Vīnbergs slavē RSU kapteini: "Strādā divos darbos un velk komandu"
"Ja varam neiekrist pret Liepājas presingu – kā to parādījām otrajā puslaikā – spēle kļūst līdzīga gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Nedrīkst pretiniecēm dot vieglos punktus," pēc uzvaras "Douglas" Baltijas basketbola līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē teica RSU galvenais treneris Aivars Vīnbergs.
Kaspars Mājenieks, "Liepāja/LSSS" galvenais treneris
“Otrajā puslaikā noslinkojām aizsardzībā. Gunas (Lagzdiņas iemestie) trīspunktnieki ir manējie – jāpatērē pāris kalorijas un jāpaceļ roka. Otrkārt, sākām palīdzēt, kur nevajag – īpaši no stiprajām pusēm. Sekoja stress un pārliecības zudums uzbrukumā. Metām garām pat brīvus metienus.
Tehniskā pauze netraucēja – pārsvars pat pieauga (no 38:23 līdz 44:26). Cita lieta, ka aizrāvāmies. Ja uztaisi pretiniekam piezīmi pie centra līnijas – uzdāvinot soda metienus – čakarē pats sevi. Diemžēl tas maksāja. Pēc pirmās spēles mums ir mīnus trīs. Otrajā spēlē – visas iespējas atgriezties.
Svarīgi, ja komandā ir cilvēki, kuri var ienākt spēlē un palīdzēt. Ja soliņš nepalīdz, sākas problēmas. Otrajā puslaikā meitenes sāka skatīties viena uz otru, apstājās kustība. Tā ir lieta, par kuru jādomā otrajā spēlē. Katrīna Trankale nespēlēja, lai pasargātu veselību nākamajām spēlēm.”
Aivars Vīnbergs, RSU galvenais treneris
“Pieļauju, ka pretinieku komandā darbs norit profesionālāk. Sadzīve un stimulu ierobežotība “nokauj” daļu mūsu treniņdarba. Nepārdzīvoju, ka dažreiz zaudējam. Pārdzīvoju, ka neesam, kādi varētu būt – ka spēlētāji nenospēlē savā līmenī vai tuvu tam.
Pirmajā un otrajā puslaikā redzējām divas dažādas RSU vienības. Otrajā – komandu, kura spēlēja aizsardzībā. Ja spēlē aizsardzībā, augstāks spēks atalgo arī uzbrukumā – iekrita pat negaidīti punkti. Atsperšanās brīdis – sliktāk nospēlēt vairs nevaram, varam tikai labāk. Un aizgāja! Pretinieks zaudēja iniciatīvu, skatītājiem kļuva interesanti – abas komandas tuvojās 80 punktiem.
Mūsu soliņš kļuvis garāks. Diemžēl, izņemot garo galu. Gunai – cepuri nost! Apvieno visas gaitas ar milzīgu darba apjomu. Gribētos vēl vienu centru – Elīna Grīnberga pēc zobārsta apmeklējuma un narkozes šodien nevarēja spēlēt. Neraugoties uz to, noturējāmies.
Anna Buša bija starta svilpe mūsu uzvarai. Darbs, kuru viņa izdarīja aizsardzībā otrajā puslaikā. Nosedza savējo un palīdzēja pārējiem – tā sacementēja aizsardzību, ka Liepājai nobruka uzbrukums. Resurss vēl palika – šķiet, neiemetām 10 soda metienus.
Tehniskajā pauzē (16. minūtē) neko neieguvām. Labi sākām spēlēt tikai pēc puslaika pārtraukuma. Ja presingo kā Liepāja, agri vai vēlu pielāgojies. Tā notika ar mums. Pirmajās trīs minūtēs pieļāvām trīs vai četras kļūdas, bet, ja paskatāmies uz pārējām 37 minūtēm, kļūdījāmies daudz mazāk. Nezinu , vai tehniski, taču presingu pārvarējām.
RSU meiteņu komandai pašreizējā situācijā spēļu skaits ir pietiekams. Nepārmetu citiem, taču mūsu meitenēm jāmācās augstskolā. Visas mācās, strādā. Guna – strādā divos atbildīgos darbos. Nevaram atprasīties vēl vairāk – darba dienā pat grūti izbraukt darba laikā. Kalendāra blīvums apmierina.
Treniņos spēlētāju pietiek – pamatsastāvam pievienojas trīs TTP meitenes. Neskaitot šodienas divpadsmitnieku, komandas pieteikumā ir gan Mariona Tamsone, gan Annija Pozņaka. Dažreiz nodomi tomēr nepiepildās. Piemēram, ja neatnāk Guna – viss griežas ap viņu.
Dinija Pāvelsone dod neatsveramu atspaidu, lai gan vēl nav formā. Jāuzlabo fiziskā sagatavotība – brīžiem lūzt nost. Gadās kļūdīties, taču viņa izpilda savus uzdevumus. Kamēr Dinija nebija, atsevišķās spēlēs viņu veiksmīgi aizvietoja Kristiāna Koltone – piemēram, izbraukuma uzvarā pār Kauņas “Aistes LSMU”.
Ieva Jundase noteikti var nospēlēt daudz labāk. Viņa ir tehniska, var iemest, viskārtīgāk trenējas – jāatrod ticība sev. Kritizējot nedomāju neko sliktu. Esmu holeriķis – pasaku un nomierinos. Otrdien aizlaizīsim brūces, trešdien, ceturtdien un piektdien – gatavosimies spēlei Liepājā.
Esmu ļoti pateicīgs meitenēm par piecām izcīnītajām uzvarām pamatturnīrā. Pie tam – varēja būt vairāk. Pirms sezonas izteicos ļoti piesardzīgi – RSU piedāvāja vietu pirmajā divīzijā, taču šaubījos par izvēli. Bažas radīja ierobežotā centru līnija un centimetru trūkums.
Otrkārt, RSU trūkst stimulu spēlētāju motivēšanai. Katrā pretinieku komandā ir spēlētājas, kuras ēd, guļ un trenējas. Profesionāls sportists ir nevis tas, kuram maksā naudu, bet tāds, kurš var dienvidū pagulēt. Mums tādu spēlētāju nav.