Aivars Vīnbergs: "Čempionāts sākās ar nepatīkamu pārsteigumu"

Pieckārtējais Latvijas čempions Baltijas līgas pirmajā sezonā pārsteidza, ar RSU studentēm vairākas reizes apspēlējot Lietuvas vadošās komandas. Čempionāta beigu fāzē konkurentes pastiprinājās un finišēja augstāk, tomēr “stradiņi” lika ar sevi rēķināties teju jebkuram pretiniekam.

RSU vārds pēc ilgāka laika būs pārstāvēts Latvijas valstsvienībā – piektdien uzaicinājumu uz treniņnometni saņēma 21 gadu vecā aizsardze Dinija Pāvelsone. Daugavpiliete Ļiza Čumika vasarā lieliski spēlēja U20 izlasē, bet Ieva Stefānija Jundase palīdzēja 3x3 izlasei nobriest Eiropas bronzai.

“Ielūgums Dinijai Pāvelsonei piedalīties valstsvienības treniņnometnē tiešām priecē. Meitenei vēl jāuzlabo veselība, taču tas ir atrisināms jautājums. Klubā organizēsim darbu tā, lai Dinijai izveidotos laba basketbola karjera.

Dita Rozenberga pēc izbraukuma spēles pret Tartu Universitāti uzrakstīja vēstuli, ka sezonas turpinājumā nevarēs pārstāvēt komandu. Viņai pienācis pārdomu laiks par tālākajām sporta gaitām – šķīrāmies bez savstarpējiem pārmetumiem.

TTT spēlē Eirolīgā, “Liepāja/LSSS” sacenšas Eiropas Sieviešu basketbola līgā (EWBL), savukārt RSU pamatturnīrā būs 14 spēles. Pats uzskatu, ka spēļu skaitam jābūt lielākam – jo treniņprocess sezonas gaitā paliek diezgan monotons (vienveidīgs). Pēc vasaras meitenēm ir entuziasms, taču, ja – atsevišķos nogriežņos – ir viena spēle trīs nedēļās, tas laupa svētku sajūtu.

No otras puses, Rīgas Stradiņa Universitātē daudz jāmācās. Mūsu spēlētāju pirmā prioritāte ir mācības. Būtu ļoti priecīgs, ja meiteņu otrā prioritāte būtu basketbols, taču tā ne vienmēr ir. Mazāks spēļu skaits atstāj vairāk laika studijām.

Intensīvā studiju procesa dēļ mums ir maz laika doties izbraukumos. Darba dienās īpaši grūti. Ne finanšu problēmu dēļ – beigušies tie laiki, kad nedēļas vidū varēja atprasīties no mācībām. Citādi RSU sporta klubs un augstskola spēj mums nodrošināt nepieciešamo.

Čempionāts sākās ar nepatīkamu pārsteigumu – nekad nebiju zaudējis Tartu Universitātei. Šoreiz tā notika. Fons nav pateicīgs – nākamās četras spēles ir pret potenciālajām favorītēm. Vispirms Kauņas “Aistes LSMU”, tālāk TTT un vēl divas spēles pret Lietuvas vadošajām komandām.

Pilnīgi objektīvi – varam iesākt pamatturnīru ar 0-5. Tādos gadījumos var piemesties “lūzeru sindroms”, kuru nav viegli pārvarēt. Ceru, ka būšu konkurētspējīgs pret Tallinas Universitāti, kuras rindās šosezon nav ne saspēles vadītāja Birgita Pībura, ne centra spēlētāja Trīne Kasemegi. Arī pret Tartu un Šauļu Universitātēm. Viņi nav tik finansiāli stipri, lai paņemtu labas ārzemnieces.

Arī tuvākās spēles nav jānoraksta. Kauņas “Aistes LSMU” aizvadīja ļoti nepārliecinošu pārbaudes spēli pret “TTT juniorēm”, kuru rindās ir daudz 15-16 gadus vecu meiteņu. Mājas spēlē 18. oktobrī noteikti pacīnīsimies.

(NBA nometnes “Basketball without borders” vērtīgākā spēlētāja) Igauņu juniore Anna Grēta Asi izšķīra pirmās spēles likteni. Tartu Universitātei tagad ir laba komanda. Liela laime, ka viņu spēlētājas pārsvarā ir tajā vecumā, kad par viņām rūpējas vecāki. Mūsu spēlētājām pašām jādomā par izdzīvošanu – tas ir slogs, kas ne pārāk rosina nodoties sportam.

Sieviešu sportā 16-18 gadi ir vērā ņemams vecums. Anete Jēkabsone-Žogota un Gunta Baško šajā vecumā bija labas spēlētājas. Turpinot par Tartu komandu – tā vēl vairāk pastiprinājusies, par galveno treneri kļūstot Tomasam Līvakam. Pretinieces kļuvušas par gadu vecākas un pirmajā spēlē izbraukumā mēs to izjutām.

Augstskola nodrošina naudu izbraukumiem, treniņiem, atjaunošanās darbam un spēļu formām. Simboliskas stipendijas spēlētājām sameklēju pats. Mums ir divi atbalstītāji– mans dēls un komandas bijušais spēlētājs. Stipendijas saņem tikai meitenes, kuras nesaņem citus labumus, piemēram, nemācās budžeta grupā. Pārējām mēģinu palīdzēt.”