Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:136, Did:0, useCase: 0

Andris Steļmahs: "Eirolīgā mums jāiet uz pilnu banku"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Andris Steļmahs: "Eirolīgā mums jāiet uz pilnu banku"
Andris Steļmahs un TTT: 3-0 janvāra spēlēs. Foto: FIBA

"Decembrī bija brīdis, kad strādāju ar komandu vienatnē, jo Ivara (Ikstena) ģimenē piedzima puika. Domāju, ka tikām galā," treneris Andris Steļmahs vasaras beigās prātoja, vai pieņemt basketbola kluba "TTT Rīga" piedāvāto izaicinājumu, bet 2021. gada janvārī vadīja komandu pirmajās trīs spēlēs.

Dzīve pati piespēlē jaunus sižeta pavērsienus – šī sezona ir neparastākā atjaunotās komandas vēsturē. Trīs mainīgi kalendāri trīs dažādās līgās, pandēmijas radītie ierobežojumi un pārsteigumi, jauni treneri, treniņzāle un personāls, 40 dienu pauze bez spēlēm...

Andris pēdējās naktīs pirms brauciena uz Eiropas Sieviešu basketbola līgas pirmo sabraukumu nevarēja aizmigt. Mārtiņš Gulbis pēc apendicīta operācijas saņēma ārsta ieteikumu ilgi neatrasties sēdus stāvoklī. Atteikums piedalīties astoņu stundu braucienā līdz Minskai bija labākais lēmums galvenā trenera veselībai, tāpēc jūrmalniekam nācās uzņemties viņa pienākumus.

Šī bija saspringtākā nedēļa viņa jaunajā karjerā, sestdien atcerējās Steļmahs. “Džesika Tomasa šorīt pienāca un pajautāja: “Trener, kā jūtaties? Joprojām izskatāties noguris.” Atbildēju, ka tā arī ir. (Naktī uz sestdienu gulēto) stundu skaits bija labs. Pamodos stundu pirms modinātāja, jo iepriekšējās četras dienas dzīvoju Baltkrievijas laika režīmā. Šķita – kāpēc, varu taču vēl gulēt!”

Divi gari pārbraucieni, trīs spēles trīs dienās, gatavošanās un atjaunošanās – trenera grafiks bija saplānots pa minūtēm. “Kad sestdien atvēru acis, sapratu, ka varētu vēl divas trīs dienas atpūsties. Neko darīt – ir lietas, kuras jāizdara. Pēc trīs dienām būs nākamā spēle (Eirolīgā), kura mums būs kā fināls. Atpūtīšos un izgulēšos pēc tam. Tagad mums jāiet uz pilnu banku.”

Līdz oktobra vidum treneris paralēli strādāja ar Jūrmalas meiteņu komandu. Viss bija saplānots līdz gadu mijai, taču valdības lēmums no 17. oktobra pārtraukt sacensības nepilngadīgo un amatieru komandām plāniem pārvilka treknu svītru. Pēc 6. novembra no kalendāra “pazuda” arī visas TTT spēles Latvijas, Igaunijas un Lietuvas līgas pirmajā divīzijā.

Klāt nāca jauni ierobežojumi. “Atbraucot no Eirolīgas pirmā “burbuļa” Spānijā, vienu nedēļu pavadījām pašizolācijā. Nākamajās nedēļās strādājām divatā ar (fiziskās sagatavotības treneri) Ivaru, bet Mārtiņš pievienojās vēlāk. Pirmo reizi pēc operācijas viņš atnāca starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, savukārt pirms Minskas brauciena jau uzņēmās virsvadību."

Darbs Šampētera zālē ļāva izolēties no apkārtējās pasaules. “Treniņos lielāku uzmanību pievērsām individuālajam darbam un tehnikai. Spēlējām savā starpā. Labi, ka mums bija trīs spēles (Eiropas Sieviešu basketbola līgā). Pēc sabraukuma meitenēm pateicu – ticu, ka esam soli augstāk nekā pirms Spānijas burbuļa, kad mums vispār nebija spēļu prakses.

Pirmais pārbaudījums Baltkrievijā bija pats nopietnākais. “Neslēpšu – pirms spēles pret Minskas “Horizont” biju uztraucies. Pēc trešās spēles dāmām pateicu “paldies”. Viņas ir profesionāles, kuras zina, ko jādara. Grib uzvarēt un zina, ko vēlas sasniegt. Vienai otrai ir lielāka pieredze (basketbolā) nekā man – jutu atbalstu no visām spēlētājām.”

“Pirms spēlēm individuāli aprunājos ar saspēles vadītājām,” atcerējās Steļmahs. “Teicu viņām – uzskatu, ka saspēles vadītājs ir treneris laukumā. Ļoti daudz palīdzēja Ivars un fizioterapeite Sintija Priede. Visu laiku biju kontaktā ar Mārtiņu, padomus deva Artūrs (Štālbergs). Komunikācija ar galveno treneri turpinājās arī spēļu laikā – pārtraukumos saņēmu dažādus Mārtiņa ierosinājumus.

Atgriezeniskā saite darbojās – spēlētājas uzticējās trenerim. “Atmiņā paliekošu uzmundrinājumu saņēmu no Džesikas Tomasas. Viņa pienāca pēdējā treniņā pirms spēles un savā stilā pateica “I got you, coach!” Uzreiz kļuva mierīgāk. Dāmas saprata, ka man ir pirmā reize (TTT galvenā trenera lomā). Mārtiņš treniņos Rīgā uzsvēra, ka visiem uzticas – esam profesionāļi.”

“Spēlē pret “Horizont” patika meiteņu apņēmība un uzņemšanās. Ilze Jākobsone kritiskā brīdī iemeta ļoti svarīgu “trīnīti”. Uzreiz pēc tam sekoja izspēlēta sadarbība perimetrā uz Kitiju, bet Megana pārķēra bumbu aizsardzībā. Tie bija divi trīs brīži, kuri ļāva uzelpot,” Steļmahs atcerējās debijas spēli 13. janvārī.

“Minūtes pārtraukumus paņēmu brīžos, kad vajadzēja piebremzēt spēles tempu. Bija moments, kad pretiniecēm spēle sāka iet “uz urrā”, parādījās viegli metieni no groza apakšas. Tad ir jāsauc malā. Visi ievelk gaisu, nomierinās un iet laukumā ar jaunu enerģiju.

Pēcspēles sapulcē pateicu, ka nejūtu gandarījumu par uzvarētu spēli. Nebija sajūtas, ka esam labi nospēlējuši – drīzāk otrai komandai, ieejot ģērbtuvē, var šķist, ka viņas nospēlēja pieklājīgi, tikai nedaudz pietrūka. Teicu, ka tām dāmām tā nevajadzētu būt – mums vajadzētu justies labāk.

Piekrītu Bintai, kura pateica “Congratulations, coach! Shitty win is better than a good loss” (Nesmuka uzvara ir labāka par skaistu zaudējumu) Labāk nospēlēt slikti un vinnēt, nekā labā spēlē zaudēt ar divu punktu starpību. Tajā pašā laikā – akmens no sirds nenovēlās.

Visu laiku komunicēju ar Ivaru, jo viņš vislabāk pārzina meiteņu fizisko varējumu. Viņš pienāca un pateica, kad labāk organizēt spēlētāju maiņas. Galvenā iecere – spēlē visi, līderi nav pārslogoti un iespēlējas rezervisti. Ticu, ka tas dos pozitīvu efektu jau nākamajā nedēļā.”

Steļmahs 2020. gada septembrī tika apstiprināts par Latvijas U16 meiteņu izlases galveno treneri. “Minskā aprunājos ar serbu treneri Zlatanu Presiču, kurš no 2020. gada rudens palīdz “Horizont” un Baltkrievijas valstsvienības galvenajai trenerei Nataļjai Trofimovai. Viņš pienāca klāt un interesējās, kuri treneri vada (Latvijas) U16 un U18 izlases – labprāt pasparingotu pirms vasaras turnīriem.”

Ceļojuma apstākļi bijuši labāki nekā gaidīts. “Kad tuvojāmies Lietuvas un Baltkrievijas robežai, sazvanījāmies ar Viļņas “Kibirkšti”. Viņi divas stundas nosēdēja uz robežas, mēs tikām cauri 40 minūtēs. Atpakaļceļā vēl ātrāk – pārbaudīja tikai dokumentus. Piektdien divas policijas ekipāžas uz Lietuvas un Latvijas robežas apstādināja visas automašīnas, bet mūs palaida garām.

“Kā Rīgā iesēdāmies autobusā, tā visu laiku bijām “savā burbulī”, ar savu šoferi – nebijām atkarīgi no citiem. Ceturtdienas rītā zālē tika veikti vīrusa testi – visi negatīvi. Fiziski un emocionāli nepatīkamākā testēšana bija Spānijā. Baltkrievijā – normāli. Minskā atvērti visi veikali un masku nēsāšana nav obligāta, taču basketbola zālēs tika ievēroti piesardzības pasākumi.

Eiropas Sieviešu basketbola līga komandām izsūtīja veselības noteikumus – drošības pasākumi nomierināja. Viesnīcā un zālē bija padomāts par kustības maršrutiem, ēdienreizēs varējām izmantot vienreizējās lietošanas cimdus.”