MVP Pedija iemet 6 no 7 tālmetieniem, TTT izcīna pirmo titulu Baltijā

Rīdzinieces pirms fināla saņēma papildspēkus – Viļņā ieradās Dita Rozenberga. Uzbrucēja, būdama TTT kapteine, 2014. gadā Tallinā palīdzēja komandai izcīnīt pirmo titulu Latvijas-Igaunijas līgā. Piecus gadus vēlāk Dita pievienoja čempiones titulu trīs valstu turnīrā.

TTT reģionālajos turnīros izcīnīja četrdesmit ceturto uzvaru pēc kārtas. Rīdziniecēm izdevās trešā perfektā sezona četru gadu laikā – 2016. un 2018. gadā komanda finišēja ar bilanci 22-0, savukārt 2019. gadā nopelnīja uzvaru un zaudējumu attiecību 18-0.

Valstu himnas izpildīja Lietuvas bruņoto spēku orķestris, turklāt Latvijas himna tika atskaņota pilnā garumā – četri panti. Jāuzteic arī pārējās Lietuvas basketbola federācijas aktivitātes – YouTube tiešraides, pēcspēles intervijas, konkursi bērniem un dejotāju priekšnesumi radīja svētku gaisotni.

Starta piecinieki

Aistes LSMU: Tamošauskaite, Kažočiūnaite, Sauliute, Druskyte, Šarauskaite
TTT: Pedija, Pulvere, Baško, Vītola, Brumermane

Rīdziniecēm bija augumu pārsvars, izņemot piektā numura pozīciju, kur Kauņas komandai darbojās teju divmetrīgā Daugile Šarauskaite. Uzbrucēju pozīcijās lietuvietēm nebija tik garu spēlētāju, piemēram, ceturtā numura pienākumus veica pērn Liepājā spēlējusī Kriste Druskite. Pretinieces centās savilkties groza apakšā, radot TTT daudz iespēju brīviem metieniem no distances. Šeja Pedija un Ieva Pulvere piecu minūšu laikā realizēja pa diviem trīspunktniekiem katra – 18:6.

Šarauskaite un Milda Sauļute īsā brīdī izprovocēja pirmās divas piezīmes, bet sestās minūtes sākumā TTT sasniedza komandas piezīmju normu. Tas iezīmēja pavērsienu – lietuvietes tika pie brīvmetieniem pēc katra nākamā pārkāpuma, kā arī atvērās perimetrā. Ļoti labi spēlē iegāja fiziski spēcīgā snaipere Gabija Šegždaite – izcīnīja bumbas pie sava groza un iemeta divus trīspunktu metienus (18:17 un 21:20). Nepilnas 20 sekundes pirms ceturtdaļas beigām Kate Krēsliņa devās garāmgājienā, piespiežot Kauņai sasniegt komandas piezīmju normu. Abi brīvmetieni lidoja grozā – 23:20. Arī pretinieču saspēles vadītāja Žukaite izprovocēja pārkāpumu – 23:22.

Arī nākamajā ceturtdaļā Šarauskaite radīja spiedienu groza apakšā – četrpadsmitajā minūtē rīdziniecēm bija jau četras komandas piezīmes. TTT turpināja izspēlēt bumbu līdz brīviem metieniem un perimetrā meta ar augstu precizitāti. Pirmā tālā bumba Guntai Baško, trešā un ceturtā Šejai Pedijai – 33:26. Daudzās maiņas ļāva Latvijas čempionēm uzturēt augstu tempu, tomēr pašām bija samērā daudz kļūdu.

Piecpadsmitās minūtes izskaņā atkal tika sasniegta komandas piezīmju norma. Jāuzteic Kauņas spēlētāju drosme – pirmajā puslaikā viņas rādīja labāko sniegumu sezonā, bet treneris Roks Kondratavičs labi kontrolēja ritmu. Līdz pirmā puslaika pēdējai minūtei rezultāts svārstījās 6-8 punktu robežās, taču izskaņā TTT veica 5:0 izrāvienu. Vispirms Šeja Pedija izcēlās ar metienu lēcienā, bet Ieva Pulvere izcīnīja bumbu uzbrukumā un 0,8 sekundes pirms svilpes guva divus punktus ar sodu – 43:31!

TTT pirmajā puslaikā pārķēra trīsreiz vairāk bumbu (9-3), izdarīja par deviņiem metieniem no spēles vairāk (14/31 pret 9/22) un iemeta vairāk tālmetienu (7/16 pret 3/7). Daudzi rādītāji bija līdzīgi, piemēram, atlēkušās bumbas (17-15), punkti soda laukumā (12-12) un pēc kļūdām (8-8), tomēr rīdzinieces izmantoja ātros izrāvienus (6-0) un krāja otrās iespējas punktus (12-5). Šejai Pedijai 14 punkti, Ieva Pulvere pievienoja 13 punktus. Daugilei Šarauskaitei pieci punkti un sešas izprovocētas piezīmes, bet Kažočiūnaitei un Šegždaitei attiecīgi septiņi un seši punkti.

Kauja ne tuvu nebija galā. Karolinas Kažočiūnaites tālmetiens un Gretas Tamašauskaites brīvmetieni samazināja starpību līdz septiņiem punktiem – 43:36. Rīdzinieces pirmos punktus guva tikai pēc trīs minūtēm, Šejai Pedijai izceļoties ar piekto tālmetienu – 46:36. Pusotru minūti vēlāk Kate Krēsliņa guva divus punktus ātrajā pārejā – 48:36. Kauņas spēlētājām kļuva grūtāk sekot TTT piedāvātajam tempam. Šarauskaite sāka pagurt, kritās metienu precizitāte. Aija Brumermane efektīvi spēlēja groza apakšā, Māra Mote izcēlās ar garāmgājienu – 56:37. Pretinieces izjuta arī piezīmju nastu. Druskitei, Šarauskaitei un Šegždaitei bija trīs pārkāpumi, Masionītei četri. Pusstundas izskaņā “Aistes LSMU” spēlētājām izdevās vairākas reizes nostāties uz brīvmetienu līnijas – 57:43.

Tamašauskaites tālmetiens signalizēja par Kauņas spēlētāju nepadošanos. Brīdī vēlāk Ruseckiene guva otrās iespējas punktus, samazinot rīdzinieču pārsvaru līdz viencipara skaitlim – 59:50. TTT pēc minūtes pārtraukuma atbildēja ar Kūlītes metienu lēcienā, Motes pārķerto bumbu, Kates Krēsliņas un Šejas Pedijas tālmetieniem. Izrāviens 8:0 gandrīz dubultoja pārsvaru – 67:50. “Aistes LSMU” basketbolistes turpināja cīnīties, 37. minūtē no jauna samazinot starpību – 69:56. Kristīne Vītola atbildēja ar diviem punktiem no groza apakšas – 71:56. Lietuvietes cīnījās līdz galam, taču Guntas Baško tālmetiens divas minūtes un 20 sekundes pirms pamatlaika beigām dzēsa viņu pēdējo cerību atspēlēties – 76:58. Izskaņā laukumā devās Vanesa Jasa.

Fināls, 10. marts, Rytas arena

Kaunos Aistes LSMU – TTT Rīga 62:76 (22:23, 9:20, 14:16, 17:17)
Aistes LSMU: Kažočiūnaite 11, Šarauskaite 11 (11ab, 7ip), Druskyte 10 (8ab, 5rp), Tamašauskaite 8, Sauliūte 6, Šegždaite 6 (5ab), Žukaite 5, Masionyte 3, Ruseckiene 2; Januševičiūte, Paulauskaite.
TTT: Pedija 20 (2p 1/2, 3p 6/7), Pulvere 13 (4ab, 4pb), Brumermane 10, Baško 9, Krēsliņa 7, Kūlīte 5, Vītola 4, Mote 3, Pilābere 2 (6ab), Eglīte 2, Slotere 1 (5ab), Jasa. Rozenberga.
Tiesneši: Gytis Vilius (Lietuva), Mihkel Manniste (Igaunija), Milita Stalaucinskaite (Lietuva).

Simboliskais piecinieks: Šeja Pedija (TTT), Kati Rausberga (Tallinn University), Gabija Meškonyte (Kibirkštis), Daugile Šarauskaite (Aistes LSMU), Aija Brumermane (TTT).

MVP: Šeja Pedija (TTT).

Latvijas, Igaunijas, Lietuvas līga

Piezīme. RSU un “Tallinn University” pirms pamatturnīra aizvadīja vēl 10 spēles.

Čempiones: TTT Rīga (18-0, Final Four 2-0)
Baiba Eglīte (2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019), Ieva Kūlīte (2014, 2015, 2016, 2017, 2019), Dita Rozenberga (2014, 2019), Ieva Pulvere (kapteine; 2015, 2016, 2017, 2018, 2019), Gunta Baško (2017, 2018, 2019), Karlīne Pilābere (2018, 2019), Kate Krēsliņa (2015, 2018, 2019), Šeja Pedija (Temple; 2018, 2019), Kristīne Vītola, Aija Brumermane, Aivija Slotere (Florida State), Māra Mote, Vanesa Jasa. Galvenais treneris Mārtiņš Zībarts. Treneris Jānis Nešpors. Fiziskās sagatavotības trenere Alena Eldmane. Fizioterapeite Līga Folkmane-Eglīte. Menedžeris Edijs Eglītis.

Otrā vieta: Kaunos Aistes LSMU (12-6, Final Four 1-1)
Kriste Druskyte (kapteine), Gintare Paulauskaite, Karolina Kazočiūnaite, Kristina Masionyte, Greta Tamašauskaite, Gabija Šegždaite, Deimante Žukaite, Milda Sauliūte, Evelina Januševičiūte, Klaudija Janionyte, Simona Visockaite, Vaide Ruseckiene, Daugile Šarauskaite. Galvenais treneris Rokas Kondratavičius. Treneri Simas Juraitis, Petras Poškus.

Trešā vieta: Kibirkštis Vilnius (10-8, Final Four 1-1)
Agne Bobinaite (kapteine), Migle Purlyte, Urte Slavinskaite, Justina Kraujūnaite, Morgan Pullins (St. Mary`s at San Antonio), Gabija Meškonyte, Egle Žabotkaite, Livija Sakevičiūte, Emilija Grigaliūnaite, Ieva Savickaite, Dalia Donskichyte, Justina Miknaite. Galvenais treneris Algirdas Paulauskas. Trenere Sandra Linkevičiene.

Ceturtā vieta: Tallinn University (16-12, Final Four 0-2)
Annika Koster (kapteine), Maaja Bratka, Sofia Kosareva, Trine Kasemagi, Mariann Adelbert, Eliise Pajumets, Katlin Korjus, Birgit Piibur, Kati Rausberg, Viktoria Kisseljova, Andjela Radjovic (Serbija), Elise Kait. Galvenā trenere Janne Schasmin. Treneri Allan Siimann, Kersti Sirel.

Vēsture

Latvijas-Igaunijas līgas pirmais “Četru fināls” notika 2013. gada 6.-7. aprīlī Cēsīs. Mājinieces SK “Cēsis” finālā pieveica TTT ar 67:61, turnīru pabeidzot ar perfektu bilanci 24-0. Nākamajos trīs gados finālturnīrs notika “Sešu fināla” formātā. TTT izcīnīja trīs titulus pēc kārtas (Tallina 2014, Rīga 2015, Tallina 2016), bet SK “Cēsis” trīs gadus pēc kārtas spēlēja finālā (2013-2015).

Pirmajā sezonā visas komandas izspēlēja divus apļus. Nākamajās trīs sezonās sešas labākās komandas pēc pirmā apļa turpināja cīņu “Top 6” turnīrā – gan augšgala, gan lejasgala vienības izspēlēja vēl divus apļus. “Top 2” komandas automātiski kvalificējās pusfinālam. Piektajā sezonā notika pāreja uz “Top 4” turnīru (4 komandas, 4 apļi), kā arī atgriešanās pie “Četru fināla” formāta.

"Četru fināla" vēsture

“TTT Rīga” četriniekā spēlēja septīto gadu pēc kārtas. “Tallinn University” finālturnīru sasniedza otro reizi (2015, 2019), trešo vietu nomainot pret ceturto. Latvijas klubiem ir septiņas zelta, četras sudraba un piecas bronzas godalgas. Somijai ir divi sudrabi, Lietuvai sudrabs un bronza, Igaunijai – viena bronza.