Zenta Meļņika: "Ģimene vēlas, lai Latvijas izlasē spēlēju katru gadu"

Zentas tēvs Igors Meļņiks ir viens no labākajiem centra spēlētājiem Latvijas vēsturē. Valstsvienībā viņš aizvadīja 49 spēles un guva 706 punktus, trīsreiz palīdzot iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā (Minhene 1993, Barselona 1997, Stambula 2001). Profesionāļa karjeru Meļņiks noslēdza Grieķijā, kur viņa iemītajās basketbola pēdās sekoja dēls un meita.

Meļņiki atbalsta bērnu spēlēšanu Latvijas izlasēs. Aleksandrs 17 gadu vecumā nokļuva Eirolīgas kluba "AEK Athens" kandidātos un trenējās pie uzlecošās zvaigznes Foča Kacikara (Fotis Katsikaris). Trīs gadus vēlāk 216 centimetrus garais spēlētājs tika iekļauts Raivo Otersona un Aigara Brigmaņa trenētajā Latvijas U20 izlasē, taču tālāko karjeru izjauca savainojumi. Zenta 2008. gadā debitēja junioru izlasē, palīdzot komandai izcīnīt pirmo vietu Eiropas U18 čempionātā B divīzijā. Maija vidū viņa sāka trenēties valstsvienībā.

"Visi anarhisti gāja uz mūsu spēlēm"

Tavs tēvs Igors bija ļoti labs basketbolists.
Viņš spēlēja līdz 40 gadu vecumam. Beidza spēlēt 2003. gadā, kad visa ģimene – brālis, mamma, tētis – pārcēlās uz Grieķiju. Pirms tam uzturējos tikai Latvijā, taču pēdējos 11 gadus esmu pavadījusi Grieķijā. Brālis ir četrus gadus vecāks un sāka spēlēt ātrāk.

Brālis bija Eirolīgas kluba "AEK Athens" kandidāts. Kā viņam iet tagad?
Pēdējos trīs četrus gadus Aleksandram klājās grūti. Viņam bija problēmas ar ceļiem. Divus gadus nespēlēja vispār. Pirms nepilnām divām sezonām atgriezās. Pārbaudīja spēkus zemākā līgā – skatījās, varēs vai nevarēs paskriet. Viss bija kārtībā. Rudenī viņš sāka spēlēt B līgas komandā "Egaleo". Paralēli Aleksandrs mācās par treneri. Strādā ar sava kluba bērnu komandām.

Kāda puse Grieķijas komandu, šķiet, bāzējas Atēnās.
Tā apmēram ir. Sieviešu līgā pat vairāk nekā puse.

Jāpārbrauc no viena rajona uz otru. Kāds ir tālākais pārbrauciens Grieķijā?
Līdz Salonikiem jābrauc astoņas stundas. Uz salām ar kuģi sanāk braukt ļoti reti. Sava komanda parādījusies Kosā. Agrāk līgā startēja klubi no Hiosas (Chios) un Krētas. Tagad palikusi tikai Kosa.

Zenta Meļņika Latvijas valstsvienībā debitēja 2014. gada 25. maijā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Pirmajā spēlē Zenta tikās ar Grieķijas basketbolistēm

Zenta cīņā ar Mariju Fasulu un Zoi Dimitraku

Ja nemaldos, Grieķijas virslīgā esi spēlējusi četrus gadus. Kur trenējies pirms tam?
Grieķijā sāku spēlēt no 11 gadu vecuma. Sākumā nedaudz – vidēji mazāk par stundu – iesildījos sieviešu komandā. Turpinājumā trenējos ar puišu komandu. Kalnā atradās zāle, virs tās – atklātie basketbola laukumi. Spēlēju ar puikām, kamēr tika izveidota junioru komanda. Pārstāvēju arī skolas komandu un pilsētas izlasi. Spēlējām pret citām pilsētām.

Tavu junioru komandu sauca "Asteras" (zvaigzne – grieķu val.)?
Tā bija mana pirmā komanda. “Asteras” divus gadus spēlēja virslīgā. Sekoja viens gads otrajā divīzijā un atkal divi gadi pirmajā līgā. Sniegums nebija stabils, taču komanda Grieķijā ir labi pazīstama.

Kā "Panathinaikos" vai "Olympiacos"?
“Asteras” atrodas anarhistu rajonā. Visi anarhisti gāja uz vīriešu futbola un sieviešu basketbola komandas spēlēm. Tas liecināja par zināmu spēku.

Grieķijā basketbola zālēs ir atļauts smēķēt. Anarhistu sabiedrībā klājās vēl jautrāk?
Tur bija vēl jautrāk! Fani zālē dzēra, smēķēja un dziedāja. Vienmēr laba atmosfēra. Protams, ne no alkohola un smēķēšanas. Fani nekad nelamāja spēlētājas. Tikai tiesnešus. Atbalstīja mūs, neatkarīgi no spēļu iznākuma. Par mums nekad neteica neko sliktu.

"Olympiacos" atbalstītāji nevar iet uz "Panathinaikos" spēlēm un otrādi. "Asteras" gadījumā notika tas pats?
Par laimi, nē. Mūsu fani vienmēr devās uz izbraukuma spēlēm. Katru reizi vismaz desmit cilvēki. Viņu neoficiālā devīze bija “Sick, drunk and loyal”.

Vidusskolas gados mācījies starptautiskajā skolā (American Community School)?
Starptautiskajās skolās nomācījos sešus gadus, vidusskolas laiku – ACS. Tā ir privāta skola, kur mācās diplomātu un biznesmeņu bērni. Tie, kuri var atļauties samaksāt. Man vidusskolā bija pilna stipendija. Uzņēma basketbola komandā un mācības notika par brīvu.

AI – all inclusive (viss iekļauts)?
Bija jāmaksā tikai par ēdienu.

Skolā varēja izvēlēties Amerikā populārus sporta veidus?
Nebija ne beisbola, ne amerikāņu futbola. Piedāvājumā bija futbols, basketbols, teniss, volejbols. Peldēšana, jo skolā atradās baseins. Pamatskolā spēlēju volejbolu, savukārt vidusskolas gados paliku tikai basketbolā.

Kas ir Tavi pirmie treneri basketbolā?
"Kolibri" treneri Mudīte Zandere un Mārtiņš Zībarts. Toreiz gāju pirmajā klasē. Atceros spēles un rotaļas. Ar mani spēlēja Anete Klintsone, Linda Sarja un Laura Puriņa.

"Grieķu uzbrucējas var "močīt" zem groza"

Profesionāli spēlēt sāki pēc aģenta piesaistes?
Tas notika pirms nepilniem trīs gadiem. Aģentu sanāca atrast ātri, jo pievienojos brāli pārstāvošajai basketbola aģentūrai FCM. Agrāk aģentūra pārsvarā strādāja ar vīriešiem, tagad pārstāv arī sieviešu intereses.

Aģenta pirmais sarunātais piedāvājums bija "Asteras" vai Itālijā?
Taranto komanda Itālijā. Aizbraucu uz turieni 2012. gada marta sākumā.

Pēc pāris nedēļām komanda izcīnīja Itālijas kausu, vēlāk uzvarēja čempionātā.
Man tajā nebija galvenie nopelni. Dienā, kad devos uz jauno klubu, Taranto izbraukumā spēlēja pret Sicīlijas komandu. Savainojās rumāņu centra spēlētāja Paskalau. Ja viņa nebūtu savainojusies, vispār netiktu komandas divpadsmitniekā. Tiku spēlēt 3-4 minūtes. Itālijas līgā nospēlēju divus mēnešus, bet nākamo sezonu pavadīju Rumānijā.

Taranto nevarēji palikt finanšu problēmu dēļ?
Nav nojausmas, kas notika tālāk. Zinu, ka daudzas meitenes devās projām, bet komanda pagājušajā gadā spēlēja otrajā līgā.

Vasarā sekoja zvans no Rumānijas. Komanda "Alba Iulia".
Spēlējām mazā pilsētā, kur īpaši nebija, ko darīt. Mana komandas biedre bija Rīgā dzimusī Jekaterina Ābramsone. Pavadījām daudz laika kopā. Ļoti jauka meitene! Viņas mamma ir latviete, tētis krievs. Dzīvo Izraēlā.

Šajā sezonā pārstāvēji "Athinaikos". Komandu, kura 2010. gadā Džordža Dikeulakosa vadībā uzvarēja Eiropas kausa izcīņā, izcīnīja Grieķijas kausu un uzvarēja nacionālajā čempionātā.
Izveidojās laba komanda. Pēc Džordža aizbraukšanas sākās problēmas ar naudu, līdzīgi kā daudzām komandām. Pirms gada mainījās kluba vadība. Par prezidentu kļuva zviedrs un komanda tika uzcelta atpakaļ uz kājām.

Komandā visas spēlētājas saņem naudu vai tikai dažas?
Visas trenējas un spēlē profesionāli. Šajā ziņā man labāks gads nebija bijis. Visas saistības ir izpildītas. Itālijā man arī samaksāja visu, savukārt no Rumānijas turpinu gaidīt algu. Nauda nav tik liela, lai tiesātos. Notāre no Rumānijas cenšas palīdzēt algu atgūt, taču esmu par to jau aizmirsusi.

Tavs mērķis šobrīd ir pārcelties uz spēcīgāku līgu?
Plānoju vēl gadu nospēlēt Grieķijā. Pēdējā laikā esmu ievērojami progresējusi. Baidos, ka, aizbraucot prom, mani nosēdinās uz soliņa. Vecāki saka, ka varu vēl sezonu nospēlēt Grieķijā, lai iegūtu pārliecību un pieredzi. Mēdz teikt, ka garie spēlētāji nobriest vēlāk. Visticamāk, palikšu “Athinaikos”.

Grieķijā pietiek centru?
Visu laiku spēlēju kā piektais numurs. Pārējās komandās īstus centrus var atrast reti, pārsvarā tie ir ceturtie numuri. Nepietiek garo meiteņu. Manā augumā ir komandas biedre Katerina Gliniadaki un vēl viena meitene. Pārējās spēlētājas ir 180-190 centimetrus garas. Visas diezgan fiziski attīstītas, var “močīt” zem groza. Pret visām jāgrūstās.

Kādreiz esi tikusi sadauzīta?
Treniņā lauzu degunu. Nekas sāpīgāks nav bijis. Divus mēnešus trenējos ar masku. Tas notika oktobrī un novembrī. Šajā laikā nespēlēju.

Treneris teica: "Zenta, tev ir lauzts deguns. Veseļojies!"
Apmēram tā.

Grieķijā Zenta pierada pie spēka spēles

Zentas pamatuzdevums ir cīņa par atlēkušajām bumbām

Izcīnītās bumbas ļauj sākt uzbrukumu vai gūt otrās iespējas punktus

"Treneris Vangelis palīdzēja trenēties savādāk"

Vai atceries pirmo pieredzi Latvijas U18 izlasē?
Spēlēju pie Mārtiņa Zībarta un Mudītes Zanderes. Atceros, ka braucām uz turnīru Slovēnijā. Vēlāk izcīnījām pirmo vietu Eiropas U18 čempionāta B divīzijā un nopelnījām ceļazīmi uz labāko sabiedrību. Spēlēju kopā ar Lieni Priedi, Aneti Šteinbergu un Ievu Krastiņu.

Pievienošanās Latvijas izlasei bija Tavs vai ģimenes lēmums?
Ģimene gribēja, lai izlasē trenējos katru gadu. Agrāk man bija problēmas ar ceļiem un nevēlējos riskēt. Domāju, kā nesavainoties, saglabāt veselību. Baidījos, ka atbraukšu, bet nevarēšu sevi parādīt. Daudzas reizes bija tā, ka sāpju dēļ nevarēju trenēties. Spēles laikā lūza menisks. Ārsts pateica, ka skrimšļi saauguši nepareizi. Sekoja artroskopija un ceļgalu iztīrīšana.

Šosezon “Athinaikos” strādāja ļoti labs fiziskās sagatavotības treneris Anifantis Vangelis. Pirms trīs gadiem viņš kopā ar Džordžu strādāja Latvijas izlasē. Anifantis man palīdzēja trenēties savādāk, nostiprināt kājas un rokas. Iespējams, ārēji tā neizskatās, taču jūtos daudz stiprāka. Ceļi šogad sāpēja tikai minimāli. Nodomāju, ka jāizmēģina spēki. Ja paņems, tad ideāli!

"Athinaikos" ir grieķu treneris.
Kostas Keramidas. Ar sievietēm strādā pēdējos piecus gadus. Pirms manas aizbraukšanas uz Itāliju divas sezonas trenēja “Asteras”. Viņš pierunāja, lai mani palaiž no Grieķijas uz Itāliju. Nacionālajā čempionātā bija jāspēlē vēl divus mēnešus, taču treneris pierunāja kluba vadību. Uzsvēra, ka man jāizmanto iespēja atrādīties. Viņš ir treneris, kurš mani vislabāk zina.

Vari nosaukt kādu cilvēku, kas uz Tevi atstājis līdzīgu ietekmi?
Tētis! Ļoti daudz esmu ar viņu strādājusi individuāli. Pēc karjeras beigām viņš ir palicis basketbolā. Strādā gan vīriešu, gan sieviešu komandās. “Asteras” viņš divus gadus bija trenera palīgs, tagad vairāk strādā individuāli.

Latvijā nesalsti?
Neesmu tik ilgi šeit bijusi, ka uzturēties ir patīkami. Ieraugot pazīstamas vietas, ļāvos emocijām. Apraudājos, kad gāju garām vecajai dzīvesvietai un skolai. Vecos draugus nebiju redzējusi sešus gadus.

Izlasē ir cilvēki, kuri palīdz Tev labāk iejusties?
Man palīdz visi. Komanda ir diezgan draudzīga un izpalīdzīga. Jūtos ļoti labi. Treneris Zvirgzdiņš ir ļoti prasīgs. Visu laiku simtprocentīgi jākoncetrējas, turklāt treniņi ir intensīvi. Prasības augstākas nekā “Athinaikos”. Jāatceras vairāk.

Tu esi gara, spēcīga spēlētāja. Ko uzskati par savām priekšrocībām laukumā?
Āķa metiens. Varu grūstīties zem groza. Galvenais uzdevums aizsardzībā – cīņa par atlēkušajām bumbām. Manuprāt, treneris grib, lai centri vairāk gūtu punktus. Jācenšas mazliet vairāk. Pati uz punktu gūšanu nekoncentrējos, taču sanāk, ka izdodas. Tagad par to domāju vairāk.

Zane Tamane un Kristīne Vītola ir labas sparingpartneres?
Labas kolēģes un labas partneres! Varu no viņām daudz mācīties. Kristīne ieguvusi pieredzi Amerikā. Zane daudzus gadus profesionāli spēlē Eiropā. Trenējoties ar viņām, mēģinu sevi padarīt labāku.

Debijas spēlē pret Grieķiju uztraucies?
Uztraucos par pirmo spēli, nevis tikšanos ar Grieķiju. Pretiniecēm nespēlēja savainotā centra spēlētāja Papamihaila. Komanda ir atjaunojusies un tajā ir daudz jaunu meiteņu.

Zenta uzbrūk grozam

Zenta Meļņika pārbaudes spēlē pret Lietuvu. Foto: Rejs Višņauskas

Latvijas valstsvienība pirms pārbaudes spēles Ķēdaiņos

Zentas Meļņikas karjera

2012. gada sezonā Zentas rādītāji Grieķijas virslīgā bija lieliski – 19 spēlēs vidēji laukumā pavadītas 32,5 minūtes, gūti 12,7 punkti, izcīnītas 12,0 atlēkušās bumbas (labākais rādītājs komandā), izdarītas 0,9 rezultatīvas piespēles, pieļautas 2,3 kļūdas un bloķēti 1,8 metieni. Atlēkušo bumbu vākšanā Meļņika sasniedza ceturto vietu līgā, bet metienu bloķēšanā bija otrā labākā. Februārī par Meļņiku ieinteresējās Itālijas čempionāta līderes “Taranto”.

Pēc gada pārtraukuma atgriezusies Grieķijā, centra spēlētāja turpināja progresēt. Šosezon Meļņika regulārajā sezonā astoņās spēlēs vidēji 31,5 minūtēs guva 20,0 punktus, izcīnīja 14,1 atlēkušo bumbu, izdarīja 2,5 rezultatīvas piespēles, kļūdījās 2,9 reizes, bloķēja 1,1 metienu un nopelnīja lietderības koeficientu 33,0. “Athinaikos” (8-10, #5) izslēgšanas spēlēs sasniedza pusfinālu, bet sērijā par trešo vietu ar 1-4 atzina “Panathinaikos” pārākumu.

Zenta Meļņika divas vasaras pārstāvēja Latvijas jaunatnes izlases. Debijas reizē 197 centimetrus garā meitene treneru Mārtiņa Zībarta, Mudītes Zanderes un Līvijas Alpes-Lūkas vadībā palīdzēja junioru izlasei izcīnīt pirmo vietu 2008. gada Eiropas U18 čempionātā B divīzijā Maķedonijā. Meļņika septiņās spēlēs vidēji 13,6 minūtēs guva 5,6 punktus, izcīnīja 5,4 atlēkušās bumbas, izdarīja 0,9 rezultatīvas piespēles un bloķēja 1,7 metienus (piektā vieta turnīrā).

Maķedonijā kopā ar Meļņiku spēlēja vēl trīs pašreizējās izlases kandidātes – Liene Priede, Anete Šteinberga un Ieva Krastiņa. Nākamajā vasarā spēlētāja treneres Daigas Jansones vadībā izcīnīja septīto vietu Eiropas junioru čempionātā Sēdertēljē, Zviedrijā. Meļņika astoņās spēlēs vidēji 5,4 minūtēs atzīmējās ar 2,0 punktiem. Šajā turnīrā komandā spēlēja Kristīne Vītola un Anete Kiršteine.