Lima: "Spānijā notiek basketbola revolūcija"

Par Spānijas basketbola princesi dēvētā Lima trešdien plkst. 21:30 pēc Latvijas laika „TTT Rīga” sastāvā dosies laukumā Valensijas „La Fonteta” arēnā (Pabellón Municipal Fuente San Lluís de Valencia), lai sacenstos ar Spānijas čempionēm „Ros Casares”.

Cindy Orquídea Lima García - (196/21.06.1981/Barcelona), pirmā sezona „TTT Rīga”. Spēlējusi Leonas „CB San José” (2007-2009), Saragosas „Mann Filter Zaragoza” (2005-2007), Vigo „Celta Vigo” (2001-2005), „Universidad La Laguna” (2000-2001), CAB Madeira (Portugāle, 2000-2001), UB FC Barcelona (Spānija, 1998-2000).

• Divkārtēja Eiropas čempionātu medaļniece (Latvija 2009 – bronza, Itālija 2007 – sudrabs). Devītā labākā atlēkušo bumbu vākšanā uzbrukumā 2009. gada Eiropas čempionātā, vidēji spēlējusi 16 minūtes, guvusi 3,9 punktus, izcīnījusi 4,0 atlēkušās bumbas, rezultatīvi piespēlējusi 1,3 reizes un bloķējusi pretinieču metienus 0,7 reizes

• Olimpiskā kvalifikācijas turnīra uzvarētāja (Madride 2008), 5. vieta 29. Olimpiādes spēlēs (Pekina 2008), piektā rezultatīvākā basketboliste Spānijas izlasē, vidēji spēlē gūstot 6,6 punktus un izcīnot 5,2 atlēkušās bumbas

•Sindijas ģimenē ir piecas māsas - Kenya, Vanesa, Cindy, Niurka un Karem

Kā tu atradi sevi basketbolā? Tā bija personīga izvēle vai ierosme no malas?
Mani uzaicināja uz treniņu, lai apskatītos, kā man iet. Basketbols ļoti iepatikās un sāku regulāri iet uz nodarbībām. Trīspadsmit gadu vecumā sāku trenēties trīs reizes dienā, turklāt nodarbības sākās jau septiņos rītā. Nebiju ierobežota savā izvēlē, jo Spānijā sports koncentrēts lielos centros, kur iespējams nodarboties ar dažādiem sporta veidiem – tenisu, volejbolu, visu. Sešpadsmit gadu vecumā kļuvu par profesionāli un sāku spēlēt Barselonas komandā.

Ģimenē vienīgā spēlē basketbolu?
Mana ģimene nav īpaši sportiska. Jā, māsas labprāt uzspēlē, taču tikai prieka dēļ, neviena ar to nenodarbojas profesionāli. Tēvs nomira, kad biju maza, bet māte un māsas ir kā mana klints. Ģimene mani iedvesmo un simtprocentīgi atbalsta, vienmēr tajā smeļos spēku. Viņi mani iedrošina.

Tu ieguvi zelta medaļu Eiropas U-18 čempionātā Turcijā...
Jā (priecīgi)

Ko atceries no tā laika?
Bija lieliski sakaut Krieviju. Tagad satiekoties, varu pateikt, ha-ha, mēs jūs sakāvām. Irina Osipova, es tevi uzvarēju! Tas ir vareni, uzvarēt kopā ar to pašu paaudzi, kura devusi Po Gazolu. Spānijas Basketbola Federācija mūs lutināja un šī paaudze basketbolam deva Gazolu, Martu Fernandesu, daudz labu spēlētāju, kuri nokļuva Olimpiskajās spēlēs. Spānijas basketbols turpina augt. Varbūt Pasaules čempionātos neesam tik sekmīgas, bet Eiropā esam sasnieguši daudz, jo smagi strādājam.

Spānijā tagad notiek basketbola revolūcija. Agrāk varēja dzirdēt „Gribu kļūt par futbolistu!”. Tagad radusies otra iespēja un basketbols ir ļoti, ļoti populārs. Protams, sieviešu basketbolam ir grūtāk, bet mēs cīnāmies. Par spīti mazākai uzmanībai un naudai. Labi nospēlējām Eiropas čempionātā.

Spānijā ir viens no labākajiem nacionālajiem čempionātiem. Ārpus Spānijas spēlē tikai trīs spāņu basketbolistes – Tu, Marta Fernandesa un Nurija Martinesa. WNBA šogad pusotru mēnesi spēlēja Anna Montanjana. Kā izdomāji doties uz ārzemēm?
Spānijas līgā nav jāspēlē mūžīgi. Vēlējos pāriet uz citu vietu un, otrkārt, vēlos spēlēt Eirolīgā. Vēlos spēlēt pa īstam. Man agrāk ir bijuši piedāvājumi spēlēt rezervē no Eirolīgas komandām, kuras var cīnīties par kausu. Jā, tādā ceļā var iegūt kausu, sēžot uz soliņa, bet nevēlos, lai tā būtu. Par neko. Te ir iespēja, esmu konkurētspējīgā komandā un tajā pašā laikā varu tai palīdzēt. Vēlos to darīt pa īstam, nevis tāpēc, lai pieteikumā būtu divpadsmit basketbolistes.

Esot 20-30 minūtes laukumā, jūties vislabāk?
Jā, Spānijā spēlēju labas minūtes, taču Eirolīgā to vēl neesmu darījusi. Spēlēju laba līmeņa sacensībās un man tas patika, taču pienācis laiks pieaugt. Esam jauna komanda, kas izsalkusi pēc panākumiem. Šis gads būs pieredzes uzkrāšanai, lai paaugtos un pakāptos vienu soli augstāk. Esmu priecīga par izvēli, ko izdarīju.

Esi Rīgā iepriekš bijusi, tāpēc jau zināji, uz kurieni brauc?
Izvēloties jautāju, vai klubs ir Rīgā. Jo spēlēt citur būtu nedaudz sarežģīti. Man te patīk, Rīga ir eiropeiska pilsēta. Skaista un cilvēki jauki. Daži cilvēki jocīgi reaģē, piemēram, mana kaimiņiene pirmajā reizē sāka kliegt. Vairums cilvēku, ko satieku, ir jauki ar mani, saku godīgi. Veikalā, kad pērku pienu, mani izlabo un pasaka, ja tas nav piens. Tas ir jauki, man patīk cilvēki Latvijā.
Kolēģes komandā man dod savu siltumu. Patīk pajokot, kopā ir jautri un viegli. Nevar teikt, ka esam visu laiku labākās draudzenes, taču patīk būt šeit. Ja nepieciešams nopirkt sulu, tieku aizvesta uz veikalu. Tas ir lieliski.

Dod siltumu kā Evaristo (Peress, Spānijas valstsvienības galvenais treneris)??
Jā. Spānijas izlasē viņš cenšas mūs padarīt tik labas, kā var. Viņš skatījās uz mani kā spēlētāju nevis patīkamu personu. Viņš man jau sākumā pateica „Uzticos tev par 100%, tu vari mums dot daudzas lietas un vēlos tevi redzēt izlasē.”

Evaristo saziņā vienmēr bijis ļoti mierīgs, viņš visu laiku ir tāds?
Viņš ir no cilvēkiem, kas zina, ko dara. Dažreiz viņš var būt asāks, bet kopumā viņš ir kluss. Man patīk viņa trenēšanas stils. Viņš zina laiku, kad kliegt, pateikt, kad jāklusē. Man tas patīk.

Kādu laiku biji projām no basketbola, apsvēri iespēju mainīt karjeras virzienu?
Es izmēģināju spēkus modeļu biznesā, strādāju aģentūrā, taču, godīgi runājot, tā nekad nebija mana kaislība. Nebija tā, ka vēlējos kļūt par modeli, taču vienu gadu biju projām no basketbola.
Nākotnē labprāt strādātu sporta televīzijā. Iespējams, kameru priekšā, bet labāk to darītu aizkadrā. Tas nav vienkārši, bet izmēģināšu to. Cita iespēja būtu strādāt jaunatnes basketbolā, netiecoties kļūt par profesionālu treneri. Trenējot profesionāli, nav tās pašas maģijas, kura piemīt darbam ar bērniem.

Piekrīti, ka strādājot ar bērniem, tiekties pēc rezultāta nav galvenais? Svarīgāk ir radīt un dalīties priekā, necensties sasniegt titulus jau bērnībā, līdz piecpadsmit gadu vecumam.
Jāpiekrīt. Kad man bija piecpadsmit gadu, jutos kā profesionāle, jo smagi strādāju. No otras puses, kad sasniedzu divpadsmit gadu vecumu, vienkārši priecājos par darīto. Treneris saka, šodienai pietiks, es kliedzu nē, nē, nē, gribu vairāk. Taču arī tagad dažos aspektos esmu kā bērns, nezaudēju vēlēšanos priecāties par rītdienu un iespēju spēlēt.

Dalību Olimpiskajās spēlēs uzskati par savu lielāko sportisko panākumu?
Olimpiskajās spēlēs bija brīnišķīga arēna, taču biju nedaudz skumja. Zināju, ka varam cīnīties par uzvarām, taču iegūt medaļas būtu ļoti grūti un tas mani apbēdināja. Domāju, paveicām ļoti labu darbu. Uzvarējām ķīnietes viņu mājās, kur viņas spēlēja ļoti labi, saņēma līdzjutēju atbalstu.
Manuprāt, varam sarūpēt kādu pārsteigumu nākotnē, varbūt nākamgad Pasaules čempionātā. Ceru, ka treneris man atkal uzticēsies un labi nospēlēsim Čehijā. Tas ir sarežģīti, jo, pateicoties labam līmenim, valstsvienībā kļuvis grūtāk iekļūt. Par vietām izlasē sacenšas daudz labu spēlētāju.

Kādas atmiņas palikušas no Eiropas čempionāta Liepājā un Rīgā?
Patīk Eiropas čempionāts, tās ir lieliskas sacensības. Finālturnīrā spēlēju otro reizi, taču pieļāvām tās pašas kļūdas, ko Olimpiskajās spēlēs. Daudzi gaidīja no mums lielas lietas – zelta medaļu vai finišu otrajā vietā. Cilvēki katru reizi pēc labiem startiem vēlas vairāk, ambīcijas aug.

Pirmā Eirolīgas spēle būs Spānijā, Valensijā. Noteikti priecājies par to?
Esmu ļoti priecīga. Man klājas labi, tikai pietrūkst Spānijas. Mūsu komandai jābūt reālai, gatavojoties turnīram. Pirmajā spēlē „Ros Casares” ir favorīte, Valensijas klubā pulcēts daudz talanta. Labākās Spānijas izlases basketbolistes un viena no labākajām centra spēlētājām pasaulē – Erika De Souza. Vēlos redzēt, ko varam paveikt kā komanda. Gribu redzēt mūsu aizsardzību, cik smagi spējam strādāt sāncenšu spiediena apstākļos. Zinot, ka būs sarežģīti, ir interesanti turpināt cīnīties, spēlēt savu spēli. Tas būtu labi.

Satikšu kolēģes valstsvienībā, viņas ir fantastiskas. Amaija ir viena no labākajām spēlētājām Eiropā, Anna sevi labi apliecināja kontinenta čempionātā. Spēle būs grūta, vēlos cīnīties no sākuma līdz beigām un nebaidos ne no viena. Zinu, ka „Ros Casares” ir varena komanda. Cienu viņas par to, ko Valensija dara, taču tas mani nespēs nobiedēt. Ārpus laukuma cienu sāncenses par talantu, bet laukumā esam vienādas. Būšu ļoti profesionāla, cīnīšos visu spēli.

Cik valodas pārvaldi?
Runāju angliski, varu runāt itāliski. Tikai esmu daudz aizmirsusi, jo runāt itāliski nenākas bieži. Spēju lasīt franciski un zinu katalāņu valodu. Var teikt, ka spēju runāt četrās valodās.

Kam seko līdzi profesionālajā sportā?
Ziemā skatos NBA spēles, vasarā sekoju WNBA, vienīgi te nav to pašu kanālu, kas mājās. Tādā ziņā reizēm jūtos atrauta no notikumiem. Lasu basketbola ziņas, Spānijas līgas jaunumus, statistiku un apskatus. Internets un Skype palīdz sazināties ar ģimeni, esam tiešsaistē katru vakaru. Sezonas laikā māsām jābūt darbos, jāiet uz universitāti, bet draugs atbrauks pie manis un paliks kādu nedēļu.

TTT Rīga mājas spēles Olimpiskajā sporta centrā

Rīgas kluba mājas spēles notiks 4., 11., 25. novembrī, 2. decembrī un 2010. gada 13. janvārī Olimpiskajā sporta centrā. Visu mājas spēļu sākums ir plkst. 19:40. Par biļešu tirdzniecības sākumu tiks paziņots tuvāko dienu laikā.

Četras labākās A grupas komandas Eirolīgas 1/8 finālos līdz divām uzvarām sacentīsies ar B grupas četrām stiprākajām vienībām. Pārējos 1/8 finālos tiksies C un D grupu labākie kvarteti. Spēles paredzētas 2010. gada 2., 5., un, ja nepieciešams, 10. februārī. Ceturtdaļfināli līdz divām uzvarām notiks 23., 26. februārī un, ja nepieciešams, 3. martā, bet „Četru fināla” spēles notiks 9. un 11. aprīlī.

TTT Rīga FIBA Eirolīgas 1. aplī

TTT Rīga FIBA Eirolīgas 2. aplī

Eirolīgas pirmā kārta, 28. oktobris

Izmantotie resursi:
tttriga.lv