Ainārs Čukste: "Ja esam labi, tas jāparāda laukumā"

Trenera vadītās jauniešu komandas divas reizes izcīnījušas bronzas medaļas Eiropas A divīzijas čempionātos – 2005. gadā Čehijā un 2009. gadā Gdiņā, Polijā. Tagad priekšā jauns uzdevums, starts ar jauniem spēkiem U-16 Eiropas čempionāta B divīzijas finālturnīrā Maķedonijā 12. – 22. augustā.

Pēdējos divus mēnešos Čukste pilnībā koncentrējies jaunatnes basketbolam, dalot laiku starp „Rīdzenē” bāzētajām jaunatnes komandām un valsts kadetu izlasi. Aizvadītajā nedēļas nogalē daudzas 15-18 gadus jaunās spēlētājas piedalījās pirmajā „Molten” kausa izcīņā, sniedzot iespēju treneriem izvērtēt viņu sniegumu un noteikt prioritātes tālākajam darbam pirms vasarā gaidāmajiem Eiropas čempionātiem.

„Rīdzenes” vecākās grupas komanda Čukstes vadībā izcīnīja četras uzvaras pēc kārtas, finālā piekāpjoties teicamu sniegumu rādījušai „Juglas” vienībai.

Piecas spēles trīs dienās. Pietrūka spēka piektajai spēlei?
Nē, ar to rēķinājāmies, piesakot komandas turnīram. Sadalījām uz pusēm komandu, kas spēlē jaunatnes basketbola līgā. Šeit spēlēja tikai 1991. gadā dzimušās spēlētājas. Otrie, trešie, ceturtie gadi „Rīdzene 2” – vairāk pārbaudījām kā vecākā grupa izskatīsies nākamajā gadā.

„Rīdzene 1” spēlēja bez īsti līdzvērtīgām maiņām. Piecnieks labs. Varbūt ne pats labākais, ņemot vērā, ka Pagrode varētu būt pamatsastāvā. Ir spēlētājas, kuras savos posteņos var pastiprināt komandu, radīt pilnvērtīgas maiņas. Ņemot vērā, ka spēlējām ar pussastāvu, paveicām to labi.

Katrā spēlē gribas vinnēt, arī pēdējā. Nedaudz pietrūka spēka un koncentrācijas. Abu komandu izpildījumā parādītais basketbols bija kvalitatīvs. Pat ļoti kvalitatīvs un tas priecē. Spēlēja daudzas izlašu kandidātes. Uzskatu, zaudējām trīs četru muļķīgu kļūdu dēļ, nesakoncentrējoties aizsardzībā, varbūt uz noguruma fona. Gribu paslavēt Juglas komandu, kas bija ļoti gatavojusies, motivēta. Nekļūdījās, spēlēja stabili un labi trāpīja.

Par zonas presingu

Zonas presings jebkurā gadījumā ir līdzeklis uzbrukuma bremzēšanai, lai pretiniekam samazinātu laiku tā noslēgšanai. Taču tā nevar būt viena stratēģija.

Par Līgu Šurkusu

Līga netrenējas jaunatnes grupā, tāpēc jāsaka paldies TTT kluba vadībai, kas rada iespēju viņai spēlēt. Domāju, Līgai bija vērtīgi dabūt spēles garšu. Dažas kļūdas nebūtu, ja spēles prakse būtu bijusi lielāka. Pozitīvi, domājot par jaunatnes līgas fināliem, kur Līgai būs jāspēlē. Labi, ka vismaz dažas spēles sezonā nospēlētas savā jaunatnes komandā.

Par izlašu kandidātēm

Dažādās komandās bija daudz U-16 izlases kandidāšu. „Rīdzenē 2” gan U-16, gan U-18 valstsvienību spēlētājas, TTP/DSN 1, TTP/DSN 2, principā visur. Tas ir pozitīvākais, turnīrs vērtējams kā izdevies, neskatoties uz rezultātu starpībām dažās spēlēs. Mūsdienu basketbolā pie presingiem un dinamikām arī divdesmit punktu starpība nav liela. Nav jāuzskata tās par sagrāvēm. Spēles bija tiešām labas, kvalitatīvas, meitenes parādīja labu meistarību visu dienu garumā.

Par Eiropas U-16 čempionāta izlozi

U-16 izlozes un komandu sadali B divīzijās vispār nevērtēju kā izšķirošu. Mūsu mērķis ir uzvarēt. Katrā spēlē jābūt gatavam uzvarēt jebkuru pretinieku. Kas tur nāk pretī, lielas starpības nav. Skaidrs, ka jātiek pusfinālā, jāuzvar pusfināla spēle. Tā ir pati svarīgākā spēle turnīrā, pārējais nav tik būtisks. Gatavojamies ar domu, lai cīnītos ar visiem, kas nāks pretī. Pirms U-16 turnīriem iepriekšējas informācijas ir ļoti maz, sevišķi B divīzijā. Grupā komandas, vismaz pēc valstu nosaukumiem skatoties, jāvinnē. Domāju, grupu pārvarēsim pārliecinoši, tad būs plašāka informācija par pārējām konkurentēm.

Vai pastāv informācijas pārmantojamība no U-14 izlašu spēlēm?
Viens turnīrs ar U-14 līdzdalību ir bijis. Toreiz uzvarējām Baltijas kausā diezgan pārliecinoši. Tagad uzvarējām Baltijā jau U-16 līmenī. Sēkla labi iestādīta, pagaidām šī vecuma izlasei ir tikai uzvaras. Tas nedrīkst iemidzināt. Daudz jāpadara, nopietni jāstrādā. Ja esam labi, tas jāparāda laukumā, nevis domās.

Čempionāts ir salīdzinoši vēlu, augusta otrajā pusē. Tātad būs pauze?
Iespēju robežās turpināšu strādāt ar kandidātēm, sekot visam līdzi. Neuzskatu, ka šajā vecumā jātaisa lielas atpūtas pauzes. Cilvēki ir augoši, jauni. Jāprogresē, labi atjaunojas. Nav tā, ka speciāli jāplāno atpūta.

Par komandas spēles nozīmi jauniešu izlasēs

Ja spēlētāji nav gatavi spēlēt komandas interesēs,
aizraujas ar individuālu pieeju, viņi tiek atsēdināti malā vai nespēlē izlasē. Man šobrīd absolūti neinteresē kāda viena spēlētāja personīgā statistika. Ja mums ir komandas uzdevums, tas jārealizē, tam jāpakļauj viss. Tā ir spēles disciplīna. Ja kāds nebūs gatavs tādā režīmā darboties, izlasē nespēlēs.

Nav vienas lietas, kas izšķirs turnīru, piemēram, fiziskā vai tehniskā sagatavotība. Pastāv liels īpašību un sakritību kopums. Nedrīkstam atstāt novārtā nevienu lietu. Ar
Viktoru Lāci esam runājuši par fizisko sagatavotību. Viņš ir gatavs sākt strādāt ar U-16 izlases kandidātēm. Visticamāk, tas būs individuāls darbs, katrai pēc iespējām
uzlabojot nepieciešamo. Strādāsim visās frontēs, lai varētu labi nostartēt.

Par valstsvienību izlozes rezultātiem

Redzēju visas izlozes. U-18 zēniem grupā ir divi ļoti smagi pretinieki – Spānija, Francija. Nevienā brīdī negribu teikt, ka mūsējie nevar viņus vinnēt, taču vēsturiski pretinieks smags. Daudz izšķirs psiholoģija. Ja esam gatavi iet un uzvarēt tādas komandas, turnīrā varam tikt augstu. Man tuvākas ir meiteņu komandu izlozes, tur labāk orientējos, vairāk informācijas.

U-18 juniorēm izloze ir salīdzinoši labvēlīga, no stiprākā groza esam dabūjuši Lietuvu. Savstarpēji spēlēts līdzīgi, zaudēts pirms pusotra gada A divīzijas spēlē, dažādos variantos Lietuva vinnēta. Ja tāds pretinieks trāpās no pirmā groza, tas ir labi. Ņemot vērā nepietiekami labo komplektāciju garajā galā, nebūs uzdevums izcīnīt augstu vietu. Objektīvi nevaram gribēt visas izlases visos vecumos ļoti stipras, tāpēc U-16 spēlētājas, visticamāk, nevarēs papildināt U-18 izlasi, lai gan viena otra varētu tikt. Turnīri nāk viens aiz otra, U-16 ir augsts uzdevums. Uzvarēt B divīzijā ir grūtāks uzdevums nekā palikt A divīzijā, tāpēc spēlētājas, visticamāk, palīdzēt nevarēs. Par izpildītu uzdevumu jāmāk priecāties.

Par U-20. Latvija pieteicās rīkot čempionātu, tā ir izlase, no kuras šogad gaida.. Grūts darbs treneriem, grūts darbs spēlētājām. Mājās spēlēt nav viegli. Ja grib sasniegt rezultātu, jādomā, kā vinnēt katrā spēlē. Jāgatavojas stipriem pretiniekiem, jābūt labai komandas psiholoģijai. Spēlētāju atlase liela, sevišķi garajā galā. Vismaz astoņas centra spēlētājas kandidēs uz vietu sastāvā. Četras piecas, cik paņems treneri, tas ļoti daudz var izšķirt. Izvēle būs grūta, tik liela konkurence. Tas ir labi, U-16 un U-18 izlašu treneri var savā ziņā apskaust, cik tur liela spēlētāju atlase garajā galā. Pārējām izlasēm nav pat puses tik daudz centra spēlētāju kā šobrīd U-20.

Deviņdesmitie, deviņdesmit pirmie gadi, ārējā līnija nokomplektējama ļoti labi. Spēlētājas pietiekoši labā līmenī, nedaudz vājāks postenis ir saspēles vadīšanā. Varbūt vājāks salīdzinoši ar fantastisko pagājušo gadu, taču nekādā ziņā nepiekrītu, ka vājš. Tas aizpildāms, organizējams ar spēles disciplīnu. Esmu runāji ar treneri Mārtiņu Zībartu. Ticu, ka viņš spēs komandu nokomplektēt un novadīt, ka visi posteņi būs pienācīgā līmenī.

Par Latvijas valstsvienību

Jākvalificējas nākamajam Eiropas čempionātam. Jāizdara lielākais darbs, lai spēlētājas būtu, sagatavotos spēlēt un jāatrod treneris, kurš to darīs. Anetes lēmums (nespēlēt kvalifikācijas spēlēs) ir normāls, spēlētāja karjera tomēr pietiekoši īsa. Jaunās spēlētājas, kuras veidoja pirmo U-20 bronzas izlasi, varētu nostiprināties sastāvā, piemēram, Elīna Babkina. Viņas ir pietiekoši labas. Skaidrs, ka Aneti aizstāt nevar neviens, bet komandu var izveidot spēcīgu.