Daiga Jansone: "Uzvara Artai ir balva par desmit darba gadiem"

Pamatlaika pēdējās 24 sekundēs „Juglas” komanda cīņā ar „Rīdzeni” atspēlējās no rezultāta 53:57, guva piecus punktus pēc kārtas un svinēja emocionālāko uzvaru LJBL A grupas sezonā.

„Man bija viegli vadīt šo spēli,” atzīst Jansone, kuras panākumam dažas stundas vēlāk sekoja Ziedoņa Jansona vadīto BS „Rīga” puišu uzvara zēnu finālspēlē. „Viss uz otru pusi pavērsās pēdējās astoņās deviņās sekundēs. Uzvaru šoreiz nenodrošināja „Juglas” lieliskā spēle. Bija „Rīdzenes” kļūdas, kuras, par laimi, mācējām izmantot.”

Par uzvaras brīdi

Arta (Kublačova) teica, trener, tās bija trīs sekundes. Brīdī, kad viņai bija bumba, 2 pret 1. Teica, visas situācijas jau biju izdomājusi, apskatījos, ka viņu sedz jaunāks pretinieks, ka viņa var iet (uzbrukumā). Viņa tajā brīdī bija pārdomājusi visu dzīvi un pieņēmusi šo lēmumu. Es viņai sūtīju fluīdus, neko neizdomāju. Arta pusstundu nespēja parunāt.

Par Artu Kublačovu

Arta Kublačova vienmēr manā komandā ir bijusi atslēgas cilvēks, mazais, nemanāmais, tomēr komandai ļoti vajadzīgais. Viņai ir grūti kļūt par rezultatīvāko, bet Arta izdara milzīgu darbu. Viņa ir melnā darba darītāja. Artai uzvara bija personiska balva par desmit basketbolā pavadītiem gadiem. Viņu neiekļāva zvaigžņu piecniekā, taču viņa izcīnīja komandai uzvaru un visi to redzēja. Tagad visi zina, kas ir Arta.

Par Ilzi Gotfrīdu

Runājot par Ilzi, ir liela starpība spēlēt jaunatnes un pieaugušo sacensībās. Viņa ļoti labi nospēlēja sieviešu līgā, kur ir pusprofesionāls līmenis un komandas negatavojas atsevišķu spēlētāju neitralizēšanai. Domāju, ka „Rīdzenes” komandas galvenais uzdevums bija Ilzes Gotfrīdas neitralizēšana. Viņa nokļuva diskomfortā, nemetot savus punktus. Tajā brīdī treneres uzdevums ir radīt iespēju citām meitenēm. Taču Ilze ir komandas līdere, jo viņa gribēja palīdzēt un palīdzēja, lai vai kā! Tas nenozīmē, ka Ilze nospēlēja slikti vai viņai bija melnā diena, jo viņu sedza līdz pat trijām spēlētājām, tam bija veltīta „Rīdzenes” aizsardzība.

Par komandas darbu

Ļoti palīdzēja trenere Kristīne (Žeimunde) un jāturpina censties tā strādāt. Vienmēr zināju, ka ir otrs treneris, kurš vajadzīgā brīdī pateiks, ko neredzu. Strādājam kopā, viņa ar deviņdesmit otrajiem gadiem (1992. gadā dzimušām meitenēm), es ar deviņdesmit pirmajiem, sadarbība finālā bija ļoti veiksmīga. Nākamajā sezonā pavirzīsimies par vienu gada gājumu uz priekšu, ir tāda vienošanās, ka man uzticēts vecākās treneres gods. Sāksim ar divām komandām, finālā startēsim ar vienu, jo Kristīne ir mana audzēkne. Mums ir vienāda spēles filozofija un psiholoģija. Trenējot bērnus atsevišķi, varam sekmīgi sanākt kopā.

Par Aneti Čundu un Aneti Kiršteini

Pēc visu savainojumu izārstēšanas ceru, ka Anete Čunda varēs palīdzēt U20 izlasei. Jaunatnes fināli bija turnīrs, lai (izlašu) treneri redzētu, vai viņa ir gatava spēlēt kopā ar deviņdesmitajiem gadiem. Spēles Anetei devušas pārliecību, ka viņa var tur būt.

Anete Kiršteine ir bērns, kuram daba iedevusi vēlmi spēlēt basketbolu. Visi treneri apskauž par to, ka viņai tas sanāk viegli, nepiespiežoties, ar prieku. Ir grūti paredzēt, vai viņa izmetīs trīspunktu metienu, vai aizies garām, nav īpašas pretdarbības pret Aneti. Meitene, arī Anete Čunda, trīs mēnešus savainojumu dēļ nevarēja trenēties. Sagatavojām viņas tieši šīm trīs spēlēm, tagad Anete jūtas fiziski un morāli labi. Viņa ir ļoti kautrīga, kritiska pret sevi, tāpēc finālu vērtīgākās spēlētājas balva nāca kā pārsteigums. Taču, skatoties visas finālu spēles, kad nav svarīgi, kurš iemet vairāk, viņa trīs sacensībās pēc kārtas bija rezultatīvākā.

Par A grupas finālu zēniem

Laikam ir tā – jo vienkāršāk pieej lietai, jo rezultāts pozitīvāks. Arī trenerim Ziedonim Jansonam kopā ar puišiem pirms jaunatnes fināla bijušas zelta medaļas LBL 2 („DSN Rīga”). Ja treneris Jansons puikas nepārdedzinās, viss būs kārtībā. Viņi šajā spēlē ir favorīti. Tikai pirms brīža bija atslābinājušies, domājot, ka viņi ir labi. Laukumā visu nosaka darbs un koncentrēšanās pēdējai spēlei.

Par „Juglas” meiteņu nākotni izlasēs un ārzemēs

Visi bērni, kuriem vajadzēja būt izlašu kandidātos, tur ir. Domāju, ka viss būs kārtībā. Ir liels prieks par meitenēm, kuras brauks studēt, spēlēt Eiropā un Amerikā. Diemžēl, pēc astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas mūsu basketbola sistēma nevar piedāvāt labu treniņu ciklu divas reizes dienā un pienācīgu attieksmi kā Eiropas klubos un Amerikas universitātēs. Otrs iemesls ir ekonomiskā situācija, kad bērniem rodas iespēja saņemt mācību stipendiju. Lielākais prieks ir par maniem ne-izlašu bērniem Artu Kublačovu un Elīnu Piternieci. Basketbols viņām atalgojumā devis iespēju braukt uz Ameriku un mācīties. Vēlāk meitenes var basketbolā nepalikt, bet tas palīdzējis viņām, ģimenēm un vecākiem. Viņas to ir nopelnījušas!