīvu piespēli, kļūdījās 2,0 reizes, pārķēra 1,0 bumbas un izprovocēja 3,0 piezīmes.