Facebook
GoogleZane Jākobsone-Pelse: "Guna pēc savainojuma varēja nespēlēt, taču viņa ir cīnītāja"
@MarisNoviks
Foto: Ģirts Gertsons
"Uzskatu, ka spēli zaudējām uz fiziskās sagatavotības rēķina – nogurām. Mūsu kapteine Guna pirmdien guva diezgan smagu potītes savainojumu," pēc spēles pret "Liepājas Papīru" teica Latvijas-Igaunijas līgas pusfināla rezultatīvākā spēlētāja Zane Jākobsone-Pelse.
Tev bija ļoti labs pirmais puslaiks, tikai māsa mēģināja patraucēt. Kā bija atgriezties Liepājā un spēlēt pret viņu?
Atgriezties ir patīkami. Ļoti patīk Liepājas Olimpiskā centra zāle. Pret māsu spēlēt vienmēr ir īpaši, taču labprātāk būtu vienā komandā ar viņu. Ir otrādi – neviena no mums negrib zaudēt, tāpēc katra spēle ir ļoti principiāla. Katrai gribas uzvarēt savstarpējā duelī, tāpēc zaudējums ir sāpīgs.
Tava māsa ir kapteines palīdze un, vienlaikus, spēlētāja, kura uzvelk komandu.
Saspēles vadītājs, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem komandā – visu noorganizē. Protams, ka pret tādu cilvēku spēlēt ir sarežģīti.
Tavs vīrs un dēls ieradušies tevi atbalstīt. Mammas pienākumi ir galvenie, tomēr – cik daudz esi trenējusies?
Man ir gan mammas, gan darba pienākumi. Treneris Vīnbergs izrāda lielu pretimnākšanu, taču fiziski nav iespējams apmeklēt visus treniņus. Būsim atklāti – ja gribi skrieties ar tādām komandām kā TTT un Liepāja, nepieciešams trenēties vairāk. Pretiniecēm ielikta cita fiziskā bāze.
No otras puses, esmu trenējusies pietiekami, lai varētu spēlēt. Uzskatu, ka spēli zaudējām uz fiziskās sagatavotības rēķina – nogurām. Mums ir daudz savainojumu.
Liels paldies Gunai (Lagzdiņai) par spēli! Pirmdienas treniņā viņa diezgan smagi savainoja potīti. Esmu pateicīga par to, ko viņa spēja dot. Varēja vispār nespēlēt – taču Guna ir cīnītāja. Turpināja trenēties individuāli. Spēlēja visas, tikai nepietika pulvera. Metieni nebija slikti, vienkārši nekrita. Nevar vinnēt spēli, ja septiņās minūtēs gūstam tikai trīs punktus.
Šķiet, ka rīt nebūs vieglāk.
Svētdien gaida ne pārāk viegla spēle pret labu pretinieku. Domāju, ka “TTT juniores” zina, ko sagaidīt no mums. Lai gan – esam neparedzama komanda. Atbraucām pēc medaļām un negatavojamies braukt mājās bez tām. Nāksim cīnīties.
Neparedzama komanda – sev vai pretiniecēm?
(Smejas) Gan, gan. Kamēr pārstāvēju citus klubus, pārliecinājos, ka RSU ir nestandarta komanda. Viņas spēlēja citādāku basketbolu. Sarežģītākās spēles bija pret RSU. Tagad esmu komandā un redzu kā veidojas mūsu stils. Kopumā – visas meitenes ir diezgan labas spēlētājas, grūti prognozēt, kurai būs īstā diena. Esam ciets riekstiņš.
