Viedoklis: Četri mīti par Latvijas sieviešu valstsvienību

Pirmais mīts: valstsvienībā jāspēlē visām labākajām

Spēlēšana valstsvienībā ir brīvprātīga – ar uzsvaru uz vārdu brīvprātīga. Profesionālas spēlētājas pulcējas no pamatdarba brīvajā laikā un par to nesaņem atalgojumu. Tā ir brīvprātīga ziedošanās lielākai lietai, kura pārsniedz sporta skolas, kluba vai pilsētas robežas.

Valstsvienībā jāspēlē visām labākajām, kuras grib spēlēt par Latviju. Spēlēšanai nekad nav jānotiek piespiedu kārtā. Spēlētājām jābūt rīcības brīvībai – dzīvē ir svarīgākas lietas par basketbolu. Veselība, bērni, ģimene – katrā reizē atbrīvojums ir pašsaprotams.

Otrais mīts: valstsvienībā trūkst labu garo/mazo spēlētāju

Basketbola komanda ir unikāls veidojums. Rezultātu nosaka divpadsmit, nevis viens cilvēks. Katras spēles iznākumu veido komandas darbs. Ideālu divpadsmitnieku nemēdz būt. Tāpat ļoti reti gadās, ka ārējā un priekšējā līnija ir vienlīdz spēcīga.

Pirms sešiem gadiem radās bažas, ka tuvākajās rezervēs aug tikai viena centra spēlētāja. Patiešām, izteiktu centru nav daudz, taču priekšējās līnijas spēlētāju netrūkst arī pēc paaudžu maiņas. Visām pat neatrodas vieta sastāvā.

Šobrīd lielākais uztraukums ir par saspēles vadītāju. Pēc Elīnas Babkinas karjeras beigām nav tik spilgta pirmā numura, taču – basketbola spēli neuzvar vai nezaudē viens cilvēks. Ja treneris māk izmantot visas spēlētājas, iespējams nosegt vājās vietas.

Atspēlēšanās svarīgajā mājas spēlē pret Izraēlu notika faktiski bez Elīnas – todien saspēles vadītāja cīņu pabeidza ar +/- rādītāju -9. Izbraukumā pret Zviedriju komanda atspēlēja 16 punktus. Arī vēsturiskā uzvara pār Spāniju tika izcīnīta bez Latvijas labākās saspēles vadītājas.

Trešais mīts: latviešu treneri nekam neder

Valdemārs Baumanis, Alfrēds Krauklis, Oļģerts Altbergs, Raimonds Karnītis, Armands Krauliņš, Maigonis Valdmanis, Jānis Zeltiņš, Valdis Valters – tāds ir Latvijas basketbola treneru zvaigznājs 20. gadsimtā. Un no toreizējās Ļeņingradas atbraukušais Rīgas ASK treneris Aleksandrs Gomeļskis.

Klubu basketbols, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 30.-80. gadiem, veicis milzīgu izrāvienu. Tagad Eiropā ir desmitiem spēcīgu nacionālo čempionātu. Konkurence – pavisam citā līmenī. Francijas un Spānijas sieviešu basketbols ir desmitiem reižu stiprāks nekā pirms 30 gadiem.

Neraugoties uz konkurentu milzīgo izaugsmi, Latvijas basketbols palicis konkurētspējīgs. Mums nav 700 000 licencētu spēlētāju kā Francijā vai izcilas klubu sistēmas kā Spānijā. Spēlējam ar prasmi, nevis skaitu – pateicoties labiem un gudriem treneriem.

Maijas Kubliņas trenētā jaunatnes izlase spēlēja pirmajā Pasaules U21 čempionātā. Ainārs Čukste un Mārtiņš Zībarts ar U20 jaunietēm izcīnīja trīs Eiropas bronzas. Aigara Neripa, Mārtiņa Zībarta, Gunta Endzela un Anitas Mikāles trenētās jaunietes nopelnīja vēsturisku Eiropas sudrabu.

Ainars Zvirgzdiņš turpināja Čukstes iesākto darbu, 2007. gadā sasniedzot Eiropas čempionāta pusfinālu, bet 2008. gadā – debitējot Olimpiskajās spēlēs Pekinā. Mārtiņš Zībarts, Artūrs Visockis-Rubenis un Aigars Nerips aizveda valstsvienību līdz debijai Pasaules kausā Tenerifē.

Zvirgzdiņš 2007. gadā cēla virs galvas FIBA Eiropas kausu. Zībarts 2017. gadā kļuva par Eirolīgas čempionu un, tāpat kā Mārtiņš Gulbis, vadīja TTT basketbolistes turnīra ceturtdaļfinālā. Gundars Vētra ar daudziem palīgiem bez zaudējumiem cīnījās “Women`s EuroBasket 2023” kvalifikācijā.

Krauliņš, pēc tam Zvirgzdiņš un Vētra, strādāja ar pasaules zvaigznēm. Zībarts pelna maizi mūsdienu “Eldorado” – sieviešu Ķīnas basketbola asociācijā. Ārzemēs ceļu lauž Kaspars Mājenieks un Matīss Rožlapa.

Novēlu visiem dziedāt Latvijas Himnu ar tādu atdevi kā to dara Dignucis no @basketbols! ? #6spēlētājs pic.twitter.com/dsg1DuVx1A

— Rihards Gromuls (@Gromuls) November 9, 2023

Ceturtais mīts: kampaņas sekmēs sieviešu basketbola izrāvienu

Starptautiskās basketbola federācijas Eiropas nodaļa pirms gadiem 15 izsludināja sieviešu basketbola gadu. Ar saukli “We are also basketball” – mēs arī esam basketbols. Gaidītais izrāviens nesekoja, jo sauklis tika izvēlēts neveiksmīgi un kampaņas neaizvieto mērķtiecīgu darbu.

Savienotajās Valstīs izvēlējās citādu pieeju. “Basketball is basketball”. Basketbols ir basketbols. Slavenais devītais pants – Title IX – paredzēja, ka valsts finansējums vidusskolu un augstskolu sportam piešķirams vienādā apmērā abiem dzimumiem.

Jaunie standarti pilnībā mainīja sieviešu sportu. Piecdesmit gadu laikā izauga grandioza augstskolu sporta sistēma – mūsdienās ASV ir apmēram 2000 basketbola komandu studentēm (vidēji sešas uz 1 000 000 iedzīvotāju), tai skaitā 350 spēlē NCAA pirmajā divīzijā.

Valstsvienība ir standartu noteicēja. Tā atspoguļu ideālu, kura virzienā jātiecas. Kā trāpīgi izteicās Paula Strautmane: “Valstsvienībā parādām standartu – kādam ir jābūt sportistam no Latvijas. Kādam ir jābūt latvietim.”

Katrai komandai var būt pašas izvēlēti standarti. Leģendārais treneris Maiks Kžiževskis grāmatā “The gold standard: building a world-class team” pavēstīja par “Duke” komandas standartiem, līdzīgu modeli pielietojot darbā ar “Redeem team” pulcētajām NBA zvaigznēm.

Kžiževska metodi darbā ar TTT basketbolistēm izmantoja Mārtiņš Zībarts. Grāmatām piemīt varens spēks – daudzas lietas nav jāizgudro no jauna, tikai jāpielāgo pasaulē apgūti modeļi. Kā Billija Džoela dziesmā “We didn`t start the fire” – mēs neiekūrām ugunskuru.

Standartus veido brīvprātīga vienošanās – ideālā gadījumā uz vienprātības pamata. Ja nav vienprātības, var vienoties par vairākumu – puse plus viena balss, vai kvalificēto vairākumu – divām trešdaļām balsu.

Standarti var būt ļoti dažādi. Piemēram:

1) katra spēlētāja var brīvi paust savu viedokli,
2) katra spēlētāja vienmēr tiek uzklausīta,
3) spēles diena ir diena bez telefona un sociālajiem tīkliem;
4) katru dienu var labi nospēlēt aizsardzībā,
5) Latvija ir pirmo Eiropas čempionu zeme – mēs turpinām tiekties pēc izcilības.

Kžiževskim un “Redeem team” bija 15 zelta standarti, no kuriem pirmie pieci:

1) Nekādu attaisnojumu: mums ir viss nepieciešamais, lai uzvarētu.
2) Izcila aizsardzība: pirmais noteikums zelta iegūšanai; mēs darām “melno darbu”.
3) Komunikācija: skatāmies viens otram acīs; stāstām viens otram patiesību.
4) Uzticība: mēs uzticamies viens otram.
5) Kolektīva atbildība: mēs paļaujamies viens uz otru; mēs uzvaram kopā.

Pārējie: rūpēšanās, cieņa, veselais saprāts = inteliģence, pārliecība, elastība, nesavtība, agresivitāte, entuziasms, snieguma kvalitāte = performance, lepnums.

"Izlase ir tur, kur parādām standartu - kādam ir jābūt sportistam no Latvijas. Kādam ir jābūt latvietim." #TrīsZvaigznes

Francija ?￰ﾟﾇﾷ - ?￰ﾟﾇﾻ Latvija #EuroBasketWomen ⁰? Plkst. 21:45, LTV7 pic.twitter.com/B9Br3uVw6i

— Latvijas Basketbola savienība (@basketbols) November 9, 2023

Veselīgāka vide veidojas komandās, kurās pastāv “Bottom – Up”, nevis “Top – Down” modelis. Pareizāk sakot, gudri vadītāji veido politiku, ieklausoties un uzklausot spēlētājas, nevis veidojot viena cilvēka diktatūru.

Jā, diktatūras mēdz gūt panākumus sportā. Īpaši, ja ir neierobežoti cilvēku un finanšu resursi. Tāds nav Latvijas ceļš. Valstsvienības darbs jābalsta brīvprātībā, savstarpējā uzticībā un izcilības standartos.

Izmantotie resursi:
Karmelo mantojums
Māris Noviks Amerikā: KKK un Devītais pants
Kitija un Mumas: kas palika neredzams