Anete Horelika: "Izvēlējos beigt sadarbību ar Burgosas klubu"
"Klubs nepildīja līgumā atrunātos noteikumus, nenodrošināja transportu un savlaicīgi neinformēja par treniņu laiku maiņu. Gan mans aģents, gan pati mēģināju runāt ar treneri un kluba vadību, taču nekas nemainījās," par pirmo pieredzi, spēlējot ārzemju klubā, stāsta Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības kandidāte Anete Horelika (177/1987/BK "Kolibri"/Tukums).
Augusta beigās spēlētāja devās uz Spānijas ziemeļu pilsētu Burgosu, lai pārstāvētu vienu no vadošajiem valsts otrās līgas klubiem “Arranz Jopisa”. Līdz 2008. gadam klubs spēlēja Spānijas virslīgā LF, 2007. gadā spējot sasniegt Karalienes kausa (Copa de la Reina) pusfinālu, taču pēdējos gados cīnījās otrajā divīzijā. Ierodoties klubā, Horelika saskārās ar vairākiem izaicinājumiem – vadības neatsaucību, spāņu valodas barjeru, kavētiem maksājumiem, kas pēc trīs mēnešiem lika izšķirties par sadarbības pārtraukšanu. Pagājušajā nedēļā Anete atgriezās Latvijā un ir pozitīvi noskaņota dažu nedēļu laikā atrast jaunu darba vietu.
ANETE HORELIKA
• Augums 177cm, uzbrūkošā aizsardze
• Sporta gaitas sākusi Tukuma sporta skolā un basketbola klubā „Kolibri”
• Treneri Dace Aumale, Mudīte Zandere, Pēteris Višņēvics, Ainars Zvirgzdiņš, George Dikeoulakos
• Latvijas valstsvienībā Anete Horelika debitēja 2010. gada 15. jūlija uzvarā pār Itāliju 61:56, pavisam spēlētāja piedalījusies trīs izlases spēlēs.
• 2010. gada sezonā Horelika pārstāvēja sporta klubu „Cēsis”, izcīnot otrās vietas Latvijas un Lietuvas čempionātos. Latvijas sieviešu basketbola līgā 29 spēlēs basketboliste vidēji laukumā pavadīja 22:23 minūtes, guva 7,6 punktus, izcīnīja 5,4 atlēkušās bumbas, rezultatīvi piespēlēja 2,1 reizes un pārtvēra pretinieču piespēles 1,0 reizi.
•Lietuvas sieviešu basketbola līgā 32 spēlēs Horelika vidēji spēlēja 19:10 minūtes, savācot 7,0 punktus, izcīnot 4,2 bumbas zem groziem, rezultatīvi piespēlējot 2,1 reizes un pārtverot bumbas 1,1 reizi.
•Spānijas otrajā līgā LF2 Horelika piedalījās pirmajās astoņās spēlēs, vidēji laukumā pavadot 20:02 minūtes, kuru laikā guva 8,4 punktus, izcīnīja 2,7 atlēkušās bumbas, rezultatīvi piespēlēja 0,5 reizes, realizēja 60% divpunktu (12/20) un 36% trīspunktu (8/22) metienu, kopējā precizitāte 48%. Soda metieni izpildīti ar 79% precizitāti, vidēji spēlē saņemtas 0,9 piezīmes, pretinieču noteikumu pārkāpumi izprovocēti 2,1 reizi.
Agrāk Burgosā spēlēja Laine Kurpniece un Anita Teilāne. Ko viņas teica par klubu? Vai aģents brīdināja, ka klubam ir nenokārtotas saistības ar ārzemju spēlētājām?
Ar Laini un Anitu man izdevās parunāt tikai, kad ierados Burgosā. Viņas mani brīdināja, ka klubs kavējas ar maksājumiem. Taču aģents aicināja nesatraukties. Klubs, lai arī ar kavēšanos, bet tomēr man maksāja.
Statistika rāda, ka vidēji spēlē laukumā tiki 20 minūtes. Ko pirms sezonas
sākuma teica treneris, kādu viņš redzēja Tavu lomu komandā?
Jā, vidēji spēlēju 20 minūtes, kuru laikā centos izmantot visas iespējas, jo mūsu spēle un sadarbības tika veidotas uz augumā raženo spēlētāju no Čīles (Ziomara Morrison – Sportacentrs.com).
Ierodoties Burgosā, treneris teica, ka noteikti būšu pirmajā pieciniekā. Taču jau pārbaudes spēlēs viņš deva priekšroku vietējām spēlētājām. Kluba viceprezidents ar treneri runāja par to, lai man būtu lielāks spēlēs laiks, taču nekas nemainījās.
Treneris 30-35 minūtes turēja laukumā spēlētājas, kuru efektivitātes koeficients nereti bija pat negatīvs.
Kad saprati, ka klubs nepilda saistības? Kā uz to reaģēja menedžeris, treneris?
Kā jau minēju iepriekš, lai gan ar kavēšanos, finansiālās saistības klubs pildīja. Taču klubs nepildīja citus līguma punktus.
Piemēram, man pašai bija jāmeklē transports, kā tikt uz treniņiem. Dzīvoju aptuveni stundas gājiena attālumā no zāles, bet klubs ar transportu nenodrošināja. Pēdējās nedēļās nereti pat nācās izmantot taksometru, lai nokļūtu līdz zālei, kaut arī līgumā skaidri bija rakstīts, ka mana nokļūšana līdz zālei ir jānodrošina klubam.
Tāpat bieži man netika paziņots par treniņu laika maiņu, kā rezultātā es biju zālē stundu vai divas par agru.
Bija arī citi, vairāk sadzīviski iemesli, kas lika man pieņemt lēmumu mainīt komandu. Galvenā problēma bija komunikācija starp mani, treneri un pārējo komandu. Tikai divas meitenes runāja angliski. Bija ļoti grūti gan treniņos, gan spēlēs, jo ne vienmēr blakus bija kāda no abām meitenēm, kas varēja man iztulkot vajadzīgo. Lai arī brīvajā laikā mācījos spāņu valodu, tas nenotika tik ātri, kā būtu nepieciešams.
Spēlēji astotās kārtas spēlē 27.novembrī, bet nākamajā reizē vairs netiki pieteikta. Kad vadība pateica, ka nespēlēsi un ko viņi piedāvāja?
Tā bija mana izvēle beigt sadarbību ar šo klubu. Gan aģents, gan es mēģinājām runāt ar treneri un kluba vadību, taču viņu nostāja bija, ka viss ir kārtībā. Tad arī aģents man piedāvāja beigt sadarbību ar šo klubu, sakot, ka diez vai pats nākotnē ar viņiem vēl strādās.
Kādus variantus redzi sezonas turpinājumā?
Esmu noskaņota visnotaļ pozitīvi. Aģents šobrīd meklē man jaunu klubu. Vēl pirms līguma izbeigšanas savus piedāvājumus bija izteikuši pāris klubi no Spānijas otrās līgas. Taču joprojām esmu atvērta arī citiem piedāvājumiem. Pirms pāris dienām izbeidzu iepriekšējo līgumu, visticamāk, kādi konkrētāki jaunumi būs pēc Ziemassvētkiem.